Ilgtspējības jautājums kļūst arvien aktuālāks visā pasaulē, un Ziemeļvalstis iet pa priekšu ar daudz un dažādām aktivitātēm, kas vērstas uz ilgtspējīgu praksi skautu un gaidu organizācijās, lai nodrošinātu, ka viņu pasākumi atbilst kā vides, tā arī sociālās ilgtspējības mērķiem. Roverway ietvaros aprunājāmies ar zviedru, somu un norvēģu skautiem un gaidām – šeit ir ieskats, kā viņi veicina ilgtspējas iniciatīvas savās organizācijās.
Somijas ilgtspējīgo skautu un gaidu vienību sertifikācijas programma
Somijā ir izstrādāta visaptveroša programma “Ilgstpējīga vienība”. Programma sevī ietver 25 nosacījumus, kas jāizpilda skautu un gaidu vienībām, lai iegūtu ilgtspējības sertifikātu. Lai varētu visus 25 nosacījumus izpildīt un sertifikātu saņemt, vienībām ir arī iespēja pieteikties grantiem. Granta finansējumu viņi var ieguldīt jebkur, lai varētu sasniegt prasības, piemēram, labāka ekipējuma iegādē vai ekspertu piesaistē. Detalizētāku sarakstu un norādījumus var atrast viņu oficiālajā mājaslapā: https://www.partio.fi/lippukunnille/lippukunnan-johtaminen/kestava-kehitys/
Zviedrijas uzsvars uz pārtiku un atkritumu pārvaldību
Kā ļoti svarīgu un salīdzinoši viegli sasniedzamu mērķi, zviedru skauti un gaidas uzsvēra pārdomātu pārtikas plānošanu. Viņi nometnēs un citos pasākumos priekšroku dod vietējiem un veģetāriem ēdieniem, tā samazinot gaļas patēriņu, lai tālāk samazinātu ietekmi uz vidi. Nozīmīgi, ka viņi ir pieņēmuši veģetāras ēdienkartes konferences – te esot bijusi dažāda reakcija no skautiem un gaidām! 🙂 Liels uzsvars ir arī uz atkritumu pārvaldību, cenšoties pietuvoties nulles vai minimāliem atkritumu daudzumiem nometnēs.
Kā vēl vienu piemēru, Zviedrijas skauti un gaidas min pārdomātu reprezentmateriālu un dāvanu izgatavošanu. Tā vietā, lai visiem izsniegtu nometnes piemiņas lietiņu komplektu, viņi atbalsta iespēju izvēlēties, ko kurš tiešām vēlas, lai tas vēlāk nenokļūtu atkritumos. Svarīgi arī veikt labas izvēles, izvēloties kvalitāti pār kvantitāti.
Visbeidzot, sarunā zviedri lika aizdomāties, ka ilgstpējības jautājums ir plašāks, un jārunā ir ne tikai par vides aspektu. Piemēram, sociālā ilgstpējība, kas īpaši svarīga mūsu organizācijās, kur galvenais dzinējspēks ir brīvprātīgajos. Sociālās ilgstpējas jautājums sevī ietver dažādus aspektus, piemēram rūpīgu cilvēkresursu plānošanu (domājot par tādiem jautājumiem kā: kuri brīvprātīgie var apmeklēt konkrētus pasākumus, kuriem jāatpūšas, un citus), kā arī finansiālu atbalstu organizācijas biedriem ar finansiālām grūtībām, tādējādi veicinot vienlīdzību. Arī Latvijā mēs ļoti cenšamies strādāt pie vienlīdzības, vienmēr skaļi atkārtojot, ka “nauda nedrīkst būt šķērslis, lai piedalītos nometnēs”. Taču mums būtu ļoti svarīgi dziļāk paiet cilvēkresursu plānošanas jautājumā, lai pārliecinātos, ka mūsu vecākie jaunieši un pieaugušie neizdeg, bet tā vietā savu enerģiju ieliek vairāku gadu garumā.
Norvēģijas visaptverošā pieeja
Pēc sarunas šķiet, ka norvēģi ir vieni no ilgstpējības jautājumu līderiem Ziemeļvalstīs. Sarunu biedrs Knuts stāsta, ka viņa vienīgā atbildība nākamā gada Norvēģijas Nacionālajā Džamborejā būs tieši ilgstpējības jautājums – vesels amats, kurā viņam jāseko līdzi, ka visi lēmumi tiek pieņemti ar trīs viņu pašu izvirzītiem ilgstpējības mērķiem prātā (ANO ilgstpējības mērķi 10 (mazināta vienlīdzība), 12 (atbildīgs patēriņš un ražošana) un 17 (sadarbība)).
