11. Janvārī beidzās skautu un gaidu ziemas sagaita “Baltais Vilks 2026”. Nometnes nokārtošanās darbus papildināja dažādas aktivitātes un kopīga maltītie. Vairāk kā 150 dalībnieki no visas Latvijas apvienojušies 8 pavardos, lai par spīti laikapstākļiem un izacinošajam aukstumam, izbaudītu āra dzīvi un kopības sajūtu.
Nometne “Baltais Vilks 2026” noslēdzās ar aktīvu, emocionālu un piedzīvojumiem bagātu pēdējo dienu. Iepriekšējā nakts dalībniekiem un brīvprātīgajiem beidzās vēlu – trīs stundas viņi orientējās aptuveni 4 km garā trasē, meklējot brīvprātīgos, kuri uzdeva dažādus uzdevumus, sākot no radošām improvizācijas aktivitātēm līdz alpīnisma punktiem.
11.janvāra rīts sākās darbīgi, jau lēnām gatavojoties braucienam mājās, bet pirms tam dalībniekiem svētbrīdi vadīja rokmūziķis Jānis Bukums, dodot vielu pārdomām un pacilājošus ceļavārdus.
Pēc tam sekoja nometnes neatņemama sadaļa – aktīvas spēles visiem dalībniekiem un brīvprātīgajiem. Pēc tām, noguruši un sniegā nobružājušies, visi devās palīdzēt novākt nometni un sagatavot ēdienu.
Noslēgumā tika izteiktas pateicības visiem nometnes brīvprātīgajiem un organizatoriem. Īpašs paldies Zanei Grošteinei-Balodei par uzņemšanos būt nometnes priekšniecei. Visi dalībnieki un brīvprātīgie saņēma arī dāvaniņas no biedrības “Palīdzēsim viens otram”.
“Baltais Vilks 2026” dalībniekiem un brīvprātīgajiem sniedza iespēju attīstīt prasmes, veidot jaunas draudzības un piedzīvot neaizmirstamus mirkļus, vienlaikus veicinot skautisma un gaidisma vērtību iedzīvināšanu ikdienā.
Paldies visiem dalībniekiem un organizatoriem! Uz tikšanos nākamajā Baltajā Vilkā!
Foto: Elizabete Jurgevica
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
10. janvārī norisinājās skautu un gaidu ziemas sagaitas “Baltais Vilks 2026” otrā diena. Tā aizritēja dažādās aktivitātēs un ziemas priekos. Vairāk nekā 150 dalībnieki no visas Latvijas apvienojās 8 pavardos, lai, par spīti laikapstākļiem un izaicinošajam aukstumam, izbaudītu āra dzīvi un kopības sajūtu.
Kad tika piedāvāta šī iespēja manam dēlam (…), ilgi nedomājot to akceptēju, protams, sagaidot arī pusaudža piekrišanu. Lielākais izaicinājums mums, kā liepājniekiem, bija piemērota apģērba atrašana, zinot, ka Latvijā būs ziema. Ierodoties nometnē kā viesiem, apstiprinājās gaidītais par labu organizēšanu un rūpēm par jebkura vecuma skautiem un gaidām — ja ir auksts, ir kur sasildīties; ja ir slapjš, ir kur nožūt; ja ir izsalkuši, paši jau ir pagatavojuši sev ēst!
Inita Ķirše, Liepājas 14. vienības skauta māte
Otrā diena sākās ar biezu sniega kārtu un ņipriem jauniešu saucieniem “Labrīt!!!”. Dalībnieki, godam izdzīvojuši nakti, gatavojās rīta cēlienam, kas, kā jau ierasts, bija pilns ar nodarbībām. Mācījāmies, kā rīkoties nestandarta riska situācijās, kā rūpēties par jaunākiem biedriem, kā pareizi sakārtot mugursomu, kā arī apguvām citas prasmes. Tāpat nodarbību par aktivitāšu sagatavošanu un vadīšanu vadīja Gita Kisele no mūsu draugiem — Jaunajiem Vanagiem.
Dienas otrā puse aizritēja viesmīlīgā gaisotnē, sagaidot viesus, izrādot nometnes dzīvi un skautisma un gaidisma garu. Viens no īpašajiem viesiem bija skautu un gaidu goda prezidents, Edgars Rinkēvičs.
Vakars sākās ar ugunskura vakaru, kurā jaunieši bija sagatavojuši priekšnesumus, lai kopīgi izstāstītu nometnes stāstu. Taču drīz vien jaunieši uzzināja, ka patiesais vakara plāns ir nakts pārgājiens ar uzdevumiem aptuveni 4 km garumā.
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
9. Janvārī norisinājās skautu un gaidu ziemas sagaitas “Baltais Vilks 2026” pirmā diena. Kā ierasts tā aizgājusi saimniecības iekārtošanā un pierodot pie nometnes dzīves. Vairāk kā 150 dalībnieki no visas Latvijas apvienojušies 8 pavardos, lai nākamās 2 dienas, par spīti laikapstākļiem un izacinošajam aukstumam, izbaudītu āra dzīvi un kopības sajūtu.
Lai arī laika apstākļi nelutina, prieks redzēt, ka nometnes dalībnieki sniedz viens otram izpalīdzīgu roku. Gan ceļot teltis, gan sagatavojot malku ugunskuram un pilnvērtīgi izbaudot ziemīgo dienu. Ar nepacietību gaidu nākamās dienas, kurās būs iespējas izzināt āra dzīves principus un godināt strēlnieku piemiņu.
Vadītāja vietniece Lūcija Kariņa Bērziņa, Rīgas 155. skautu vienība
Diena sākās dalībniekiem ierodoties nometnē un ieraugot vietu, kas uz nākamajām 2 naktīm būs viņu naktsmītne. Jaunieši sākot no 12 gadu vecuma pavadīja rītu ceļot teltis, sagatavojot pavarda vietu un citādi labiekārtojot savu vidi.
Protams dalībnieki arī apguva praktiskas prasmes – mācījās siet mezglus, kurināt ugunskurus, būvēt nojumes. Līdztekus praktiskajām nodarbībām bija iespēja iedziļināties vēsturē un sagatavot vēstījumu nākotnei, izveidojot īpašu laika kapsulu un veicot citas radošākas aktivitātes.
Vakara kulminācijā, pēc ugunskura vakara, bija filmas “Dvēseļu putenis” brīvdabas seanss Ložmetējkalna pakājē. Nometnes dalībniekus apmeklēja arī filmas aktieri Oto Brantevičs, Mārtiņš Vilsons, Jēkabs Reinis un Gatis Gāga , daloties ar savām emocijām un pieredzi iejūtoties strēlnieku dzīvē.
Vēsajai naktij esam sagatavojušies ar daudz malku, siltiem guļammaisiem un labu omu! Rītdien, 10.01., nometnes garu var izbaudīt jebkurš pievienojoties Ložmetējkalnā uz viesu dienu no 15:00-18:00.
Foto: V.v. Lūcija Kariņa Bērziņa
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Kā ierasts, skolēnu rudens brīvlaiku skauti un gaidas pavadīja darbīgi. No 24. līdz 26. oktobrim norisinājās Rīgas 155. vienības tradicionāli organizētā nometne “Rudens cerība 2025”. Kopumā nometne pulcēja aptuveni 220 dalībniekus un brīvprātīgos.
