skauti.lv

Aizvadītajā nedēļas nogalē notika iedvesmojoši vadītāju kursi! 🌟✨

Šie kursi bija veltīti tam, lai katrs vadītājs pilnveidotu savu stāju, pārliecību un prasmes, kas palīdzēs būt pārliecinātākam un efektīvākam līderim. Tika apgūtas dažādas noderīgas prasmes – gan praktiski, gan teorētiski.

Kursu atmosfēra bija patīkama un motivējoša – iespēja izaicināt sevi, dalīties pieredzē ar citiem un iegūt jaunas atziņas, kas palīdzēs ne tikai vienības darbā, bet arī ikdienā.

Liels paldies visiem dalībniekiem par atvērtību un organizatoriem par rūpīgi izveidoto programmu! Šī bija neaizmirstama pieredze, kas mūs katru padarīja mazliet stiprāku un pārliecinātāku par sevi! 💪🌲

VadītājuKursi #IedvesmaUnIzaugsme #LīderībasPrasmes #SkautiUnGaidas #KULTURALVUKR2024

Ilgtspējības jautājums kļūst arvien aktuālāks visā pasaulē, un Ziemeļvalstis iet pa priekšu ar daudz un dažādām aktivitātēm, kas vērstas uz ilgtspējīgu praksi skautu un gaidu organizācijās, lai nodrošinātu, ka viņu pasākumi atbilst kā vides, tā arī sociālās ilgtspējības mērķiem. Roverway ietvaros aprunājāmies ar zviedru, somu un norvēģu skautiem un gaidām – šeit ir ieskats, kā viņi veicina ilgtspējas iniciatīvas savās organizācijās.

Somijas ilgtspējīgo skautu un gaidu vienību sertifikācijas programma

Somijā ir izstrādāta visaptveroša programma “Ilgstpējīga vienība”. Programma sevī ietver 25 nosacījumus, kas jāizpilda skautu un gaidu vienībām, lai iegūtu ilgtspējības sertifikātu. Lai varētu visus 25 nosacījumus izpildīt un sertifikātu saņemt, vienībām ir arī iespēja pieteikties grantiem. Granta finansējumu viņi var ieguldīt jebkur, lai varētu sasniegt prasības, piemēram, labāka ekipējuma iegādē vai ekspertu piesaistē. Detalizētāku sarakstu un norādījumus var atrast viņu oficiālajā mājaslapā: https://www.partio.fi/lippukunnille/lippukunnan-johtaminen/kestava-kehitys/

Zviedrijas uzsvars uz pārtiku un atkritumu pārvaldību

Kā ļoti svarīgu un salīdzinoši viegli sasniedzamu mērķi, zviedru skauti un gaidas uzsvēra pārdomātu pārtikas plānošanu. Viņi nometnēs un citos pasākumos priekšroku dod vietējiem un veģetāriem ēdieniem, tā samazinot gaļas patēriņu, lai tālāk samazinātu ietekmi uz vidi. Nozīmīgi, ka viņi ir pieņēmuši veģetāras ēdienkartes konferences – te esot bijusi dažāda reakcija no skautiem un gaidām! 🙂 Liels uzsvars ir arī uz atkritumu pārvaldību, cenšoties pietuvoties nulles vai minimāliem atkritumu daudzumiem nometnēs.

Kā vēl vienu piemēru, Zviedrijas skauti un gaidas min pārdomātu reprezentmateriālu un dāvanu izgatavošanu. Tā vietā, lai visiem izsniegtu nometnes piemiņas lietiņu komplektu, viņi atbalsta iespēju izvēlēties, ko kurš tiešām vēlas, lai tas vēlāk nenokļūtu atkritumos. Svarīgi arī veikt labas izvēles, izvēloties kvalitāti pār kvantitāti.

Visbeidzot, sarunā zviedri lika aizdomāties, ka ilgstpējības jautājums ir plašāks, un jārunā ir ne tikai par vides aspektu. Piemēram, sociālā ilgstpējība, kas īpaši svarīga mūsu organizācijās, kur galvenais dzinējspēks ir brīvprātīgajos. Sociālās ilgstpējas jautājums sevī ietver dažādus aspektus, piemēram rūpīgu cilvēkresursu plānošanu (domājot par tādiem jautājumiem kā: kuri brīvprātīgie var apmeklēt konkrētus pasākumus, kuriem jāatpūšas, un citus), kā arī finansiālu atbalstu organizācijas biedriem ar finansiālām grūtībām, tādējādi veicinot vienlīdzību. Arī Latvijā mēs ļoti cenšamies strādāt pie vienlīdzības, vienmēr skaļi atkārtojot, ka “nauda nedrīkst būt šķērslis, lai piedalītos nometnēs”. Taču mums būtu ļoti svarīgi dziļāk paiet cilvēkresursu plānošanas jautājumā, lai pārliecinātos, ka mūsu vecākie jaunieši un pieaugušie neizdeg, bet tā vietā savu enerģiju ieliek vairāku gadu garumā.

Norvēģijas visaptverošā pieeja

Pēc sarunas šķiet, ka norvēģi ir vieni no ilgstpējības jautājumu līderiem Ziemeļvalstīs. Sarunu biedrs Knuts stāsta, ka viņa vienīgā atbildība nākamā gada Norvēģijas Nacionālajā Džamborejā būs tieši ilgstpējības jautājums – vesels amats, kurā viņam jāseko līdzi, ka visi lēmumi tiek pieņemti ar trīs viņu pašu izvirzītiem ilgstpējības mērķiem prātā (ANO ilgstpējības mērķi 10 (mazināta vienlīdzība), 12 (atbildīgs patēriņš un ražošana) un 17 (sadarbība)).

Norvēģija kā valsts par ilgtspējību domā ļoti nopietni – ir veikti plaši pētījumi par ilgtspējību, viņu vienīgas arī aktīvi sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, lai kopīgi risinātu dažādus izaicinājumus (dažādām pašvaldībām mēdz būt arī atšķirīgas prasības un skatījums). Norvēģu slimnīcas var ziedot vēl strādājošus medikamentus ar beigušos termiņu.

Runājot par ilgstpējību tieši skautu un gaidu organizācijā, norvēģi saka, ka svarīgākais visā šajā jautājumā ir – plānošana! Piemēram, līdzīgi kā zviedri, arī norvēģi prioritizē veģetāras ēdienkartes, tai pat laikā pārliecinoties, ka tās apmierina dažādu diētas vajadzības. Interesants piemērs, ko Knuts min ir pārtikas izplatīšanas jautājums viņu lielajās džamborejās. Viņi mēģina izrēķināt un izvērtēt, kas atstāj mazāku oglekļa pēdas nospiedumu – vairāku pārtikas punktu izveide (ar ledusskapjiem) viscaur nometnei vai pārtikas transportēšana ar mašīnu (tātad, degvielas patēriņš) uz šiem pašiem punktiem. Jāizsver, protams, arī citi ieguvumi un trūkumi, plānojot tik lielu pārtikas izdales shēmu. Ar līdzīgu analīzi mūs pārsteidza Roverway nometnes organizatori. Līdzi uz nometni, ilgstpējības mērķu vadīti, bijām paņēmuši līdzi savus trauciņus ēdienam. Taču pretī brīvprātīgo ēdnīcā mūs sagaidīja vienreizlietojamo trauku kalni. Kad šis jautājums pacēlās vienā no valstu pārstāvju tikšanās reizēm, tikām pārsteigti ar interesantu faktu – norvēģu organizatoru komanda bija izvērtējusi, ka enerģija, kas būtu jātērē lielā ūdens kvantuma uzsildei atstātu tādu pašu nospiedumu kā pārstrādātu materiālu vienreizlietojamo trauku saražošana. Te, protams, būtu interesanti redzēt pašu vērtējumu, lai saprastu, vai tiešām ir ņēmuši vērā visus aspektus (arī atkritumu apstrādes jautājumu). Taču šie piemēri liek aizdomāties, ka ne vienmēr labāks variants ir tas, kas pirmajā brīdī šķiet loģiskāks un ir jāņem vērā daudz dažādu aspektu, lai atrastu tiešām videi draudzīgāko variantu katrā situācijā!

Ilgstpējība Roverway programmas saturā

Nometnes laikā Roverway piedāvāja daudz dažādu nodarbību un ievērojama daļa to bija saistīta ar ilgstpējību. Piemēram, pasaules skautu organizācija WOSM vadīja diskusijas un darbnīcas par šo tēmu. Viņu teltī varēja satikt WOSM pārstāvjus, lai parunātu par viņu plašāko sadarbību. Arī mēs devāmies uzzināt vairāk par tādām viņu iniciatīvām kā Earth Tribe (https://www.scout.org/where-we-work/regions/europe/projects/earth-tribe) un Panda Badge (https://www.scout.org/panda-badge).

Te arī neliels video rullītis, kur nometnes dalībniekiem jautāja, kādi ir viņu mazie soļi pretī vides ietekmes samazināšanai: https://www.facebook.com/watch/?v=504368848740271

Bildes no Roverway atkritumu organizēšanas

Kā pārgājienu takās, tā arī viscaur nometnē ļoti skrupulozi piegāja šķirošanas izlītošanai – viscaur bija pieejami konteineri un plakāti ar zīmēm, bildēm un paskaidrojumiem. Novērojam, ka liela daļa iepazinās, taču bija arī valstis un kultūras, kas šo ņēma vērā mazāk. Skautu un gaidu vidē cenšamies viens otram parādīt labo piemēru un teikt, ja redzam ko nepareizu, taču tāpat bija žēl redzēt, ka ne pilnīgi visi piekopj prasīto.