Norvēģija kā valsts par ilgtspējību domā ļoti nopietni – ir veikti plaši pētījumi par ilgtspējību, viņu vienīgas arī aktīvi sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, lai kopīgi risinātu dažādus izaicinājumus (dažādām pašvaldībām mēdz būt arī atšķirīgas prasības un skatījums). Norvēģu slimnīcas var ziedot vēl strādājošus medikamentus ar beigušos termiņu.
Runājot par ilgstpējību tieši skautu un gaidu organizācijā, norvēģi saka, ka svarīgākais visā šajā jautājumā ir – plānošana! Piemēram, līdzīgi kā zviedri, arī norvēģi prioritizē veģetāras ēdienkartes, tai pat laikā pārliecinoties, ka tās apmierina dažādu diētas vajadzības. Interesants piemērs, ko Knuts min ir pārtikas izplatīšanas jautājums viņu lielajās džamborejās. Viņi mēģina izrēķināt un izvērtēt, kas atstāj mazāku oglekļa pēdas nospiedumu – vairāku pārtikas punktu izveide (ar ledusskapjiem) viscaur nometnei vai pārtikas transportēšana ar mašīnu (tātad, degvielas patēriņš) uz šiem pašiem punktiem. Jāizsver, protams, arī citi ieguvumi un trūkumi, plānojot tik lielu pārtikas izdales shēmu. Ar līdzīgu analīzi mūs pārsteidza Roverway nometnes organizatori. Līdzi uz nometni, ilgstpējības mērķu vadīti, bijām paņēmuši līdzi savus trauciņus ēdienam. Taču pretī brīvprātīgo ēdnīcā mūs sagaidīja vienreizlietojamo trauku kalni. Kad šis jautājums pacēlās vienā no valstu pārstāvju tikšanās reizēm, tikām pārsteigti ar interesantu faktu – norvēģu organizatoru komanda bija izvērtējusi, ka enerģija, kas būtu jātērē lielā ūdens kvantuma uzsildei atstātu tādu pašu nospiedumu kā pārstrādātu materiālu vienreizlietojamo trauku saražošana. Te, protams, būtu interesanti redzēt pašu vērtējumu, lai saprastu, vai tiešām ir ņēmuši vērā visus aspektus (arī atkritumu apstrādes jautājumu). Taču šie piemēri liek aizdomāties, ka ne vienmēr labāks variants ir tas, kas pirmajā brīdī šķiet loģiskāks un ir jāņem vērā daudz dažādu aspektu, lai atrastu tiešām videi draudzīgāko variantu katrā situācijā!
Ilgstpējība Roverway programmas saturā
Nometnes laikā Roverway piedāvāja daudz dažādu nodarbību un ievērojama daļa to bija saistīta ar ilgstpējību. Piemēram, pasaules skautu organizācija WOSM vadīja diskusijas un darbnīcas par šo tēmu. Viņu teltī varēja satikt WOSM pārstāvjus, lai parunātu par viņu plašāko sadarbību. Arī mēs devāmies uzzināt vairāk par tādām viņu iniciatīvām kā Earth Tribe (https://www.scout.org/where-we-work/regions/europe/projects/earth-tribe) un Panda Badge (https://www.scout.org/panda-badge).
Te arī neliels video rullītis, kur nometnes dalībniekiem jautāja, kādi ir viņu mazie soļi pretī vides ietekmes samazināšanai: https://www.facebook.com/watch/?v=504368848740271
Bildes no Roverway atkritumu organizēšanas
Kā pārgājienu takās, tā arī viscaur nometnē ļoti skrupulozi piegāja šķirošanas izlītošanai – viscaur bija pieejami konteineri un plakāti ar zīmēm, bildēm un paskaidrojumiem. Novērojam, ka liela daļa iepazinās, taču bija arī valstis un kultūras, kas šo ņēma vērā mazāk. Skautu un gaidu vidē cenšamies viens otram parādīt labo piemēru un teikt, ja redzam ko nepareizu, taču tāpat bija žēl redzēt, ka ne pilnīgi visi piekopj prasīto.
Noslēgumā
Ziemeļvalstu piemērs ir reizē nomierinošs un iedvesmojošs. Latvijā jau daram labas lietas – ļoti daudzus pozitīvi pārsteidza mūsu buklets par ilgstpējīgu nometņu un pasākumu organizēšanu, tāpat arī vairāki piemēri no mūsu Ziemeļvalstu kaimiņiem šķita zināmi un jau diskutēti mūsu organizācijā. Taču bija tikpat daudz jauna un iedvesmojoša, ieraugot, kur mums vēl ir jāpiestrādā diezgan pamatīgi, kā pirmo minot sociālās ilgstpējas jautājumu! Esam ieguvuši arī jaukus kontaktus vairākās Ziemeļvalstu organizācijās, ja mūs interesē iepazīt viņu labās prakses tuvāk 🙂
Comments are closed.