Šogad nometņotāji pulcējās Trikātā, kas skautiem un gaidām ir īpaša vieta, jo tieši šeit atdusas vienīgā Latvijas skautu prezidenta – ģenerāļa Kārļa Goppera sirds. Šī iemesla dēļ, daļa no nometnes programmas tika veltīta viņa piemiņai un atcerei, piemēram, sestdienā mazskauti un guntiņas devās tuvākās apkārtnes izpētes gājienā, apmeklējot arī Kārļa Goppera piemiņas akmeni Trikātas vecajos kapos.
Nometnes pirmajā dienā, kamēr ārā dzīvojošie skauti un gaidas būvēja teltis un iekārtoja nometni, mazskauti un guntiņas iepazina skolu un piedalījās erudīcijas konkursā. Skauti un gaidas, iekārtojuši nometni, vakarpusē devās nelielā pārgājienā, kur pildīja dažādus uzdevumus, bet vakara noslēgumu mazskauti un guntiņas pavadīja sportiski, aizvadot naktsspēli ārā.
Otrajā nometnes dienā visu vecumu dalībnieki devās uz dažādām nodarbībām. Ārā dzīvojošie apguva tādas prasmes kā pirmās palīdzības pamati, inventāra apkope, ugunskura kurināšana u.c., bet mazskauti izpaudās radoši piedaloties keramikas meistarklasēs, kā arī rokdarbu un zīmēšanas nodarbībās. Dienas otrajā pusē mazskauti un guntiņas devās Trikātas izpētes gājienā, bet skauti un gaidas sacentās sporta spēlēs. Vakara noslēgumu visi nometnes dalībnieki aizvadīja kopīgā ugunskura vakarā skolas aktu zālē.
Nometnes noslēdzošā diena sākās ar pārdomu brīdi, kas tika veltīts Kārlim Gopperam. Pēc tā skauti un gaidas steidza izdarīt ierasto labo darbu – lapu grābšanu, bet mazskauti un guntiņas vēl pēdējos nometnes brīžus aizvadīja sportiski sacenšoties stafetēs.
Nometnes noslēgumā tika pasniegts ceļojošais “Čiekura kauss” par kuru dalībnieki cīnījās visas nometnes garumā. Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, ceļojošais kauss devās uz Rīgu pie 141. skautu un gaidu vienības.
Kopumā nometne “Rudens cerība 2025” dalībniekiem un brīvprātīgajiem sniedza iespēju attīstīt prasmes, veidot jaunas draudzības un piedzīvot neaizmirstamus mirkļus, vienlaikus veicinot skautisma un gaidisma vērtību iedzīvināšanu ikdienā.
Tekstu sagatavoja vad. Miks Bļodnieks
Attēli: Lūcija Kariņa Bērziņa
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Šī gada 27.09.noslēdzās piektā supervīzija sesija, kura bija paredzēta Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas brīvprātīgā darba veicēju atbalstam. Supervīziju laikā organizācijas valde un “Drošs no draudiem” komanda strādāja lai celtu savu kapacitāti un uzlabotu spēju strādāt augstas spriedzes apstākļos saglabājot veselīgu savstarpējo dinamiku.
Pasākums īstenots biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” projekta “LJP 10.0
No 23. augusta līdz 29. augustam gaidu un skautu mežā Tigavā, Kuldīgā, norisinājās Kopnieku kursu 2. posms. Jaunie kursanti apguva līderības prasmes, mācījās strādāt komandās un ieguva plašākas zināšanas skautu un gaidu tradīcijās. Kursos piedalījās 29 kursanti, kas veiksmīgi izturēja nedēļu ilgās un intensīvās apmācības. Jaunieši no kursiem atgriezušies priecīgi un gatavojas Kopnieku kursu pēdējam posmam, noslēgumam, kas notiks drīzumā.
Attēli no Kopnieku kursu komandas
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Briseles 21. skautu vienība šajā sezonā ir bijusi īpaši aktīva — piedzīvojumiem bagāta, izzinoša un iedvesmojoša. Mēs esam ne tikai mācījušies jaunas prasmes, bet arī stiprinājuši savu sadarbību, draudzību un vēlmi būt atbalsts cits citam.
Viens no sezonas spilgtākajiem mirkļiem bija alpīnistu Kristapa un Kristīnes Liepiņu viesošanās. Viņu stāsti par dzīvi kalnos, augstajām virsotnēm un pārbaudījumiem iedvesmoja arī mūs. Viņi palīdzēja katram ieraudzīt, ka virsotnes nav tikai kalnu smailes — tās ir arī mūsu pašu drosmes, attīstības un sapņu augstumi. Liepiņu vadībā pārvarējām šķēršļu joslas, trenējām veiklību un izturību, kā arī iemācījāmies uzticēties gan sev, gan citiem.
Sezonas kulminācija bija vasaras nometne, kas šogad tika veltīta ļoti nozīmīgai tēmai — pirmās palīdzības sniegšanai. Ar Latvijas Sarkanā Krusta atbalstu apguvām, kā rīkoties ārkārtas situācijās, kā palīdzēt cietušajam līdz mediķu ierašanās brīdim, kā arī, cik svarīgi ir saglabāt mieru un darboties pārliecinoši.
Nometnes devīze “Mēs palīdzam ar sirdi un darbiem” caurvija katru dienu. Tā atgādināja, ka palīdzība nav tikai zināšanas un fiziska rīcība — tā ir arī cilvēcība, ieinteresētība, līdzjūtība. Mēs mācījāmies būt atbalsts ne vien brīdī, kad kādam nepieciešama pārsējs, bet arī tad, kad pietrūkst spēka, ir bail vai vienkārši vajadzīgs kāds, kas ir klāt un pasaka: “Tu neesi viens.”
Šī sezona mums visiem atgādināja, ka skautisms nav tikai pārgājieni un mezglu siešana. Tā ir vērtību kopiena, kur bērni un jaunieši mācās būt atbildīgi, sirsnīgi un atsaucīgi sabiedrības locekļi. Skauts ir tas, kurš ir gatavs palīdzēt — ar zināšanām, ar darbiem, un ar sirdi.
Ar šo garu mēs noslēdzam sezonu un ar prieku skatāmies uz rudeni — ar jaunām idejām, enerģiju un vēlmi augt kopā vēl tālāk.
Vadītāju kursa noslēdzošais II. posms aizvadīts Limbažu novadā, viesu namā Kosīši un tā apkārtnē no 2025. gada 2. līdz 4.maijam. To mērķis ir sniegt zināšanas, labās praksmes piemērus un veicināt izpratni par vadītāja lomu un atbildību organizācijas biedriem, kuri darbojušies vadītāju vietnieku pakāpē un ir pieņēmuši šo izaicinājumu. Papildus, katrs kursa dalībnieks veic individuālu mājasdarbu vādītāja-mentora vadībā, nostiprinot iegūtās zināšanas praksē. Šī mājas darba ietvaros tikusi veidota gan LSGCO biedru kopsapulce, gan mazskautu un guntiņu nometne “Dzintara pasakas”, gan Jaunatnes politikas konference u.c. pasākumi.