Noslēgumā

Ziemeļvalstu piemērs ir reizē nomierinošs un iedvesmojošs. Latvijā jau daram labas lietas – ļoti daudzus pozitīvi pārsteidza mūsu buklets par ilgstpējīgu nometņu un pasākumu organizēšanu, tāpat arī vairāki piemēri no mūsu Ziemeļvalstu kaimiņiem šķita zināmi un jau diskutēti mūsu organizācijā. Taču bija tikpat daudz jauna un iedvesmojoša, ieraugot, kur mums vēl ir jāpiestrādā diezgan pamatīgi, kā pirmo minot sociālās ilgstpējas jautājumu! Esam ieguvuši arī jaukus kontaktus vairākās Ziemeļvalstu organizācijās, ja mūs interesē iepazīt viņu labās prakses tuvāk 🙂

Šī gada augustā 20 Latvijas skauti un gaidas (16 dalībnieki un 4 brīvprātīgie) devās uz Norvēģiju, lai piedalītos starptautiskajā nometnē Roverway 2024. Šis bija neaizmirstams piedzīvojums, kas sniedza unikālu iespēju piedzīvot globālo skautu un gaidu kustību, iegūt jaunus draugus un bagātināt savu pieredzi.

Devāmies piedzīvojumos takās Norvēģijas dabā

3 kopi “Salnas”, “Jūras zvaigznes” un “Dižskauti”, Roverway pirmajā daļā devās katrs savā Norvēģijas ziemeļu virzienā, lai piedzīvotu pārgājienus kalnos, laivu braucienus ielejās un pat kāpienu ledājā. “Paths” jeb takas bija izaicinošas un iespaidīgas.

Dalījāmies ar savām un mācījāmies par citu zināšanām par ilgtspējīgu nometņošanu

Braucienā mūsu mērķis bija aizvest savas zināšanas par ilgstpējīgu nometņu un pasākumu veidošanu un uzzināt Ziemeļvalstu piemēru. Pirms došanās uz Norvēģiju mēs pārtulkojām mūsu organizācijas bukletu par ilgtspējīgu nometņošanu angļu valodā un izdrukājām vairākus eksemplārus. Nometnes laikā šos bukletus izstādījām mūsu pārstāvniecības teltī, daloties ar citu valstu skautiem un gaidām ar mūsu pieredzi un labākajām praksēm ilgtspējības jomā. Nooorganizējām vairākas sarunas ar somu, zviedru un norvēģu skautiem un gaidām, lai uzzinātu par viņu pieredzi šajā jautājumā. Visbeidzot, arī turējām acis vaļā, pētot, kādi principi tiek piekopti Roverway organizēšanā. Lasi mūsu atskatu uz sarunām un vairāk par ilgstpējības tēmu šeit: https://skauti.lv/ilgtspejibas-veicinasana-skautu-un-gaidu-organizacijas-ieskats-ziemelvalstis/

Reprezentējām Latviju un Baltijas valstis vienotā teltī

Pirmo reizi kopā ar Lietuvas un Igaunijas skautiem un gaidām izveidojām kopīgu Baltijas valstu pārstāvniecības telti. Sagatavojām informatīvos materiālus un aktivitātes, kas piesaistīja apmeklētājus no visas pasaules. Šī sadarbība stiprināja mūsu attiecības ar kaimiņu skautu un gaidu organizācijām un veidoja labu pamatu turpmākiem kopīgiem darbiem.

Baltijas un Ziemeļvalstu “Vērtību zirneklis”

Reprezentatīvajā teltī mēs organizējām aktivitāti “Vērtību zirneklis”, kurā aicinājām skautus un gaidas no Baltijas un Ziemeļvalstīm dalīties ar savām vērtībām. Dalībnieki ar dzijas pavedieniem savas valsts krāsās veidoja “zirnekļa tīklu”, atspoguļojot prioritātes tādās vērtībās kā ģimene, brīvība, draudzība un finansiālā stabilitāte.

Rezultāts redzams bildēs un tas ir tiešām interesants! Var redzēt, kuras vērtības izvēlējies vairākums un uz kurām vērtībām nedaudz citāk skatās kuru valstu pārstāvji. Aktivitāti pavadīja interesantas diskusijas, jo daļa veica savu individuālo “zirnekļa tīklu” un daļa diskutēja savā starpā, lai izveidotu kopīgu savas valsts “zirnekļa tīklu”.

Jauna draudzība un pieredze

Gan izaicinošā taka, gan nometnes aktivitātes ļāva dalībnieki izveidot jaunas un stipras draudzības ar skautiem un gaidām no Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Islandes un daudz citām valstīm no visas pasaules. Bija pārsteigumi un jauns skatījums uz citu valstu kultūrām un tradīcijām. Iegūti arī fiziski kontakti ar skautiem un gaidām no visurienes – noteikti vēl kādreiz mūsu ceļi krustosies!

Iegūtās pieredzes un zināšanu nodošana Latvijā

Atgriežoties mājās, dalībnieki un brīvprātīgie iegūtās zināšanās un pieredzi Norvēģijā stāstīja tālāk lielgaidu un roveru sagaitās. Dalījāmies ar izdzīvotajiem piedzīvojumiem, izaicinājumiem ceļā un nometnē, novadītajām aktivitātēm un aktivitātēm, kuras pieredzējām, labo praksi ilgstpējas jomā un jauniegūtajiem kontaktiem.

Noslēgumā

Esam godam pārstāvējuši Latviju un mūsu organizāciju globālā pasākumā. Esam ieguvuši daudz un arī dalījušies. Vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību:

• visiem dalībniekiem – jūsu pozitīvisms un atvērtība pret visu pieredzi iedeva enerģiju visiem apkārt!
• visiem brīvprātīgajiem – izturīgums ir jūsu otrais vārds, neskaitāmas stundas ieguldītas, lai būtu daļa no dzinējspēka, kas ļāva šim braucienam notikt!
• The Nordic Council un LSGCO – Jūsu neatsveramais finansiālais atbalsts ļāva 20 jauniešiem piedzīvot šo notikumu!

PALDIES, PALDIES, PALDIES!

Šī gada 24.novembrī,  Kultūras centrā “Siguldas devons” Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija atzīmēja savu 34.gadu dzimšanas dienu ar jaudīgu jaunatnes politikas konferenci.

Dienas pirmajā daļā norisinājās iepazīšanās ar MIYO jaunatnes darba itekmes rīku, kopā ar pārstāvi no Pasaules skautu organizācijas, kur Ana Kostovska prezentēja MIYO pētījuma rezultātus pilotprojektos. Paulīna Latsona, iepazīstināja klātesošos ar savu pētījumu par pilsonisko izglītību skautu un gaidu kustībā un Randa Ķeņģe sniedza ieskatu par to, kā attiecīgo jautājumu redz Izglītības un zinātnes ministrija.

---

Ar konferences saturu var iepazīties zemāk pievienotajās prezentācijās:

---

Konferences otrajā daļā strādājām mazās grupiņās, kurās pārrunājām to, kā iegūto informāciju lietot praktiski un dalījāmies ar saviem risinājumiem un idejām.

Šī diena mums kārtrējo reizi apliecināja, kāds spēks ir kopienā, ka pat zaudēta elekto padeve un saplīsis projektors nav šķērslis konferences tālākai norisei.

Konferenci apmeklēja 50 personas no visas Latvijas, tajā skaitā 13 jaunieši, par ko patiesi priecājamies!

Milzīgs paldies mūsu nerimstošās enerģijas kamolam, jaunietim, Jēkabam Vanagam par konferences īstenošanu no idejas līdz rezultātam!
Tāpat īpašs paldies Siguldas 83. vienības vadītājam, vad. Gatim Kalniņam, par nenovērtējamo atbalstu konferences rīkošanā nodrošinot telpas, tehnisko palīdzību un moderātori!

Dienu noslēdzām ar brīnišķīgu saldo ēdienu – biedru godināšanas ceramoniju un ordeņu pasniegšanu mūsu lieliskajiem vadītājiem un atbalstītājiem.

Sveicam!

