Šī gada 30.augusts. Saule silti glāstīja seju, viegls vējiņš vēsināja . Ūdens mirdzēja, vilinot ar savu atspirdzinošo vēsumu. Maija beigās piedzīvotais brauciens ar laivām bija atstājis neizdzēšamu iespaidu uz Ukrainas jauniešiem un viņu vecākiem, kuri bija atraduši patvērumu Latvijā. Tāpēc vēlme atkal doties kopīgā piedzīvojumā uz ūdens bija liela.
Vasaras brīvlaiks, lai arī piedāvāja daudz iespēju atpūtai un izklaidēm, bija arī nedaudz atsvešinājis jauniešus un viņu vecākus. Ikdienas rūpes un jaunie ieradumi bija aizēnojuši to ciešo saikni, kas bija izveidojusies iepriekšējā mācību gadā. Kopīgs pasākums uz ūdens bija lielisks veids, kā atjaunot draudzības, saliedēt kopienu un radīt jaunas atmiņas.
Tika izvēlēts piemērots maršruts, sagatavots nepieciešamais ekipējums un pārtika. Katrs centās iesaistīties, lai padarītu šo dienu īpašu. Vecāki savukārt rūpējās par drošību.
Kad visi bija sapulcējušies pie ūdens, noskaņojums bija pacilāts. Bērni kliedza no prieka, vecāki smaidīja. Laivas tika piepildītas ar smiekliem, stāstiem par vasaras piedzīvojumiem. Ūdens šūpoja laivas, un šķita, ka visas rūpes un raizes paliek krastā.
Kopā pavadītais laiks uz ūdens ļāva visiem atgriezties pie tā, kas viņus bija satuvinājis – kopīga pieredze un vēlme būt kopā. Jaunieši dalījās savās sajūtās par dzīvi Latvijā, par skolu, par draugiem. Vecāki savukārt runāja par nākotnes plāniem, par cerībām.
Dienas beigās, noguruši, bet laimīgi, visi atgriezās mājās. Šis piedzīvojums bija vēlreiz apliecinājums tam, ka kopā ir vieglāk pārvarēt visas grūtības. Un ka pat svešā zemē var atrast jaunus draugus un veidot stipru kopienu.
Pārgājiens īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu
Comments are closed.