Attēli no Vadītāju kursu komandas
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Jau astoto gadu pēc kārtas nodibinājums “Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”” sadarbībā ar biedrību “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” rīko starptautisku nometni militāro misiju veterānu bērniem- “Mazais Namejs”.
Arī šogad nometnē pulcējas 80 braši un enerģiski Mazie Nameji, kas ir gatavi piecu dienu garumā piedalīties nometnē, lai aktīvi un jēgpilni pavadītu savu brīvo laiku. Mazajiem Namejiem būs iespēja attīstīt prasmes, veidot jaunas draudzības, stiprināt vērtības un izkāpt ārā no ierastās ikdienas rutīnas.
Šī nometne notiek par godu militāro misiju veterāniem. Šis ir veids, kā pateikties viņem par ieguldījumu valsts drošībā.
Nometne notiek Madlienā, Madlienas vidusskolā un tās apkaimē.
Tekstu sagatavoja Evelīna Jansone
Foto: Inga Kuple un Elizabete Alise Auza
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Šodien pirmā Eiropas skautu un gaidu konferences diena – pirmie plenāriji un tikko noslēgtās trīsgades izvērtējums. Secinājums? WOSM ir darījis daudz, izveidotie resursi un iespējas ir daudz un dažādas.
Bet pirms runājam par to, ko var izmantot ikdienas darbā, varam lepoties, ka esam daļa no organizācijas, kas pulcē 51,4 miljonus skautu visā pasaulē. Bet pasaule mainās, kas arī ir daļa no tā, kas tiek apspriests šajā konferencē – kā mēs varam piedāvāt aktuālu neformālās izglītības programmu jauniešiem arvien sarežģītākā un īpatnējākā laikā. Kā attīstīt programmu, atbalstīt brīvprātīgos dažādos brīvprātīgā darba modeļos, nodrošināt finanšu plūsmu arī tad, kad jaunatnes finansējums sarūk, un īstenot miera izglītības programmu salīdzinoši nemierīgā reģionā.
Ko no WOSM izveidotā vari izmantot tu savā ikdienas darbā vienībā? WOSM ir izstrādājis vairākas metodes un programmas, no kurām varam smelt iedvesmu vai arī tās lietot tieši, kas ir izstrādātas pēdējās trīsgades ietvaros:
Nodarbības un materiāli par veselīgu dzīvesveidu – https://sdgs.scout.org/initiatives/health-allies
Dabas izglītība – https://sdgs.scout.org/initiatives/earth-tribe
Miera izglītība – https://sdgs.scout.org/initiatives/messengers-peace
Turpinām padarīt pasauli labāku!
Sveicieni visiem no Jēkabs un Gata!
Beigās, ar visu skrējienu, sanāks iedot savas pārdomas tikai pirmajā un pēdējā dienā.
Kas ir konference vienā vārdā? Vieta idejām, draudzībai un plānošanai. Lai gan galvenais uzsvars un svarīgākais darbs WOSM (un arī WAGGGS) Eiropas konferencē ir balsošana par trīsgades plānu un Eiropas komiteju (lasīt — valdi), lielākais ieguvums ir 46 organizāciju individuālā pieredze.
Uzzinājām par:
– Austrijas skautu pieredzi, apdrošinot savus biedrus.
– Ungārijas pieredzi ar atkopšanos no ļoti neapskaužamas situācijas, kas organizāciju gandrīz noveda līdz bankrotam.
– Ziemeļvalstu pieeju reģiona starptautisko pasākumu un sadarbības koordinēšanā ar “Ziemeļu zirnekļa” komiteju, kas pārrauga tieši tuvāko valstu sadarbību.
– Lietuvas un Igaunijas veiksmīgo sadarbību ar vairākām valsts ministrijām, tai skaitā arvien aktuālajā civilās aizsardzības jomā.
– WOSM un WAGGGS piedāvāto atbalstu un to, kā mūsu organizācija to var izmantot, tai skaitā izaugsmes projektu, kura realizēšanai ir parakstīts saprašanās memorands ar WOSM.Un vēl daudz ko citu.
Ja tev interesē kāda no šīm tēmām vai kādas valsts starptautisko pieredzi iepazīt dziļāk, droši raksti man vai Gatim.
Bet svarīga daļa bija arī trīsgades plāna pieņemšana. Tas nosaka to, kādas prioritātes un darbības varam gaidīt no WOSM Eiropas līmenī. Tika noteiktas četras galvenās prioritātes:
– Turpināt inovēt neformālo izglītību
– Nodrošināt labsajūtu un drošību
– Novērtēt un atbalstīt brīvprātīgo darbu
– Būt mērķim atbilstošai organizācijai, kas ir gatava mainīgajiem pasaules apstākļiem, izturīga pret riskiem un nodrošina šos resursus arī nacionālajām organizācijām
Visbeidzot, lielākā atziņa – mēs esam daļa no divām lielām starptautiskām organizācijām ar daudz resursiem un iespējām, ko tas sniedz gan organizācijai, gan vienībām, gan individuālajiem biedriem. WOSM un WAGGGS ir gatavi un vēlas palīdzēt, lai mūsu organizācija augtu un mūsu jauniešiem tiktu sniegtas visas pieejamās iespējas, kā arī nodrošināta labākā neformālās izglītības programma!
Un, protams, neaizmirstam par starptautiskajiem pasākumiem un ieliekam kalendārā — 2028. gadā dodamies uz Roverway Šveicē, dodamies sevi pilnveidot “The Academy” apmācībās un piedalāmies citās piedāvātajās iespējās.
Sveicieni visiem no Jēkaba un Gata!
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā Organizācija pilnveido savu darbību un aicina skautus un gaidas pievienoties Programmas komandai, kuras uzdevums ir papildināt jau esošos programmas materiālus, kā arī izstrādāt jaunus visām darbības pakāpēm.
Aicinām pieteikties vismaz 16 gadus sasniegušus skautus un gaidas, komandai noderēs, ja Tev atbilst vismaz viens no minētajiem punktiem:
Tevi interesē izglītība
Tev ir pieredze nodarbību vadīšanā
Esi radošs
Zini un izproti skautu metodi
Pārzini kādu no pašizaugsmes jomām (SPICES),
Spēj skaidri formulēt priekšlikumus un darboties komandā.
Varēsi veltīt 10 stundas menesī jeb 2 stundas nedēļā
Lai pieteiktos, lūdzu, sūti īsu motivācijas vēstuli uz valde@skautiungaidas.lv līdz 31.07.2025. kurā norādi, kāpēc vēlies iesaistīties Programmas komandā, kā arī īpaši norādi, kura skautu/gaidu pakāpe Tev vairāk interesē, kuru Tu vairāk vēlētos attīstīt un pilnveidot..
Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija paplašina atbalsta struktūru un aicina skautus un gaidas pievienoties jaunizveidotajai Juridiskajai grupai, kuras uzdevums ir sniegt padomus un atbalstu organizācijai juridiskajos jautājumos, izvērtēt dokumentus un sekmēt organizācijas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Aicinām pieteikties skautus un gaidas ar V.V. pakāpi vai augstāku, kuriem ir interese un zināšanas tiesību jomā. Vēlams, bet ne obligāti:
pieredze juridiskajā darbā, lietvedībā vai dokumentu pārvaldībā,
studijas tiesību zinātnēs vai radniecīgā jomā,
prasme analizēt tekstus un juridisku saturu,
spēja skaidri formulēt priekšlikumus un darboties komandā.