19.oktobrī jaunieši apguva pamatzināšanas par materiālu un iespējām, bet 23.novembrī tika
veidotas rotaļlietas Ziemassvētku noskaņās.
Filcs ir lielisks materiāls radošai darbībai, jo tas ir mīksts, viegli griezams un līmējas. Bērni,
izgatavojot rotaļlietas no filca, iegūst daudz vairāk nekā tikai jaunu rotaļlietu. Šī aktivitāte
veicina:
Fantāzijas un radošuma attīstību, jo filcs ļauj bērniem radīt dažādas formas un krāsas,
iemiesojot savas idejas.
Krāsu un formas sajūtas, kur bērni iepazīst dažādas krāsas, to kombinācijas un
pamatformas.
– Smalkā motorika uzlabo bērna roku veiklību attīstību: Griešana, līmēšana un šūšana ar
adatu.
– Pacietību un koncentrēšanās spēju, jo rotaļlietas izgatavošana prasa uzmanību un
precizitāti.
– Pašapziņu un pašvērtējumu, jo pabeigta rotaļlieta sniedz bērnam gandarījumu.
– Laika plānošanas iemaņas, jo tieka izmantoti gatavi paraugi un bērni mācījās sekot
instrukcijām un plānot savu darbu.
Rezultātā jaunieši izgatavoja dažādus dzīvniekus :lāčus, zaķus, kaķus, suņus, putnus un citi
dzīvniekus. Pārtikas produktus: ābolus, bumbierus, burkānus, kūkas. Transporta līdzekļus:
automobiļus, lidmašīnas, vilcienus.
Kā rotājumus bērni izmantoja pērlītes, pogas, lentes, bizes.
Izgatavojot rotaļlietas no filca, bērni ne tikai attīsta savas prasmes, bet arī pavada kvalitatīvu
laiku kopā ar citiem jauniešiem vai draugiem. Tā ir lieliska iespēja radīt kopīgas atmiņas,
stiprināt attiecības un integrēties vietējā sabiedrībā.

No Jūnija sākuma līdz Augusta beigām noritēja mūsu īstenotā Eiropas solidaritātes korpusa projekta “Par soli tuvāk” pirmais posms.  

Projekta mērķi ir celt vienības jauniešu kompetences aktivitāšu organizēšanā, veicināt jauniešu iesaisti ESC projektos, Veidot sadarbību starp jauniešiem no Liepājas 14. skautu un gaidu vienības un digitālo prasmju attīstība. Šie mērķi tiks attīstīti  četros posmos, no kuriem pirmie 3 posmi tiks veltīti jomu attīstīšanai un projekta ceturtajā posmā apkoposim visu pieredzi un zināšanas, kas līdz tam uzkrātas, izveidojot vienības kulminācijas notikumu – Rīgas 141. skautu un gaidu vienības pavasara nometni “Pavasara Pilieni”.

Pirmā posma laikā norisinājās divu dienu saliedēšanās aktivitāte, kur jaunieši attīstīja prasmes izdzīvošanā un nometne, kur veicinājām sadarbību ar jauniešiem no Liepājas. Kā arī vairākas projektu komandas sapulces, kur izvērtējām vai mums  posma laikā izdevās darboties saskaņā ar sevis izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm.

Šī gada 17.novembrī Ogres skautu un gaidu vienība aicināja jauniešus pavadīt
dienu Ložmetējkalnā. Dalībniekiem bija iespēja iet pa vēsturiskajām
Ziemasssvētku kaujas takām, kurt uguni, gatavot uz dzīvās uguns ēdienu/zupu.
Jaunieši bija fantastiska iespēja uzzināt vēstures faktus, sasiet trijkāji, kokos iesiet
šūpuļtīklus. Papildus tika mācīti mezgli, lai visi ieplānotie sējumu turētos un zupas
katls neizlītu. Tā bija fantastiska diena kura tika pavadīta jautri un interesanti.

2024.gada 1. un 2. novembrī, Liepājā norisinājās Latvijas Jaunatnes Padomes (LJP) Rudens kongress, kurā Latvijas skautu un gaidu centrālo organizāciju pārstāvēja Liepājas 14. vienības v.v. Kristaps un v.v. Dagnija.

Kongresa pirmajā dienā tika organizētas darbnīcas, lai apkopotu dalīborganizāciju viedokļus un paustu kopēju nostāju par darbā ar jaunatni aktuāliem jautājumiem, kā piemēram “vote-16”, jeb iespēju jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma.

Dalībnieki kopīgi veica Ētikas kodeksa izskatīšanu un rediģēšanu, lai nākamajā dienā, to virzītu uz apstiprināšanu.

Otrajā dienā, tika prezentēts LJP gada atskats un izcelti paveiktie darbi, kā arī norisinājās jaunās valdes vēlēšanas, jaunu dalīborganizāciju uzņemšana Latvijas lielākajā jauniešu enerģijas tīklā.

Apsveicam jaunos biedrus – Zaļo un zemnieku savienības Jaunatnes nodaļa, Nacionālās Apvienības jaunatnes organizācija Jaunieši Latvijai, Biedrība Kandavas novada jauniešiem.

Šī gada 9.novembrī Skautu mājā bērni mācījās taisīt konteinera sveces jeb pildīt sojas
sveču vasku speciāli izveidotos sveču traukos un dekorēt tās ar vaska dekoriem un
sausajiem ziediem. Bērniem tika stāstīts par dažādiem sveču vaskiem. Par to cik ļoti
svarīgi ir zināt no kāda vaska ir veidota svece un, kas notiek, ja tiek dedzināta
nekvalitatīva vaska svece. Tika runāts par vaska kvalitāti un parafīna atšķirībām.
Sveces tika veidotas no sojas vaska, kas ir draudzīgs videi un cilvēka elpceļiem.
Veidojot sveces bērniem attīstās radošums, tauste un tiek pievērsta uzmanība detaļām.
Vaska sveces tika rotātas gan ar vaska dekoriem, gan sausajiem ziediem, kuri bija
piesūcināti ar vasku, lai neaizdegas. Tika stāstīts par uguns drošību, jo pārlieku daudz
svecē saliktie sausie dekori var aizdekties.
Veidojot sveču kompozīcijas bērni apguva koncentrēšanās spējas, pacietību.
Gala rezultāts iepriecina bērnus un tie gūst emocionālu pozitīvu piepildījumu,
gandarījumu par padarīto un ticību saviem spēkiem.

2024.gada 14.novembrī īstenojām pasākumu, āra nodarbību, “Izlūkpatruļa kopā”. Uz
kuru, tika aicināti ukraiņu jaunieši ar soc. kontu (instagram, facebook), skolas vadības
un vienības vecāku starpniecību. Devāmies uz Ezerkrasta putnu vērošanas torni, kur
apguvām binokļa uzbūvi, secīgi sākām darbu ar ūdensputnu sugas noteikšanas
rokasgrāmatu un to identificēšanu. 
Orientēšanās prasmju praktisko apguvi :

• darbs ar karti,
• dabas vērošana pa ceļam.

Pasākums aizvadīts kā plānots. Esam ieguvēji ar jaunām prasmēm, un turpināsim
attīstīt šīs āra prasmes arī turpmāk.

Šī gada 5.oktobrī un 26.oktobrī Ed.Smiļģa ielā 38, Rīgā tika vadīta aizraujoša radošā darbnīca. Dalībnieki veidoja savu unikālo tekstūras gleznu, izmantojot spilgtus dekoratīvos elementus, un piešķirot tam neatkārtojamu akcentu! Šī aizraujošā meistarklase ļāva radīt mākslas darbu, kas burtiski atdzīvojas, jo ir telpiska.Tekstūras glezna ar dekoru ir glezna, kurā tiek izmantotas ne tikai krāsas un tekstūras pasta, bet arī dažādi materiāli, lai radītu apjomīgus un taustāmus efektus.

Pirmajā nodarbībā dalībnieki iepazinās ar tekstūras pastu un veidoja ziedus, bet otrajā nodarbībā tika izmantoti dažādi dekoratīvie elementi – gliemežvāki un spīdumi. Darbošanās ar rokām un formas veidošana attīsta pirkstu motoriku un iztēli. Tika radītas unikālas gleznas, kas atspoguļoja dalībnieku radošumu un unikālo,neatkārtojamo stilu.

Katrs no dalībniekiem izveidoja savu unikālo jūras attēlu ko ņēma līdzi uz mājām.

12.oktobrī notika aizraujoša termomozaīkas meistarklase, kurā bērni savām rokām veidoja unikālus dekorus, rotaļlietas! Tika iemācīts strādāt ar maziem plastmasas gredzentiņiem kurus uzkarsējot sakausēja vienā figūrā, to sauc arī par termomozaīku. Dalībnieki veidoja dažāda rakstura kompozīcijas.

Ko ieguva dalībnieki?

🟢 Dalībnieki tika iepazīstināti ar materiāla pamatiem: uzzināja, kas ir termomozaīka, kā izvēlēties pareizās krāsas un formas rakstu veidošanai.

🟢 Tika demonstrēts solis pa solim : meistarklases vadītāja Natālija rādīja, kā pareizi lietot termomozaīku, kā izklāt uz speciālām pamatnēm, un kā apstrādāt mozaikas gabaliņus ar gludekli.

🟢 Bija nodrošināts individuālais darbs: Katrs dalībnieks meistara uzraudzībā varēja izveidot savu produktu.

🟢 Radošās darbnīcas meistars deva praktiskus padomus: bērniem tika doti padomi sarežģītāku kompozīciju veidošanā, krāsu un stilu izvēlē.

🟢 Gatavie mākslas darbi: Pēc meistarklases pabeigšanas bija iespēja nest mājās savu pašu rokām darinātu darbu.

Latvijas skautu un gaidu organizācija ir aktīvi iesaistījusies, lai atbalstītu Ukrainas bēgļus, īpaši bērnus un jauniešus, viņu integrācijā Latvijas sabiedrībā. Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu tiek īstenots Kulturorientācijas  projekts “Māja + Turpinājums”. Šis  ir spilgts piemērs tam, kā nevalstiskā organizācija var sniegt būtisku ieguldījumu humanitārajā krīzē.