Aicināti arī studenti, lietveži vai citi interesenti ar praktisku izpratni un vēlmi attīstīt organizācijas tiesisko bāzi.
Lai pieteiktos, lūdzu, sūti īsu motivācijas vēstuli un pieredzes aprakstu uz valde@skautiungaidas.lv līdz 31.07.2025.
31. martā Vaboles 45. gaidu vienības meitenes paveica nozīmīgu darbu – viņas sakopa Skrindu dzimtas un citu ievērojamu Vaboles iedzīvotāju kapu kopiņas. Šī iniciatīva tapa pēc Skrindu dzimtas muzeja vadītājas Annas un Līksnas apvienības pārvaldes sociālās darbinieces Valentīnas ierosinājuma, un gaidas ar lielu atbildību un rūpību iesaistījās talkā.
Meitenes grāba lapas un attīrīja kapu kopiņas no ziemas atstātajiem netīrumiem, lai tās būtu sakoptas. Darba gaitā viņas arī uzzināja vairāk par Skrindu dzimtu un citiem nozīmīgiem cilvēkiem, kuru atdusas vietas viņas sakopa.
Gaidām šis darbs bija ne tikai pienākums, bet arī sirsnīga iespēja parādīt cieņu un rūpes par mūsu pagasta vēsturi un cilvēkiem. Labie darbi stiprina kopienu un atgādina par vērtībām, kuras glabājam un nododam nākamajām paaudzēm.
Vaboles pamatskolā jau kopš 1991. gada darbojas 45. gaidu vienība, kur meitenes mācās skautu un gaidu vērtības, attīstot sevi un darbojoties sabiedrības labā.
Tradicionāli jauno gaidu uzņemšana notiek Skrindu dzimtas muzeja telpās, un arī šogad, 28. februārī, 45.gaidu vienības pulkam pievienojās 6 jaunas gaidas!
Pēc svinīgās ceremonijas un solīja nodošanas sekoja aizraujošs un saliedējošs vakars. Ēdiens pēc krāsām – radošs izaicinājums, kur katra meitene gatavoja ēdienus atbilstoši noteiktajai krāsai. Lai labāk iepazītu vienai otru un gaidu tradīcijas, tika izspēlēta Bingo spēle. Vecākās gaidas sagatavoja aizraujošas sporta aktivitātes, kas stiprināja komandas garu un draudzību.
Sveicam un lepojamies! Lai šis piedzīvojums iedvesmo un dod spēku augt, mācīties un veidot labāku pasauli!
Ievu ziedēšanas laikā parasti ir salnas, tās ir skarbas pret maigiem augiem. Gaidu vadītāja Rudīte vienmēr bija stipra, bet viņas aiziešana Aizsaulē notika tieši ievu laikā – pa baltām ziedlapiņām kaisītu taku.
Rudīte Urbacāne bija angļu valodas, vēlāk arī vizuālās mākslas skolotāja Zasā un Elkšņos, aizrautīga tūristu pulciņa vadītāja skolā. Atjaunojoties gaidu un skautu kustībai Latvijā 90.gadu sākumā, deva gaidu vadītājas solījumu, izveidoja un vadīja 21. gaidu vienību Elkšņu skolā, palīdzēja veidoties skautu pulciņam. Ierosmes un izdomas bagāta, jaunu ideju pārņemta, precīza, darbīga un vienmēr modra. Tālais ceļš no Elkšņiem nekad nebija šķērslis ierasties Ogrē uz Daugavas novada saietiem un nekavēt LSGCO vadības sanāksmes Rīgā, esot kursu nozares vadītājas un Latvijas gaidu priekšnieces vietas izpildītājas amatā.
Elkšņu gaidas un skauti kopā ar vadītāju Rudīti prata gan piedzīvojumus meklēt, gan dabu iepazīt, gan labos darbus darīt, gan nometņu dzīves romantikā iesaistīt ogrēniešus, salaspiliešus, ikšķiliešus, skrīveriešus un aizkraukliešus. Drīz vien ar Rudītes atbalstu izveidojās jauna vienība Jēkabpilī, par gaidu vadītāju iesaistot savu bijušo skolnieci Antru Laitāni. Pamazām veidojās un paplašinājās starptautiskie sakari, piedaloties starptautiskās nometnēs Austrijā un Lielbritānijā un ārzemju draugus uzņemot Elkšņos. Ap vadītājas Rudītes “Mazormaņu” sētu izauga īsts gaidu un skautu nometņu ciems, pat ar savu skatu torni, lai tālāk var redzēt un plašāk domāt. Pirms Latvijas gaidu atpakaļ uzņemšanas Pasaules Gaidu organizācijā WAGGS, vizītē ieradās pārstāves, lai iepazītos ar gaidu vienību darbu. Izvēlējāmies Elkšņu gaidu 21.vienību, kas kopā ar vadītāju Rudīti godam pierādīja, ka esam gaidas vārda cienīgas. Vislielākā atzinība bija par to, ka meiteņu darbībā nebija nekā samākslota vai uzspēlēta. Vadītājas Rudītes būtība – vienmēr būt patiesai un tiešai.
Vadītāja Rudīte nekad netiecās pēc amatiem un skaļas atzinības, bet uzticētos pienākumus veica ar lielu atbildības sajūtu. Ar aizrautību iesaistījās kursu nozares darbā un vēlāk vadībā. Dažas vasaras Gulbēres muiža un ābeļdārzs kļuva par gaidu vadītāju un vietnieču mazo universitāti, veiksmīgi apvienojot praktisko nometņošanu un kursu gudrības. Rudīte bija Gaida ar lielo burtu. Tīra domās, vārdos un darbos.
Svētdien, 11.maijā plkst.13:00 Elkšņu pagasta Tautas namā notiks atvadīšanās no ilggadējas Elkšņu skolas skolotājas, novadpētnieces, Latvijas Lepnuma Rudītes Urbacānes. Viņa tiks guldīta Ēlkšņu pagasta Ūzānu kapos. Jautājumu gadījumā, rakstīt WhatsApp (man darbs līdz 21:00) vai pēc 21:00 zvanīt, tālr.27759808. Ja kāds no tālas Latvijas vietas nevar atbraukt, bet vēlas izrādīt cieņu, tad var sazināties ar apbedīšanas biroju “Sēru zvans”, Jēkabpilī un vienoties par ziedu pasūtīšanu un nogādāšanu Elkšņos.
Esam saņēmuši JAUNATNES POLITIKAS VALSTS PROGRAMMAS 2025.-2027. GADAM “ATBALSTS JAUNATNES ORGANIZĀCIJU DARBĪBAI UN LĪDZDALĪBAS NODROŠINĀŠANAI VALSTS UN STARPTAUTISKAJĀ JAUNATNES POLITIKĀ” projekta pieteikuma apstiprinājumu! 🥳🥳🥳 Šis valsts sniegtais atbalsts ir neatsverams mūsu darbības nodrošināšanā darbnā ar bērniem un jauniešiem. Projekta galvenais mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos un personīgo izaugsmi, nodrošinot iespējas pilnvērtīgi līdzdarboties Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas aktivitātēs, kas ir daļa no pasaulē lielākās jauniešu kustības. Radīt atbalstošu un daudzveidīgu vidi, kur jaunieši var attīstīt savas prasmes, līderību un uzņēmību, kā arī apgūt sadarbības un pilsoniskās līdzdalības pieredzi. Stiprināt jauniešu piederības sajūtu un motivēt viņus līdzdarboties sabiedrības labā.
Liels paldies ikvienam, par katru ieguldīto brīvprātīgā darba stundu veidojot pasuli labāku!!
“Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros”.
No 2024. gada1.jūnija līdz 2025.gada 30.aprīlim jaunieši no Rīgas 141. skautu un gaidu vienības, sadarbībā ar Liepājas 14. skautu un gaidu vienību, īstenoja Eiropas Solidaritātes korpusa projektu “Par soli tuvāk”. Projekta galvenais mērķis bija pilnveidot pašu jauniešu prasmes un zināšanas, vienlaikus praktizējot spējas darboties komandā, un veidojot pasākumus citiem bērniem un jauniešiem. Ceļš no projekta veidošanas līdz īstenošanai ir bijis gan prieka, gan izaicinājumu pilns, taču viennozīmīgi katrs komandas dalībnieks ir audzis kā indivīds, tādā veidā sniedzot pievienoto vērtību kopienai un organizācijai. Protams, katrs projekts, projekta komandas dalībnieks un iniciatīvas mērķis ir atšķirīgs, taču lai iedrošinātu arī citus jauniešus lēkt nezināmajā, esam sagatavojuši materiālu, ar kura palīdzību, vienkāršotā veidā paskaidrots, kā projektu ieviest LSGCO ietvaros. Uzskatām, ka šāds materiāls vatrētu atbrīvot jauniešus no sākotnējām bažām, jo jau pamatā nosaka, pie kura doties pēc padoma, un kādi “mājasdarbi” jāsagatavo 🙂
12. un 13.aprīlī 29 topošie jaunie skautu un gaidu līderi – kopnieki pulcējās Siguldā, Laurenču sākumskolā Kopnieku Kursu 2025 1.daļā. Pirmajā dienā jaunie līderi intensīvi apguva sadarbības un komunikācijas prasmes, organizācijas uzbūvi, pārbaudīja skautu un gaidu vēstures un faktu zināšanas viktorīnā. Vakaru pavadīja aktīvā draudzīgā atmosfērā, pildot telpu orientēšanās uzdevumus, spēlējot galda spēles vai vadīja laiku draudzīgās sarunās. Otrajā dienā jaunieši uzzināja, kas ir kops, kopu sistēma, kādam jābūt kopniekam un sadalījās kopos, kuros darbosies turpmākajās Kopnieku Kursu 2025 daļās. Topošie kopnieki izvirzīja savu personīgos mērķus kādā no personības izaugsmes jomām. Paldies visiem dalībniekiem, vadītājiem un atbalstītājiem!
Attēls: Elizabete Jurgevica
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
No šī gada 9. līdz 13. aprīlim notika lielgaidu un roveru apmācības AGORA, kurās piedālījās Artūrs Balnass (Tukuma 12. vienība), Megija Lapiņa (Tukuma 12. vienība), un Paula Lapiņa (Tukuma 12. vienība). Apmācību mērķis ir apzināt eiropas skautu un gaidu šī brīža aktualitātes, kā arī iepazīt roveru un lielgaidu programmas, tās īpatnības un kāds ir iespējamās nianses sekmīgai attīstībai. Šī gada programmā tika iekļauts:
Kā sagatavoties debatēm, tās priekšrocības un iekšēji nepamanāmie mīnusi Šo dienu laikā arī tika apskatīta Albānijas galvas pilsēta Tirāna, tās vēsturiskie aspekti, šī brīža stāvoklis un tās attīstība. Kā arī tika izdarīts labais darbs Tirānas zaļās zonas attīstībai.
Kā pakāpeniski izveidot projektu problēmas risināšanai;
Nacionālo skautu organizāciju un nacionālo skautu asociāciju iepazīšana;
Kā veicināt jauniešu līdzdalību dažādos lēmumos, projektos
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
30. martā LSGCO konferencē tika ievēlēts jaunais valdes sastāvs! Veiksmi, izturību un ātru prātu!
Latvijas gaidu priekšniece, Vad. Ilze Saltā
Organizācijā darbojos kopš 1990.gada, 2015.gadā izveidoju un vadu Rīgas 7.skautu un gaidu vienību. Vienmēr esmu dzīvojusi pēc skautu un gaidu likumiem un ar pārliecību un lepnumu tos mācu arī jauniešiem. LSGCO ir vieta, kas man ļāva apgūt ikdienas dzīvei noderīgas prasmes un zināšanas, pilnveidot un izpaust sevi jomās, kurās skolas vai sporta vidē nebija iespējams. Tāpēc arī tagad, esot Latvijas Gaidu priekšnieces amatā, vēlos uzmanību veltīt tieši bērnu un jauniešu atbalstam – guntiņu, gaidu, dižgaidu, lielgaidu, vadītāju vietnieču un vadītāju saimei, lai, palīdzot cita citai, kopā varam veidot labāku pasauli.
Latvijas skautu priekšnieks, Vad. Artūrs Višs
Jau 12 gadus esmu organizācijā un pašlaik esmu Rīgas 141. vienības priekšnieks. No šī gada esmu arī Latvijas skautu priekšnieks. Mans mērķis valdē ir vienkāršs- darīt, lai organizācija kļūtu labāka!
V.v. Zane Grošteine-Balode
Domājot par jauniešiem, mēs domājam par rītdienu – par to, kādu pasauli viņi veidos un kādas vērtības nesīs tālāk. Es vēlos palīdzēt radīt vidi, kurā viņi var augt, attīstīties un atklāt savu potenciālu. Tikai ieguldot jaunajā paaudzē, mēs varam veidot stipru un ilgtspējīgu sabiedrību
Vad. Sanita Salgus
Organizācijā esmu jau kopš mazotnes un jūtos šeit kā mājās pie savas lielās ģimenes. Tieši starptautiskās iespējas ir paplašinājušas manu redzējumu par kustības nozīmīgumu, tāpēc novēlu ikvienam sajust to īpašo vispasaules kopienas sajūtu, lai pārvestu mājās daudz enerģijas un idejas darbam ar Latvijas jauniešiem. Šobrīd kopā ar komandu aktīvi strādāju pie “Drošs no draudiem” sistēmas izveides, lai ikviens mūsu organizācijas biedrs šeit justos droši.
V.v. Jēkabs Vanags
Organizācijā esmu jau no bērna kājām un esmu uzaudzis Ogres 29. vienībā. Aktīvi darbojos gan vienības ietvaros, gan valdē, kur mans mērķis ir ieviest modernus risinājumus organizācijas pārvaldībai un parādīt to, kas mēs esam, pārvaldot sociālo tīklu stratēģiju, un nodrošinot, ka katra jaunieša viedoklis tiek uzklausīts!
V.v. Kristīne Santa Zariņa
Kopš 2018. gada esmu organizācijā. Aktīvi iesaistos gan kā brīvprātīgais, gan kā organizators vienības un LSGCO rīkotajos pasākumos. Pieaugot organizācijā kā jaunietim un izmantojot piedāvātās iespējas, esmu guvusi pieredzi un zināšanas dažādās nozarēs. No 2025. gada esmu organizācijas valdes locekle.