“Māja +Turpinājums” – vairāk nekā tikai vieta

Projekta nosaukums “Māja +Turpinājums” simbolizē vairāk nekā tikai fizisku telpu. Tā ir vieta, kur Ukrainas bēgļi, īpaši jaunieši, var justies droši, piederīgi un atrast atbalstu. Šajā “mājā” tiek organizētas dažādas aktivitātes, kas veicina:

• Latviešu valodas apguvi: Valodas kursi palīdz bēgļiem veiksmīgāk integrēties Latvijas sabiedrībā.
• Kultūras apmaiņu: Pasākumi, kuros tiek iepazīstināti ar Latvijas kultūru un tradīcijām, veicina savstarpēju sapratni un cieņu.
• Sociālo mijiedarbību: Kopīgas aktivitātes, piemēram, pārgājieni, darbnīcas un spēles, veicina jaunu draudzību veidošanos un sociālo prasmju attīstību.
• Brīvprātīgo darbu: Projekts sniedz iespēju Latvijas jauniešiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā un atbalstīt bēgļus.

Ieguvumi visiem iesaistītajiem

Projekts “Māja +Turpinājums” ir sniegusi būtisku ieguldījumu gan Ukrainas bēgļiem, gan Latvijas sabiedrībai kopumā. Bēgļi ir ieguvuši:

• Drošu patvērumu: Vieta, kur justies kā mājās un saņemt atbalstu.
• Jaunas zināšanas un prasmes: Latviešu valodas apguve, jaunas hobiji un prasmes.
• Sociālo tīklu: Draugus un atbalsta sistēmu.

Savukārt, Latvijas sabiedrība ir ieguvusi:

• Bagātāku kultūras daudzveidību: Iepazīstot citu kultūru, mēs labāk saprotam pasauli.
• Stiprāku kopienas sajūtu: Kopīgas aktivitātes stiprina sabiedrības saliedētību.
• Brīvprātīgā darba attīstību: Projekts ir veicinājis jauniešu vēlmi palīdzēt citiem.

Ilgtspējīga nākotne

Lai arī projekts “Māja +Turpinājums” ir īslaicīgs, tā ietekme ir ilgstoša. Izveidotās saites un iegūtās prasmes turpinās veicināt integrāciju un sadarbību. Latvijas skautu un gaidu organizācija turpinās meklēt iespējas atbalstīt Ukrainas bēgļus arī pēc projekta noslēgšanās, tādējādi veidojot ilgtspējīgu atbalsta sistēmu.

Secinājumi

Projekts “Māja +Turpinājums” ir spilgts piemērs tam, kā nevalstiskās organizācijas var sniegt nozīmīgu ieguldījumu, palīdzot cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Skautu un gaidu organizācijas iniciatīva ir parādījusi, ka, apvienojot spēkus, mēs varam veidot iekļaujošu un daudzveidīgu sabiedrību.

Šī gada 19.oktobrī Jūrmalsas 3.jūras skautu un gaidu vienība aicināja jauniešus iepazīt pilsētu Jūrmala. Pilsētas iepazīšana bija caur daudz un dažādiem uzdevumiem un jautājumiem. Jaunieši padziļināti iepazina Majorus un Dzintarus, tas bija labs veids jautri un interesanti pavadīt brīvo laiku Jūrmalā. Šīs pastaigas laikā dalībnieki iepazīstinās ar Majoru galvenajām ievērojamām vietām un interesantiem faktiem no Jūrmalas vēstures. Visi interesantie pilsētas fakti tika iepīti mīklās, uzdevumos un vizuālos materiālos.

Saulainajā 13. Oktobra svētdienā jauniešiem bija iespēja iepazīt Rīgu no cita skatu punkta, piedaloties foto orientēšanās pasakumā. Dalībnieki skaitīja skautu lilijas, kas Vecrīgā sastopamas pārsteidzoši lielā apjomā – mums sanāca aptuveni 250. Tika meklēts kurā no Rīgas namiem dibināta gaidu kustība Latvijā.

Jaunieši pavadīja savu brīvdienu aktīvi, svaigā gaisā, kā arī, uzzināja daudz interesantu faktu gan par skautiem, gan par pilsētu.

Oktobra pirmajā nedēļas nogalē uz ikgadējo rudens sagaitu pulcējās lielgaidas no 10 dažādām Latvijas vienībām. Šī rudens sagaita bija mūsu pakāpes svinības – pirms 100 gadiem, 1924. gadā tika nodibinātas lielgaidas, 23. septembrī pirmās lielgaidas deva solījumu. Zīmīgi, ka mūsu simtgadi atzīmējām tieši rudens sagaitā, jo pēc pēdējo gadu tradīcijām, tās īpašas ar to, ka aizvadam tās tikai un vienīgi lielgaidu pulkā.

Sagaitā zīmējām savas dzīves līnijas un analizējām kopsakarības, rūpējāmies par savu ķermeni jogojot, gatavojām un baudījām garšīgus ēdienus, uzzinājām vairāk viena par otru vērtīgās iepazīšanās aktivitātēs, aizvadījām vakarus pie ugunskura pārrunās par vērtībām un aktīvi izkustējāmies, spēlējot disku golfu. Atzīmējot simtgadi, sestdienas pēcpusdienā pulcējāmies zem liela ozola, dzerot cidoniju limonādi un daloties stāstos, kur mūs apciemoja arī gaidu priekšniece Inga Kuple. Zem lielā ozola aizvadījām trešo brīvo mikrafonu, kura ietvaros vairākas lielgaidas dalījās savās pieredzēs ar pārējām. Dzirdējām par piedzīvojumu “Roverwayā”, pieredzi rogaininga piedzīvojumos, filmas veidošanas aizkulisēm un atmiņu stāstu par lielgaidu darbību agrāk.

Informāciju sagatavoja: Sintija Kupča-Lisovska

Šī gada 9.oktobrī Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) biedri, kuri ir tieši atbildīgi par vienības darba organizēšanu, pulcējās izglītojošā videokonferencē, lai padziļināti apgūtu jaunieviestās biedruzinības sistēmas saturu vadītāja vietnieka Jēkaba Vanaga vadībā.

Apmācību dalībniekiem tika sniegta iespēja testa vidē izmēğināt visas sistēmas sniegtās iespējas, kā piemēram – jaunu biedru reğistrēšana, nometņu un pasākumu pieteikšana, finanšu uzraudzība.

Šīs sistēmas ieviešana organizācijā ir būtisks solis biedrzinības spēju attīstībā, kas sniegs iespēju pārskatāmi iegūt nepieciešamos datus, koordinēt brīvprātīgo darbu un spert soli zaļākas domāšanas virzienā, digitalizējot informāciju, kura iepriekš tikusi uzglabāta papīra formātā.

Apmācībās piedalījās 20 dalībnieki, to skaitā skautu un gaidu vadītāji un vadītāju vietnieki.

Arvien modri!

Rakstu sagatavojis v.v. Kristaps Smiltnieks

No 16. septembra – 20. septembrim Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) pārstāvis – rovers Artūrs Kamarūts (Rīgas 155. Skautu vienība) devās uz Islandi pieredzes braucienā. 

Pieredzes brauciens deva iespēju Latvijas organizācijām izzināt Islandes organizāciju pieredzi ne-projektu ieņēmumu piesaistē organizāciju ilgtspējas nodrošināšanai. Islande tika izvēlēta kā galamērķa valsts, jo kamēr valstis ir diezgan atšķirīgas,  tomēr abu valstu iedzīvotāju blīvums ir salīdzināms, tāpēc AIF ieskatā Islandes organizāciju pieredze ne-projektu finansējuma piesaistē Latvijas organizācijām var būt noderīga un iedvesmojoša.

Braucienā apciemojām septiņas organizācijas Samtökin 78′ (Islandes Kvīru organizācija), Landsbjörg (slandes Meklēšanas, glābšanas un traumu profilakses asociācija), TAKK (uzņēmums, kas specializējas ar NVO mārketingu), Islandes Sarkanais Krusts, Islandes Sieviešu Aizstāvības organizācija, Amnesty Iceland un Arborgas glābšanas asociācija. Brauciena mērķis ir izprast kā NVO Islandē saņem finansējumu. Lielākā daļa organizāciju Islandē sadarbojas ar uzņēmumu TAKK, kas nodrošina telemārketingu organizācijām. Šādi zvani Islandē ir pieņemti un apmēram puse no valsts ziedo naudu vismaz kādai organizācijai. Organizācijas, kas strādā kopā ar TAKK saņem ~⅓ no saviem ieņēmumies tieši ar šo sadarbību.

Pats brauciens man atvēra acis cik daudzos veidos citas organizācijas piesaista sev finansējumu, daži veidi šķita īpaši radoši. Iepriekš pieminētais Landsbjörg lielu daļu ienākumu iegūst tieši Ziemassvētku un jaunā gada sezonā pārdodot sertificētu pirotehniku. Jaunā gada salūti Islandē aizsākās ar noteikumu, ka jūrniekiem reizi gadā ir jāmaina savas signālraķetes, kuras daudzi no jūrniekiem izlietoja sagaidot jauno gadu. Tradīcija sagaidīt jauno gadu un atvadīties no vecā ar uguņošanu ir palikusi islandiešu kultūrā.   

Nevalstiskās organizācijas ir liela daļa no Islandes kultūras, uz visu Islandi ir tikai ~700 policisti, lielāko daļu pakalpojumus nodrošina tieši šīs organizācijas. Ātro palīdzību nodrošina Islandes Sarkanais Krusts, Landsbjörg brīvprātīgie glābēji ir gatavībā 15 minūšu laikā, lai atrastu pazudušus cilvēkus un veiktu kalnu evakuācijas. 

Šī pašaizliedzība man šķita ļoti iedvesmojoša un atgādināja mūsu organizācijas vadītājus un jauniešus, kas ir gatavi zieodot savu laiku, lai darītu pasauli labkāku!

Vēlos izteikt lielu, lielu paldies Aktīvo Iedzīvotāju Fondam un visiem organizatoriem par brīnišķīgo pieredzi!

No 20.-23.septembrim Gaujas nacionālais parks pulcēja Beverīnas Roverus un Lielgaidas ikgadējā rudens sagaitā.

Trīs dienu izaicinājums laikā, caur komandas darbu, tika apgūtas jaunas prasmes, parbaudītas jau esošās zināšanas un stiprināts kopienas gars.

Beverīnas cilts šajā sagaitā kļuvusi par diviem ROVERU pakāpes jauniešiem bagātāka. Apsveicam! 🤗

Pasākums tapis ar Valsts jaunatnes politikas programmas 2024.gada budžeta un Sabiedrības integrācijas fonda projektu atbalstu.

jspa_latvijs @izglītībasministrija #KulturaLVUKR2024 #BrivpratigaisDarbs #arvienmodri #VeidosimPasauliLabāku

Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) pārstāvji – vadītājs Gatis, skauts Kristers (Siguldas 83. skautu un gaidu vienība) un vadītāja vietnieki Dagnija un Kristaps (Liepājas 14.skautu un gaidu vienība) devās uz Cēsu novada, Drabešu pagasta, Melturiem, lai godinātu Latvijas Nacionālo partizānu piemiņu atceres pasākumā. 

Ar uzrunām uzstājās novada vadība, vēsturnieki, interesenti un mūsu organizācijas pārstāvji.

Savā runā LSGCO pārstāvji izcēla vēstures apzināšanās nozīmi mūsdienās, nacionālās pašapziņas audzināšanā, kas ir būtiska skautisma un gaidisma sastāvdaļa. Kā arī, tika uzsvērti izaicinājumi šīs tēmas pasniegšanai jauniešiem saprotamā veidā, aicinot vēsturniekus un novadpētniekus savā darbībā, paralēli aizdomāties par metodēm un pieejamām, kas būtu interesantas jauniešiem. Kā piemēram – neparasto stāstu prezentēšana skolās un jauniešu centros, orientēšanās punktu integrēšana ap mežbrāļu bunkuriem u.c.

Bez šaubām, mūsu tautas nākotne ir šodienas jaunatne, tādēļ arī klātesošo vidū valdīja pozitīvas un apstiprinošas noskaņas pēc pavēstītā.

Viena no skautu un gaidu kustības tradīcijām ir labo darbu veikšana, tādēļ mūsu dalībnieki pēc pasākuma apņēmušies izveidot ģeolokācijas punktu aplikācijā “Google Maps”, lai veicinātu šīs vietas atpazīstamību.

Pēc uzrunu, diskusiju daļas, un tīklošanās, pasākuma apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt nacionālo partizānu bunkuru, aplūkot tā eksponātus, izstaigāt partizānu taku ar informatīviem stendiem un pamieloties ar uz ugunskura gatavotu zupu.

LSGCO vārdā izsakām pateicību pasākuma organizatoriem par uzaicinājumu un rīkoto pasākumu.

Arvien modri!

Trešdien, 11. septembrī, Rīgas domē notika ceturtais Rīgas pašvaldības rīkotais praktiskais seminārs iedzīvotāju informatīvās kampaņas “Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” ietvaros. Šī semināra mērķis bija informēt iedzīvotājus par ieteicamo rīcību dažādu ieroču radītā apdraudējuma gadījumā, sniedzot būtiskus norādījumus un praktiskus padomus, kas var noderēt ārkārtas situācijās.

Seminārā tika apskatītas vairākas svarīgas tēmas, kas saistītas ar drošības jautājumiem un civilās aizsardzības pasākumiem. Viena no galvenajām tēmām bija apziņošanas veidi, kur dalībniekiem tika izskaidrotas brīdinājuma sistēmas un iedzīvotāju rīcības soļi pēc brīdinājuma signālu saņemšanas. Tika uzsvērta nepieciešamība sekot līdzi aktuālajām apziņošanas sistēmām un regulāri iepazīties ar informāciju par to darbību.

Seminārā liela uzmanība tika veltīta arī pirmajai palīdzībai šautu brūču aprūpē, kur eksperte sniedza praktiskus padomus par asiņošanas apturēšanu un ievainoto aprūpi līdz mediķu ierašanās brīdim. Šie norādījumi var būt būtiski ne tikai ārkārtas situācijās, bet arī ikdienas traumās.

Kā viena no svarīgākajām tēmām tika uzsvērta diversantu atpazīšana. Dalībniekiem tika sniegta informācija par to, kā atpazīt potenciālos diversantus un kā rīkoties, ja rodas aizdomas par iespējamiem draudiem. Šī tēma ir īpaši aktuāla, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, un tika uzsvērts, ka ikvienam iedzīvotājam ir nozīmīga loma sabiedrības kopējās drošības nodrošināšanā.

Semināra laikā norisinājās arī diskusija, kurā dalībniekiem bija iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus un saņemt atbildes no speciālistiem. Diskusijā tika uzdoti jautājumi par apziņošanas sistēmām, pirmās palīdzības sniegšanu ekstremālos apstākļos un citām svarīgām tēmām, kas palīdzēja labāk izprast seminārā izklāstītos jautājumus un rīcības soļus.

Šis seminārs ir daļa no plašākas Rīgas pašvaldības iniciatīvas, un turpmākie semināri civilās aizsardzības jomā jau ir saplānoti. Tiks aplūkotas tādas tēmas, kā “Patvertnes vai vietas, kur patverties”, “Sprādzienbīstami priekšmeti” un “Iesaiste valsts aizsardzībā”. Šie semināri palīdz iedzīvotājiem sagatavoties iespējamām ārkārtas situācijām un veicina vispārējo drošību.

Pēc dalības pasākumā esmu nolēmusi izplatīt informāciju arī savā organizācijā par iespējām instalēt “112” aplikāciju, kas atvieglos ziņu saņemšanu un nosūtīšanu dažādās dzīves situācijās, kad nepieciešama palīdzība, vai lai saņemtu brīdinājumus. Šī aplikācija ir nozīmīgs rīks, kas uzlabo personisko drošību un nodrošina ātru piekļuvi ārkārtas dienestiem. Es centīšos veicinās šīs aplikācijas ieviešanu savā kopienā, lai stiprinātu gan individuālo, gan sabiedrisko drošību.

Šāda veida semināri ir būtisks solis, lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par civilās aizsardzības nozīmi un praktiskajām darbībām, kas nepieciešamas krīzes situācijās. Tie palīdz sagatavoties iespējamām ārkārtas situācijām un veicina kopējo drošību Rīgas sabiedrībā.

Šī gada 30.augusts. Saule silti glāstīja seju, viegls vējiņš vēsināja . Ūdens mirdzēja, vilinot ar savu atspirdzinošo vēsumu. Maija beigās piedzīvotais brauciens ar laivām bija atstājis neizdzēšamu iespaidu uz Ukrainas jauniešiem un viņu vecākiem, kuri bija atraduši patvērumu Latvijā. Tāpēc vēlme atkal doties kopīgā piedzīvojumā uz ūdens bija liela.

Vasaras brīvlaiks, lai arī piedāvāja daudz iespēju atpūtai un izklaidēm, bija arī nedaudz atsvešinājis jauniešus un viņu vecākus. Ikdienas rūpes un jaunie ieradumi bija aizēnojuši to ciešo saikni, kas bija izveidojusies iepriekšējā mācību gadā. Kopīgs pasākums uz ūdens bija lielisks veids, kā atjaunot draudzības, saliedēt kopienu un radīt jaunas atmiņas.

Tika izvēlēts piemērots maršruts, sagatavots nepieciešamais ekipējums un pārtika. Katrs centās iesaistīties, lai padarītu šo dienu īpašu. Vecāki savukārt rūpējās par drošību.

Kad visi bija sapulcējušies pie ūdens, noskaņojums bija pacilāts. Bērni kliedza no prieka, vecāki smaidīja. Laivas tika piepildītas ar smiekliem, stāstiem par vasaras piedzīvojumiem. Ūdens šūpoja laivas, un šķita, ka visas rūpes un raizes paliek krastā.

Kopā pavadītais laiks uz ūdens ļāva visiem atgriezties pie tā, kas viņus bija satuvinājis – kopīga pieredze un vēlme būt kopā. Jaunieši dalījās savās sajūtās par dzīvi Latvijā, par skolu, par draugiem. Vecāki savukārt runāja par nākotnes plāniem, par cerībām.

Dienas beigās, noguruši, bet laimīgi, visi atgriezās mājās. Šis piedzīvojums bija vēlreiz apliecinājums tam, ka kopā ir vieglāk pārvarēt visas grūtības. Un ka pat svešā zemē var atrast jaunus draugus un veidot stipru kopienu.