Šī gada 7.-9. februārī norisinājās LSGCO organizēta mazskautu un guntiņu ziemas nometne “Dzinatara pasakas”, kura šogad skautus un gaidas pulcēja Baltijas jūras krastā – Engurē.
Nometnes vadmotīvu iedvesmoja Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”, no kurām tieši “Dzintarotā pasaka” vislabāk komplimentēja gan nometnes norises vietai, gan skautu un gaidu vērtībām caur Imanta Ziedoņa prizmu: cieņa pret dabu, pacietības izkopšana, radošums un sadarbība.
Programmas pirmajā dienā jaunieši devās apkārtnes izpētes uzdevumos uz Engures pilskalnu un piejūras mežiem, lai, savstarpēji sadarbojoties mazās grupās, risinātu zināšanu un iemaņu pārbaudīšanas uzdevumus. Vakara noslēgumā – “Kurmja vadātāja” naktspēle, kurā lavoties nepamanītiem no kurmja, jaunieši pildīja atjautības uzdevumus, veidojot kolāžu ar nometnes emblēmu.
Otrās dienas pirmā daļa tika veltīta nodarbībām. Kopumā vadītāji nodrošināja 64 kvalitatīva laika pavadīšanas iespējas Engures vidusskolas telpās un vietējā apkārtnē. Tās sevī iekļāva – paštaisītu sveču un ziepju darināšanu, dziesmu apgūšanu, maņu attīstīšanu, mākslas darbu veidošanu, dabas pētniecību un citas, skautu un gaidu programmai saistošas tēmas. Pēcpusdienā, spītējot piekrastes dzestrumam un vējam, nometnes dalībnieki dodas veikt uzdevumus “Jūras programmā”. Vakarā, mazskautiem un guntiņām tika nodrošināta iespēja radoši izpausties, veidojot radošus teātra iestudējumus par kādu no apskatītajiem 16 dzintara veidiem.
Trešās dienas cēlienā visi 160 nometnes dalībnieki ar saviem vadītājiem bija sastopami jūrmalā, kur tika aizvadīts svētbrīdis, secīgi uzsākot labo darbu – Engures dižkoku apzināšanu. Apkopotā informācija tika vizuāli atveidota gleznā, veidojot izziņas pārgājiena maršrutu un uzdāvināta skolas vadībai ar mērķi, sniegt iespēju aizdomāties par dabas vērtībām ap mums.
Caur saules pielietajiem stāstiem par dzintariem, pētniekiem un kurmjiem, kas šos dzintarus meklē, skauti un gaidas, spītējot Latvijas piekrastes raksturīgajiem laika apstākļiem – spēcīga vēja un vēl spēcīgāka vēja, caur spēlēm un dažādām brīvprātīgo sagatavotajām aktivitātēm sasniedza sekojošus nometnes mērķus:
– aktīvi un jēgpilni pavadīt savu brīvo laiku;
– attīstīt aktīva pilsoņa apziņu, izzināt un izdzīvot Latvijas vēsturi interaktīvā veidā;
– attīstīt jauniešu patstāvību, spēju strādāt komandā un personīgo neatkarību;
– attīstīt un nostiprināt jauniešu spēju reaģēt nestandarta situācijās;
– attīstīt skautu un gaidu prasmes.
Pateicamies par iegudīto darbu un laiku, ikvienam brīvprātīgajam, nometnes dalībniekiem un atbalstītājiem SEB Latvija un Baltais piens, kuri būtiski atbalstīja nometnes realizāciju.
Lai sekotu Skautu un Gaidu aktivitātēm un piedīvojumiem seko mums Instagram @skautiungaidas un Facebook @Latvijas skauti un gaidas.
Rakstu veidoja: Nometnes Dzintara Pasakas organizētāji
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
Šodien, 2025. gada 1. martā, 3 jaunieši pārstāvēja LSGCO Latvijas Jaunatnes Padomes pavasara kongresā. Galvenie notikumi- gada pārskata pieņemšana, jauna valdes locekļa ievēlēšana un citu aktualitāšu apskate.
Tāpat no biedrības “Klubs Māja” uzzinājām par signālvēlēšanu pilotprojektu, kura mērķis ir iesaistīt jauniešus par demokrātiskajiem procesiem. Vairāk informācijas: https://signalvelesanas.lv
Protams neiztikām arī bez tīklošanās, attīstot sadarbības ar jau esošiem draugiem, kā Latvijas Mazpulki un iepazīstot citas jaunatnes organizācijas, kā Latvijas sarkanā krusta jaunatne, Klubs Māja, Resiliences centrs.
No 21. līdz 23. februārim norisinājās Krakovas grupas tikšanās Prāgā. Krakovas grupa ir 7 valstu skautu un gaidu organizāciju apvienība (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija), kas savā starpā dalās ar pieredzi, informāciju un veicina jauniešu savstarpējo sadarbību. Šajā tikšanās notika diskusijas par organizāciju attīstību, stratēģiskajiem mērķiem un sadarbību starptautiskā līmenī. Galvenās tēmas bija saistītas ar nacionālo skautu organizāciju (NSO) aktualitātēm, tostarp starptautiskajiem pasākumiem, kā Baltijas Džamboreju 2026 Igaunijā, Pasaules Džamboreju 2027 Polijā, Centrāleiropas Džamboreju 2026 Ungārijā un dažādu valstu stratēģiskajiem izaicinājumiem un pieredzes stāstiem. Dalībnieki apsprieda arī biedru piesaisti un noturēšanu, organizācijas finansēšanas modeļus un ilgtspējīgas un stipras organzācijas attīstības principus. Ievērojama uzmanība tika pievērsta civilās aizsardzības programmām, kas aktualizējušās visās grupas valstīs, vienlaikus saglabājot distanci no militārām struktūrām. Tāpat tika apspriesti dalības maksas jautājumi un konferenču organizēšanas izaicinājumi, lai nodrošinātu plašāku pieejamību un iesaisti starp visām NSO. Diskusiju rezultātā tika izstrādāti vairāki priekšlikumi par sadarbības stiprināšanu, dalībnieku motivēšanu un organizācijas vadības uzlabošanu. Tika panākta vienošanās turpināt darbu pie stratēģisko dokumentu pilnveides un reģionālo pasākumu efektivitātes celšanas. Jāpiemin, ka nākamā Krakovas grupas tikšanās norisināsies Latvijā, kā arī tika apsriestas idejas par jauniešu lielāku iesaisti Krakovas grupas ietvaros, potenciāli veidojot atsevišķu programmu jauniešiem, vai tos integrējot esošajās Krakovas grupas tikšanās. Kopumā mērķis ir viens- šo sadarbību veicināt ne tikai starp starptautiskajiem komisāriem, bet arī jauniešiem un organizāciju biedriem. Kopēji šis pasākums deva ļoti labu iespēju apmainīties ar pieredzi un iegūt jaunas atziņas, kas palīdzēs stiprināt skautu kustību visās Krakovas grupas dalīborganizācijās, tai skaitā Latvijā.