“Mūsu kopīgā nākotne sākas šodien”

Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgas ciešanas un piespiedis tūkstošiem ukraiņus bēgt no savām mājām. Starp tiem ir arī daudzi jaunieši vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuri ir atraduši patvērumu Latvijā. Ukraiņu jauniešu integrācija mūsu sabiedrībā ir gan izaicinājums, gan iespēja veidot daudzveidīgāku un stiprāku Latviju.

Integrācijas izaicinājumi

Jauniešu integrācija ir ļoti sarežģīts un ilglaicīgs process, kas prasa laiku un pūles no visām iesaistītajām pusēm. Ukrainas jauniešiem Latvijā ir jāpārvar daudzi šķēršļi:

• Valodas barjera: Lai pilnībā integrētos sabiedrībā, jauniešiem ir jāapgūst latviešu valoda.
• Kultūras atšķirības: Atšķirības dzīvesveidā, vērtībās un tradīcijās var apgrūtināt pielāgošanos jaunajai videi.
• Sociālā izolācija: Jaunieši var justes vientuļi un atstumti, ja viņiem nav iespējas veidot jaunas draudzības.
• Psiholoģiskās grūtības: Kara pieredze un pārcelšanās uz jaunu valsti var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas.

Integrācijas iespējas

Neskatoties uz izaicinājumiem, Ukrainas jauniešu integrācija Latvijā sniedz arī daudzas iespējas:

• Bagātināt Latvijas kultūru: Ukrainas jaunieši nes sev līdzi bagātu kultūras mantojumu, ko viņi var dalīties ar citiem.
• Stiprināt sabiedrību: Kopīga dzīve un sadarbība veicina toleranci, sapratni un cieņu pret dažādību.
• Attīstīt jauniešu potenciālu: Integrējot Ukrainas jauniešus, mēs palīdzam viņiem realizēt savu potenciālu un iegūt jaunas prasmes.
• Stiprināt Latvijas starptautisko tēlu: Mūsu valsts var kļūt par paraugu citiem, veiksmīgi integrējot bēgļus.

Lai veiksmīgi integrētu Ukrainas jauniešus, ir nepieciešama visu sabiedrības slāņu līdzdarbība:

• Valsts un pašvaldības: Nodrošināja pieeju izglītībai, psiholoģiskajai palīdzībai un nodarbinātībai.
• Izglītības iestādes: Pielāgoja mācību programmas, lai atbalstītu Ukrainas jauniešu integrāciju.
• NVO: Organizēja dažādas aktivitātes, kas veicināja jauniešu socializāciju un integrāciju.
• Sabiedrība: Centās būt atvērta un draudzīga, piedāvāja atbalstu un palīdzību.

Ukrainas jauniešu integrācija ir ilgtermiņa process, kas prasa mūsu visu pūles. Tomēr, strādājot kopā, mēs varam radīt vidi, kurā šie jaunieši jutīsies kā mājās un varēs pilnībā realizēt savu potenciālu. Atcerēsimies, ka mēs visi esam cilvēki, un mūsu kopīgā nākotne sākas šodien.

Kā skautu un gaidu organizācijas ir palīdzējusi integrēt Ukrainas jauniešus Latvijā

Skautu un gaidu organizācijai ir unikāla iespēja veicināt Ukrainas jauniešu integrāciju Latvijā. Šī organizācija jau no savas būtības ir orientēta uz jauniešu attīstību, vērtību veidošanu un sociālo prasmju apguvi. Tādējādi tā ir kļuvusi par nozīmīgu tiltu starp dažādām kultūrām un veicina savstarpēju sapratni.

Kādas bija galvenās iespējas, ko skautu un gaidu organizācijas piedāvāja:

• Sociālā integrācija:
  • Kopīgas aktivitātes: Organizējot kopīgas aktivitātes, piemēram, nometnes, pārgājienus,radošās darbnīcas, darbus sabiedrības labā, tiek veicināta draudzība un savstarpēja sapratne starp Latvijas un Ukrainas jauniešiem.
  • Mentoru programma: Pieredzējuši skauti un gaidas kļuva par mentoriem Ukrainas jauniešiem, palīdzot viņiem orientēties jaunajā vidē un pārvarēt grūtības.
  • Valodas apguve: Tika organizētas valodas apmācības programmas un sarunu klubus, kas palīdzēja Ukrainas jauniešiem ātrāk apgūt latviešu valodu.
• Personības attīstība:
  • Prasmju apguve: Skautisms un gaidisms piedāvā plašu iespēju klāstu dažādu prasmju apguvei, sākot no orientēšanās un pirmās palīdzības līdz pat līderības un komandas darba prasmēm.
  • Vērtību veidošana: Skautisma un gaidisma vērtības, piemēram, draudzība, cieņa, atbildība, ir palīdzējusi Ukrainas jauniešiem pielāgoties jaunajai kultūrai un veidot savu identitāti.
• Psiholoģiskais atbalsts:
  • Neformāla vide: Droša un atbalstoša vide, kāda ir skautu un gaidu vienībās /pulciņos, ir palīdzējusi Ukrainas jauniešiem pārvarēt emocionālās grūtības, kas saistītas ar pārcelšanos uz jaunu valsti.
• Kultūru apmaiņa:
  • Tika organizēti iepazīstināšanās vakari par Latvijas kultūru: Organizējot pasākumus, kuros tiek iepazīstināti ar Latvijas kultūru, tradīcijām un vēsturi, tas palīdzēja Ukrainas jauniešiem justies kā daļai no Latvijas sabiedrības.
  • Tika organizēti iepazīstināšanās vakari par Ukrainas kultūru: Savukārt, organizējot pasākumus, kuros Ukrainas jaunieši ir iepazīstinājuši citus ar savu kultūru, tiek veicināta kultūru daudzveidība.

Konkrēti pasākumi, ko skautu un gaidu organizācija ir īstenojusi:

• Kopīgas nometnes un pārgājieni: Tika organizētas kopīgas nometnes un pārgājieni, kur Latvijas un Ukrainas jaunieši kopīgi pavadīja laiku, iepazina viens otru un apguva jaunas prasmes.
• Valodas apmaiņas programmas: Tika organizētas valodas apmaiņas programmas, kurās Latvijas un Ukrainas jaunieši praktizēja savstarpēji valodas.
• Kultūras pasākumi: Tika rīkoti kultūras pasākumus, kuros tiek prezentēta gan Latvijas, gan Ukrainas kultūra.
• Brīvprātīgais darbs: Tika iesaistīt jaunieši kopīgos brīvprātīgajos darbos, piemēram, talkās, lai veicinātu kopības sajūtu.

Skautu un gaidu organizācijai ir liels potenciāls veicināt Ukrainas jauniešu integrāciju Latvijā. Izmantojot savu pieredzi un resursus, tā rada drošu un atbalstošu vidi, kurā jaunieši attīsta savas prasmes, veidot jaunas draudzības un jūtas kā daļa no Latvijas sabiedrības.

Sofija, Ukrainas jauniete, 14 gadi, atceras savu pirmo gadu Latvijas skolā. Paralēli mācās attālināti Ukrainas skolā. Līdz skolai ir jābrauc 1 stunda un 30 min, jo nevienā citā skolā nebija brīvu vietu, sākumā viņa jutās kā svešiniece. Bija liels pārsteigums, ka lielākā daļa klases biedru runāja krievu valodā, bet stundas notika latviešu valodā, viņa ar grūtībām saprata skolotāju. Sākumā klases biedri nevēlējās palīdzēt un izvairījās no viņas. Viņa meklēja draugus starp krievvalodīgajiem, jo valodas barjera bija liels šķērslis, kas kavēja viņas iekļaušanos latviski runājošajā sabiedrībā. Paralēli skolai viņa gāja uz Latviešu valodas kursiem, kur draudzīgā un neformālā vide radīja piederības sajūtu. Ar grūtībām tika pabeigts pirmais mācību gads Latviešu skolā. Nogurums, bailes no notiekošā Ukrainā, tuvinieku zaudējums, vēlme atgriezties savā dzimtajā pilsētā pie saviem draugiem nospieda un radīja pretestību jaunas kultūras un valodas apguvē. Tikai ar otro gadu sāk veidoties sapratne par Latviešu valodu un kultūru, bet tā vēl nav pietiekama, lai brīvi runātu un iejusties Latviešu sabiedrībā, jo nav jau latviešu valodā runājošu draugu.

Sofijas stāsts ir tikai viens no daudzajiem, kas atspoguļo izaicinājumus, ar kuriem saskaras tūkstošiem ukraiņu jauniešu, meklējot patvērumu Latvijā.

---

Jau vairāk kā divus gadus ukraiņu bēgļu, tostarp jaunieši, ir devušies uz Latviju, meklējot patvērumu un iespēju veidot jaunu dzīvi. Latvija ir parādījusi solidaritāti un atbalstu, taču ir jārisina būtiski integrācijas izaicinājumi, lai jaunieši spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un izmantot piedāvātās iespējas.

Izaicinājumi:

Galvenie integrācijas izaicinājumi, ar kuriem saskaras ukraiņu jaunieši Latvijā, ir:

1. Valodas barjera:

Latviešu valodas nezināšana vai nepietiekama zināšana ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu integrācijai. Tā ietekmē viņu spējas sekmīgi iekļauties izglītības sistēmā, iegūt kvalitatīvu izglītību, kā arī piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Valodas barjera arī apgrūtina iespējas atrast darbu un sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem. [https://www.emn.lv/] Pētījumi rāda, ka liela daļa ukraiņu bēgļu, īpaši jaunieši, nerunā latviešu valodā pietiekami labi, kas ievērojami kavē viņu spējas iekļauties gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū.

Skolēni, kas nonāk Latvijas izglītības sistēmā, bieži vien saskaras ar grūtībām, jo papildus mācību vielai ir jāapgūst arī latviešu valoda. Daudziem jauniešiem tas rada papildu stresu un prasa ievērojamu pielāgošanās spēju.

Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Latvija piedāvā vairākas būtiskas iespējas Ukrainas jauniešiem. Viena no svarīgākajām iespējām ir valodas apguve. Latvijā ir pieejamas gan formālas, gan neformālas izglītības programmas, kas palīdz ukraiņiem apgūt latviešu valodu. Valsts un nevalstiskās organizācijas aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka ukraiņu jaunieši varētu turpināt izglītību, attīstīt prasmes un iekļauties Latvijas sabiedrībā.

2. Izglītības sistēmas atšķirības:

Ukraiņu jaunieši bieži sastopas ar grūtībām, pielāgojoties Latvijas izglītības sistēmai, kas var atšķirties no tā, pie kā viņi bija pieraduši Ukrainā. Dažādas mācību programmas, mācību pieejas un valodas prasības var radīt stresu un apgrūtināt mācību procesu. [https://www.izm.gov.lv/lv] Latvijas izglītības sistēma ir saskārušies ar izaicinājumiem pielāgoties lielajam skaitam ukraiņu skolēnu. Daudzi no viņiem sākotnēji nav gatavi mācīties latviešu valodā, un dažādās skolās ir atšķirīgi resursi un metodes, kā palīdzēt viņiem pielāgoties. Lai gan daudzviet tiek piedāvāti īpaši kursi un atbalsta programmas, to kvalitāte un pieejamība ir ļoti plaša, lai pilnībā apmierinātu šo skolēnu vajadzības visa Latvijā.

3. Sociālā izolācija:

Ukraiņu jaunieši var justies sociāli izolēti, īpaši, ja viņiem ir grūti atrast kopīgu valodu ar vienaudžiem vai, ja viņi tiek uztverti kā “svešinieki”. Sociālās izolācijas risks ir augstāks, ja viņi dzīvo kopienās, kur dominē latviešu valoda, vai arī ja vietējā sabiedrība ir mazāk iecietīga pret bēgļiem un imigrantiem. [https://www.unhcr.org/]

4. Nodarbinātība un ekonomiskā neatkarība:

Ukraiņu jauniešiem var būt grūti atrast darbu, kas atbilst viņu prasmēm un izglītībai, īpaši, ja viņiem trūkst latviešu valodas zināšanu. Tas ietekmē viņu ekonomisko neatkarību un spēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. [https://www.nva.gov.lv/lv] Latvijas darba tirgus ir atvērts kvalificētiem jauniešiem, un daudzi no Ukrainas bēgļiem ir labi izglītoti un ar potenciālu ieguldīt valsts ekonomikā. Lai gan valodas barjera joprojām pastāv, dažādas integrācijas programmas palīdz jauniešiem apgūt nepieciešamās prasmes un iegūt darbu. Latvija piedāvā arī profesionālās apmācības iespējas, kas palīdz jauniešiem uzsākt karjeru vai mainīt profesiju atbilstoši Latvijas tirgus prasībām.

5. Kultūras atšķirības un diskriminācija:

Ukraiņu jauniešiem var būt grūti saprast un pielāgoties Latvijas kultūrai un sociālajām normām. Turklāt pastāv risks, ka viņi var saskarties ar diskrimināciju vai aizspriedumiem, kas var ietekmēt viņu pašapziņu un vēlmi iekļauties vietējā sabiedrībā. Papildus valodas izaicinājumiem, Ukrainas jauniešiem nākas saskarties ar kultūras atšķirībām. Kara izraisītās traumas un sociālā izolācija, ko daudzi jaunieši piedzīvo, rada psiholoģiskus izaicinājumus, kas kavē viņu integrēšanos vietējās sabiedrības dzīve. Šajā kontekstā liela nozīme ir atbalsta grupām, skolām un vietējām organizācijām, kas palīdz šiem jauniešiem tikt galā ar emocionālajām un sociālajām grūtībām.

【 https://migracija.lv/en/posts/2024-latvia-welcoming-strategy-ukrainians/】.

6. Vienotā palīdzības līnija:

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izveidojis palīdzības tālruni “Palīdzība ukraiņiem Latvijā”, kas nodrošina centralizētu informāciju par pieejamo atbalstu, piemēram, nodarbinātību, psiholoģisko palīdzību, juridisko atbalstu, veselības aprūpi un sociālo atbalstu【 https://www.sif.gov.lv/en/palidziba-ukrainiem-latvija 】.

7. NVO atbalsts:

Starptautiskās organizācijas, tostarp ASV Valsts departaments, ir piešķīrušas līdzekļus Latvijas NVO atbalstam, lai nodrošinātu papildu palīdzību un integrācijas pakalpojumus Ukrainas bēgļiem【 https://www.riga.lv/en/article/us-department-state-allocates-186-million-latvian-ngos-and-international-organizations-assist-ukrainian-refugees-latvia 】.

Šie pasākumi atspoguļo Latvijas centienus nodrošināt Ukrainas bēgļiem piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem un integrācijas iespējām.

“Skautu māja” Ed.Smiļģa ielā 38, Rīga.

Vēl viena pozitīva iniciatīva ir “Skautu māja”, kura ir kļuvusi par svarīgu sociālo centru ukraiņu jauniešiem. Šo māju ir apmeklējuši vairāk nekā *1200 cilvēku, no kuriem *80% ir Ukrainas bēgļi {skautu mājas dati}.

*Mājā tiek organizētas Latviešu valodas nodarbības ar speciālu programmu jauniešiem.
*Tika organizētas 7 dažādas radošās darbnīcas. Kurās pulcējās gan Latviešu jaunieši, skauti un gaidas, gan Ukrainas civiliedzīvotāji. Katrā darbnīcā pulcējot līdz pat 20 dalībnieku.
*Noorganizēti 6 āra dzīves pārgājieni ar skautu un gaidu elementiem aptuveni 100 km rādiusā ap Rīgu. Tie bija pārgājieni pa meža takām, klintīm, upēm. Dažubrīd dalībnieku skaits grupā sasniedza pat 30.
*Skautu mājā aktīvi tiek pīti aizsargtīkli Ukrainas aizstāvjiem. Tīklu pīšanas laikā Ukrainas civiliedzīvotāji socializējas, apmainās ar informāciju, uztur savu valodu, dzied dziesmas savā valodā un uztur pozitīvo atmosfēru savā kopienā.

Šāda veida iniciatīvas ne tikai palīdz jauniešiem justies daļai no sabiedrības, bet arī veicina starp kultūru dialogu un savstarpēju izpratni. Skautu mājā ir pavadītas vairāk nekā1300 brīvprātīgo stundas, kas norāda uz vietējās sabiedrības iesaisti un vēlmi palīdzēt【skautu mājas dati】. Šādi centri ir būtiski, lai mazinātu izolāciju, veicinātu socializāciju un attīstītu jauniešu prasmes.

Pārskats par to, kā skautu un gaidu organizācija ir devusi ieguldījumu ukraiņu bēgļiem:

1. Atbalsts un Integrācija

Skautu un gaidu aktivitātes:

– Skautu un gaidu organizācija ir izveidojusi īpašas grupas un aktivitātes ukraiņu bērniem un jauniešiem. Šīs grupas piedāvā dažādas nodarbības, kuras palīdz attīstīt sociālās prasmes, piemēram, sadarbību, līderību un problēmu risināšanu.

– Integrācijas process ietver arī izglītības atbalstu, piemēram, papildus mācību stundas latviešu valodā un kultūras apguves pasākumus.

Valodas apguves atbalsts:

– Tiek organizētas valodas kursu programmas, kas palīdz bēgļiem apgūt latviešu valodu, kas ir būtiska veiksmīgai integrācijai Latvijā. Kursi var ietvert gan formālas mācības, gan ikdienas praktiskās nodarbības, piemēram, sarunu praksi.

2. Izglītības un Kultūras Atbalsts

Izglītības pasākumi:

– Ir izstrādāti izglītības pasākumi, piemēram, mācību semināri, izglītojošas spēles un darbnīcas, kas palīdz bērniem apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Šie pasākumi arī palīdz integrēt bērnus vietējā skolēnu kopienā.

Kultūras apmaiņa:

– Organizēti kultūras apmaiņas pasākumi, kuros bēgļi var iepazīties ar latviešu kultūru un tradīcijām. Tas ietver mākslas un amatniecības nodarbības, kā arī citas kultūras aktivitātes.

3. Brīvprātīgo Darbs

Praktiskā palīdzība:

– Brīvprātīgie sniedz praktisku palīdzību, piemēram, palīdzību dokumentu noformēšanā, orientēšanās pakalpojumu izmantošanā un administratīvo jautājumu risināšanā. Šie brīvprātīgie bieži vien ir apmācīti, lai sniegtu atbalstu, kas atbilst bēgļu specifiskajām vajadzībām.