Attēli: Jēkabs Vanags un citi Krakovas grupas dalībnieki
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros
2025. gada 13. februārī vadītājs Jānis Šķiņķis aizgājis mūžībā , nesavtīgs Latvijas patriots un skautu kustības līderis,
Lielāko daļu savas dzīves viņš veltīja latviešu sabiedrības veidošanai ASV, sākot no DP (Deportet Person) nometnēm Vācijā līdz pat Latvijas neatkarības atgūšanai un stiprināšanai. Pēckara periodā Jānis bija aktīvs skauts. Dzīves gājumā skautu likumi un vērtības viņam bija ļoti tuvas. Un lielu daļu no savas dzīves viņš veltīja aktīvi darbojoties Latviešu skautu kustībā. 1977.g-1984.g. un 1990.g.-1995. gadam viņš bija ASV Jendas skautu priekšnieks, bet no 1996.-2005.gadam Latviešu skautu priekšnieks.
Astoņdesmito gadu beigās vadītājs Jānis ar sievu, vadītāju Maiju, bija vieni no tiem, kas aktīvi iesaistījās skautu un gaidu kustības atjaunošanā Latvijā, ieguldīdami lielu darbu tās atdzimšanā. Vadītājs Jānis ar komandu vadīja un apmācīja gan jaunos vadītājus, gan skautus un gaidas, daloties savās plašajās zināšanās un pieredzē. Jānis bija ne tikai Latviešu skautu kustības līderis, bet arī mentors daudziem jauniešiem, iedvesmojot viņus kalpot Latvijai.
Pēc aktīvās darbības Jānis turpināja atbalstīt skautu kustību gan Latvijā, gan diasporā, veicinot latviskās identitātes stiprināšanu un jauno paaudžu audzināšanu. Viņa ieguldījums Latvijas skautu un gaidu centrālajā organizācijā ir neatsverams, un viņš mūsu sirdīs paliks mūžīgi.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir piespiedis tūkstošiem ukraiņu bērnus meklēt drošību Latvijā. Lai palīdzētu šiem bērniem integrēties Latvijas sabiedrībā, Latvijas Skautu un Gaidu organizācija ir īstenojusi plašu aktivitāšu programmu. Šī programma ir ne tikai palīdzējusi bērniem apgūt latviešu valodu un iepazīt Latvijas kultūru, bet arī veicinājusi viņu sociālo un emocionālo attīstību.
Apkopojot kulturorientācijas programmas datus secinājām:
Ka Ukrainas bērnu iesaistīšanos dažādās aktivitātēs sniedz vērtīgu informāciju par projekta veiksmību. Piemēram:
Kopumā ir notikušas 12 radošās nodarbības, 6 āra dzīves nodarbības, Latviešu valodas apguves nodarbības divas reizes nedēļa, Ukrainas civiliedzīvotāju pašiniciatīvas, aizsargtīklu pīšana.
Vislielākā interese ir par radošajām darbnīcām: Šīs aktivitātes ir piesaistījušas visvairāk dalībnieku, kas liecina par bērnu vēlmi izpausties radoši un socializēties. Jaunieši apguva gan termo mozaīku, gan tekstilpastas prasmes, gan radīja skaistus Ziemassvētku dekorus. Visas šīs darbnīcas attīstīja jauniešu pirkstu motoriku , fantāziju un iztēli.
Āra dzīves nodarbības: nodarbības vairāk bija vērstas uz jauniešiem vecumā no 13-17 gadiem. Pamatā tie bija izzinoši pārgājieni dažādās Latvijas vietās – Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā, Liepājā. Apmeklējums bija ļoti dažāds, no 10 dalībniekiem vienā pārgājienā līdz patr 30 dalībniekiem.
Latviešu valodas nodarbības ir bijušas pieprasītas: vairāki bērni ir piedalījušies latviešu valodas nodarbībās, kas liecina par vēlmi integrēties Latvijas sabiedrībā, zināt valodu un pielietot to ikdienā.
Pieaugušo grupa bija visaktīvākā: pieaugušie vecumā no 25-99 gadiem bija iesaistījušies visvairāk . Kamēr bērni un jaunieši darbojās dažādās darbnīcās pieaugušie pina aizsargtīklus , kurus sūta uz Ukrainu. Iesaistīšanās dažādās aktivitātēs liecina par viņu vēlmi būt aktīviem un iepazīt jaunus cilvēkus un darīt labo darbu. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols apbalvoja ar pateicības zīmi aizsargtīklu pinēju grupu, kuri bāzējās Skautu mājā Ed.Smiļģa ielā 38, Rīgā. Jo brīvprātīgais darbs , kas tiek veltīts aizsargtīklu pīšanai ir nenovētējams un ļoti nozīmīgs Ukrainai.
Kultūras pasākumi: pieaugušajiem un bērniem tika organizēt dažādi kultūras pasākumi, kuru ietvaros bija iespēja apmeklēt teātri, koncertus, izstādes, kopā būšanas, svētku svinēšanas u.c.
Projekta ietekme:
Šis projekts ir pierādījis, ka skautu un gaidu organizācija var sniegt būtisku ieguldījumu Ukrainas bērnu integrācijā Latvijas sabiedrībā. Pateicoties organizētajām aktivitātēm, bērni ir:
Iemācījušies latviešu valodu: Valodas nodarbības ir palīdzējušas bērniem ātrāk iekļauties skolā un komunikācijā ar vietējiem bērniem.
Iepazinuši Latvijas kultūru: Dalība dažādās kultūras aktivitātēs ir palīdzējusi bērniem labāk iepazīt Latvijas vēsturi, tradīcijas un dzīvesveidu.
Izveidojuši jaunas draudzības: Kopīgas aktivitātes ir veicinājušas jaunu draudzību veidošanos starp Ukrainas un Latvijas bērniem.
Uzlabojuši savas sociālās prasmes: Dalība dažādās aktivitātēs ir palīdzējusi bērniem attīstīt komunikācijas, sadarbības un līderības prasmes.
Saņēmuši emocionālo atbalstu: Atbalstoša vide, kas ir radīta skautu un gaidu organizācijā, ir palīdzējusi bērniem pārvarēt emocionālās grūtības, kas saistītas ar kara pieredzi un pārcelšanos uz jaunu valsti.
Secinājumi:
Šis projekts ir veiksmīgs piemērs tam, kā nevalstiskā organizācija var sniegt būtisku ieguldījumu humanitārajā krīzē. Skautu un gaidu organizācija ir pierādījusi, ka tā spēj pielāgoties jauniem izaicinājumiem un sniegt atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams.
Nākotnes perspektīvas:
Lai arī ir panākts daudz, ir svarīgi turpināt darbu pie Ukrainas bērnu integrācijas. Turpmākajos projektos būtu jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:
Individualizēts atbalsts: Katram bērnam ir savas unikālās vajadzības, tāpēc ir svarīgi piedāvāt individuālu atbalstu un mentoringu.
Sadarbība ar skolām: Ir svarīgi stiprināt sadarbību ar skolām, lai nodrošinātu vienotu pieeju Ukrainas bērnu integrācijai.