Emocionālais atbalsts:

– Brīvprātīgie arī piedāvā emocionālo atbalstu, organizējot atbalsta grupas un nodrošinot bēgļiem iespēju runāt par savām sajūtām un pieredzi ar cilvēkiem, kas izprot viņu situāciju.

4. Mentora un Atbalsta Sistēma

Mentora programmas:

– Skautu un gaidu organizācija ir izveidojusi mentora programmas, kurās vietējie skauti un gaidas darbojas kā mentori ukraiņu bērniem. Mentori sniedz palīdzību mācībās, sniedz emocionālu atbalstu.

Sociālo prasmi attīstīšana:

– Mentori arī palīdz attīstīt sociālās prasmes, piemēram, komandas darbu un līderību, piedāvājot praktiskus uzdevumus un izaicinājumus, kas palīdz jauniešiem kļūt pašpārliecinātākiem un neatkarīgākiem.

Šie ieguldījumi palīdz ne tikai sniegt nepieciešamo atbalstu ukraiņu bēgļiem, bet arī veicina viņu veiksmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Šie atbalsta pasākumi parāda, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta un gatava sniegt palīdzību Ukrainas bēgļiem, veicinot viņu integrāciju un labklājību valstī.

Latvijas sabiedrība lielākoties ir bijusi atvērta un atbalstoša pret ukraiņu bēgļiem. Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi atklājās, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta ideju, ka ukraiņu bēgļiem ir jāmācās latviešu valoda, un uzskata, ka integrācija ir svarīgs process. Vienlaikus, lai gan sabiedrība izrāda labvēlību, ir svarīgi turpināt veidot ilgtermiņa stratēģijas, kas nodrošinātu ukraiņu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos gan sociālajā, gan ekonomiskajā dzīvē.

Konferencē intensīvi 7 dienas norisinājās plenāriji, vēlēšanu
sessijas, grupu apspriedes, kā arī dažādas citas aktivitātes. Brīvais laiks un maltītes
pārsvarā tika pavadītas tīklojoties ar ārzemju skautu pārstāvjiem, stiprinot starptautiskās
saites. Tāpat tika veiktas pārrunas ar Portugāles skautiem, noskaidrojot mūsu jauniešu
iespējas piedalīties Mootā Portugālē.

Pirmajā un otrajā dienā tika veikta izpēte par WOSM komitejas kandidātiem, veiktas
pārrunas ar vairākiem no tiem, otrās dienas noslēgumā notiekot vēlēšanām.
Trešajā dienā norisinājās WOSM Eiropas reģiona tikšanās, kurā tika apspriesta jaunā
stratēģija attiecībā uz Eiropas reģionu, tāpat kā nākamā Eiropas skautu konference
Vīnē.
Ceturtās dienas vakarā norisinājās starptautiskais vakars, kurā stāstījām par Latviju
skautiem no visas pasaules, dalījāmies ar mūsu filmām- “Arvien Modri!” un “Neatstāj
pēdas”.
Piektās dienas rītā tika apspriesta WOSM līmeņu pasākumu jaunā stratēģija un veikta pieredzes
apmaiņa ar citiem NVO, no kurām Latvijas delegācija apmeklēja “Pieaugušie skautismā” un
“Vides ietekme” darbnīcas. Dienas beigās norisinājās lielā spēle pa Ēģiptes muzeju, kopā ar
Ēģiptes vakaru, ļaujot iepazīt vietējo kultūru un ieražas.
Sestā diena aizgāja demokrātiskā garā izskatot rezolūcijas un to labojumus, ko pieņemt kā
WOSM trīsgades plānu. Tāpat tika pieņemtas rezolūcijas par “Dzimuma bāzētas vardarbības
samazināšanu” un “Dzīvošana kopā mierā”, kas kopā atkāŗtoti uzsver skautu nozīmi, kā miera
vēstnešiem.
Septītajā dienā konference diskutēja par WOSM stratēģijas implementēšanu savos NVO un
gatavojās noslēguma ceremonijai, bet Latvijas delegācija jau bija ceļā uz Latviju, apspriežot
konferencē iegūto 8 stundu gaidīšanā starp reisiem.

Pasākums tapis ar dažādu fondu līdzfinansējumu: Valsts jaunatnes politikas programma (Izglītības un zinātnes ministrija), brīvprātīgā darba attīstību atbalsta Sabiedrības integrācijas fons u.c.

Brīvprātīgo apmācības ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka viņi ir labi sagatavoti un motivēti veikt savu darbu. Šajās apmācībās tika apskatītas 4, ļoti būtiskas tēmas. Ļoti pieredzējuši vadītāji stāstīja un mācīja gan par brīvprātīgo darbu, gan par laika plānošanu, gan vēsturi, gan par dabu. Apmācību metodes bija ļoti dažādas, bet galvenā no tām bija “mācīties darot”. 

Daba ir ne tikai skaista, bet arī lielisks mācību rīks, kas var palīdzēt attīstīt daudzpusīgas prasmes un vērtības.

Laika plānošana ir būtiska prasme gan ikdienas dzīvē, gan organizējot dažādas aktivitātes. Brīvprātīgajiem skautu un gaidu vadītājiem bija svarīgi apgūt laika plānošanas principus, lai varētu efektīvi organizēt nometnes, pārgājienus un citas aktivitātes.

Vēstures nodarbība iedvesmoja brīvprātīgos un palīdzēja viņiem labāk izprast skautisma un gaidisma būtību un nozīmi.

Tika apgūts:

Tēma: Skauti un gaidas- skautisms/gaidisms ikdienā. Brīvprātīgais darbs. Labais darbs.

Skautisms/gaidisms ikdienā

• Skautisma/gaidisma vērtības un principi;
• Skautisma/gaidisma programma;
• Nometņu organizēšana;
• Komunikācija un sadarbība ar bērniem un jauniešiem;
• Disciplīnas jautājumi;Brīvprātīgais darbs

Brīvprātīgā darba jēdziens un nozīme;

• Brīvprātīgā darba ētika;
• Brīvprātīgā darba izaicinājumi un risinājumi;
• Sadarbība ar citiem brīvprātīgajiem un organizācijām;

Labais darbs

• Laba darba jēdziens;
• Sociālā atbildība;
• Ilgtspējība;

Apmācībās par tēmām “Daba un es” un “Daba un mēs”:

Daba un es

• Dabas novērošana;
• Dabas identifikācija;
• Ekoloģiskā pēda;
• Dzīvības prasmes dabā;
• Dabas terapija;
• Dabas fotogrāfija;

Daba un mēs

• Bioloģiskā daudzveidība;
• Dabas aizsardzība;
• Ilgtspējīga dzīvesveida principi;
• Dabas aizsardzības projekti;
• Dabas izglītība;
• Dabas draudzības veidošana;

Apmācības par laika plānošanu skautos un gaidās

Tēmas, kas iekļautas apmācībās:

Pamati

• Kas ir laika plānošana?
• Laika plānošanas instrumenti;
• Laika plānošanas metodes;

Laika plānošana skautos un gaidās

• Nometnes plānošana:
• Pārgājiena plānošana:
• Dienas programmas plānošana:
• Neaparedzēto situāciju risināšana:

Tēma : Skauti un gaidas pagātne-tagadne-nākotne

Skautisma un gaidisma vēsture

• Skautisma izcelsme;
• Skautisms Latvijā;
• Gaidisma attīstība
• Skautisma un gaidisma ietekme uz sabiedrību

Skautisms un gaidisms tagadnē

• Mūsdienu skautisma un gaidisma principi;
• Skautisma un gaidisma organizācijas pasaulē un Latvijā;
• Skautisma un gaidisma nozīme mūsdienu pasaulē;
• Skautisma un gaidisma saistība ar citām jaunatnes organizācijām;

Skautisma un gaidisma nākotne

• Izaicinājumi, ar kuriem saskaras skautisms un gaidisms;
• Inovācijas skautismā un gaidismā;
• Skautisma un gaidisma nākotnes vīzija;

Šī gada 24.augustā notika pārgājiens kopā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Ložmetējkalna apkārtnē. Jaunieši apguva kompasu, izgāja šķēršlu trases, kā arī mācījās sagatavoja šķēršļu trasi citiem.

Tika atvēlēts laiciņš dabas vērošanai un kopīgām sarunām. Kā arī, jaunieši uzzināja daudz interesantu vēstures faktu par vietu, kurā notika pārgājiens.

Pārgājiena garums – apm.8h

Šī gada jūlijā notika pārgājiens kopā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, jauniešiem. Bija paredzēts no Cēsīm aiziet līdz Līgatnei un atpakaļ, bet skaistais Gaujas krasts, senā pils un citi apskates objekti aizkavēja. Jauniešiem bija vēlme katrā objektā aizkavēties un bez steigas baudīt Gaujas senlejas skaistumu un cēlumu. 

Tika atvēlēts laiciņš dabas vērošanai un kopīgām sarunām. Kā arī, jauniešiem tika stāstītas teikas par šo apvidu un daudz interesantu vēstures faktu par vietām ko apskatīja.

Šis pārgājiens bija veidots īpaši Skautu un gaidu mājas apmeklētājiem, pēc viņu pašu pieprasījuma.