Ilgtermiņa plānošana: Ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, kas nodrošinātu Ukrainas bērnu veiksmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Aicinājums rīkoties:
Aicinām visas iesaistītās puses – valsti, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un sabiedrību kopumā – turpināt atbalstīt Ukrainas bērnus un veicināt viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Viedokļrakstu sagatavoja Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu
Laikapstākļi visnotaļ bija izaicinoši , pārgājiens sākas ar saulainām debesīm rīta pusē , kuras vienas stundas laikā paspēja apmākties un atnest lietu ar krusu. Pēc trīs stundām, kad jaunieši nonāca pie Lielupes ietekas jūra, saule pie apvāršņa vēlreiz palutināja pārgājiena gājējus. Savukārt vējš pastiprinājās visas dienas laikā, kas nozīmēja, ka patvērums no aukstā vēja pārgājiena laikā tikka meklēts kāpu zonā un dažubrīd pārgājiens tikka turpināts pa kāpu zonu nevis jūras krastu, lai paslēptos no aukstā sānu lietus un krusas!
Pārgājiena laikā jaunieši sadalījās grupās pildot dažādus uzdevumus, tai skaitā arī savācot izskalotos atkritumus jūras krastā un izmetot tos atkritumu tvertnēs.
Jauniešiem bija uzdevumi ar morzas ābeci , gāja pārgājienā pēc izliktām zīmēm, Tika sarīkotas skaļuma sacensības kur sacentās ar jūras spēku tās skaļumā, Skaļumu mērījām ar decibelmēru – jūras šalkoņa pret jauniešu bļāvieniem. Par cik gājām gar jūras krastu, tad arī izaicinājām sevi meklēt dzintarus jūras aļģēs ar Ultra violetās zilās gaismas lukturīšiem. Dzintarus neatradām, jūra vēl nebija izskalojusi tos.
Lai saliedētu ukraiņu jauniešus ar latviešu jauniešiem tika spēlētas dažādas saliedēšanas spēles.
Āra dzīves pasākums īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
LVUKR2024 projekts ir spilgts piemērs tam, kā kultūra var kalpot par tiltu starp dažādām tautām un veicināt to savstarpēju sapratni. Šī pašiniciatīva, kuru īstenojuši Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā, ir pierādījusi, ka kultūras pasākumi un kopā būšana ir efektīvs veids, kā integrēt cilvēkus no dažādām valstīm un veicināt viņu iesaistīšanos Latvijas sabiedrībā.
Daudzveidīgi pasākumi – daudzpusīga pieredze
Projekta ietvaros tika organizēta virkne dažādu kultūras pasākumu, kas sniedza iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem iepazīt Latvijas kultūru un mākslu, kā arī stiprināt savstarpējās attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem.
Sapulce un ideju ģenerēšanas pasākums: Šis pasākums bija projekta sākumpunkts, kurā dalībnieki varēja iepazīties un apmainīties idejām par to, kā viņi vēlas veidot savu kultūras dzīvi Latvijā.
Mūzika vieno: Koncerti, tostarp AC DC Tribute Show un DakhaBrakha uzstāšanās, bija lielisks veids, kā iepazīstināt dalībniekus ar Latvijas mūzikas ainu un radīt neaizmirstamas emocijas.
Māksla un teātris: Apmeklējumi digitālajā mākslas galerijā, Dailes teātrī un ledus baletā ļāva dalībniekiem iepazīt Latvijas kultūras mantojumu un baudīt dažādas mākslas formas.
Radošās darbnīcas: Tīklu pīšanas un sveču liešanas darbnīcas ne tikai ļāva dalībniekiem attīstīt savas radošās prasmes, bet arī veicināja savstarpēju komunikāciju un sadarbību.
Kāpēc šādi pasākumi ir svarīgi?
Integrācija sabiedrībā: Kultūras pasākumi palīdz cilvēkiem no dažādām kultūrām iepazīt viens otru, veidot jaunas draudzības un justies kā daļai no kopienas.
Stresa mazināšana: Kultūras aktivitātes sniedz iespēju atpūsties, izklaidēties un aizmirst par ikdienas rūpēm.
Valodas apguve: Dalība kultūras pasākumos palīdz apgūt latviešu valodu un iepazīt vietējos izteicienus.
Kultūras bagātināšanās: Dalībnieki var iepazīt Latvijas kultūras daudzveidību un bagātību.
Secinājumi
LVUKR2024 projekts ir pierādījis, ka kultūra ir spēcīgs instruments, kas var palīdzēt cilvēkiem no dažādām kultūrām integrēties sabiedrībā. Šī pašiniciatīva ir ne tikai veicinājusi Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistīšanos Latvijas kultūras dzīvē, bet arī stiprinājusi Latvijas sabiedrību kopumā.
Pasākumi īstenoti ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Skautu mājā Ed.Smiļģa ielā 38, Rīgā Ziemassvētku noskaņās, draudzīgā atmosfērā notika Ziemassvētku vainagu pīšanas meistarklase. Tika sagatavoti nepieciešamie materiāli: Zari, čiekuri, ogas, lente, šķēres, līme. Jauniešiem tika izstāstīts bērniem par vainaga simbolisko nozīmi un par tradīcijas vēsturi. Bērni paši izvēlējās sev tīkamākos materiālus un veidot savu unikālo vainagu. Bērniem ļāvām eksperimentēt un mēģināt. Kopā būšana un radošais process radīja īpašo svētku sajūtu.
Ziemassvētku vainagu pīšana ir vairāk nekā tikai roku darbs – tā ir īpaša tradīcija, kas nes sev līdzi daudz nozīmes un vērtību. Vainaga pīšana ir cieši saistīta ar ziemas saulgriežiem un dabas cikliem. Iesaistot bērnus šajā procesā, mēs palīdzam viņiem izprast gadalaiku maiņu un dabas cikliskumu. Tas veicina cieņu pret dabu un tās cikliem.
– Pašu rokām darināts vainags sagādā īpašu gandarījumu un prieku. Bērni piedzīvo radošuma procesu, mācās strādāt ar dabas materiāliem un redz sava darba rezultātu. – Vainaga pīšanā tiek izmantoti dažādi dabas materiāli – zari, čiekuri, ogas, lentes. Tas ir lielisks veids, kā bērniem iepazīt dažādus augus, to īpašības un izmantošanas iespējas. – Vainaga pīšana attīsta bērnu smalkās motorikas prasmes, koordināciju un radošo domāšanu. – Vainags ir viens no galvenajiem Ziemassvētku simboliem. Tās darināšana un rotāšana palīdz radīt īpašu svētku noskaņu. Šo tradīciju Ukrainas jauniešiem mēs mācījām , jo: – Ziemassvētku vainagu pīšana ir sena tradīcija, kas ir daļa no mūsu kultūras mantojuma. Kopjot šo tradīciju, mēs nododam to nākamajām paaudzēm. – Vainaga pīšana ir nodarbe, kas prasa uzmanību un koncentrēšanos. Tas ir lielisks veids, kā atpūsties no ekrāniem un pavadīt laiku kopā ar citiem jauniešiem. – Šī tradīcija palīdz veidot tādas vērtības kā pacietība, neatlaidība, radošums un cieņa pret dabu.
Ziemassvētku vainaga pīšana ir lieliska iespēja stiprināt ģimenes saites, attīstīt bērnu prasmes un radīt īpašas atmiņas. Tā ir tradīcija, ko ir vērts kopt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
Radošā darbnīca īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Ķemeru taka ir lielisks galamērķis skautu un gaidu pārgājienam, kas apvieno dabas izpēti, fiziskās aktivitātes un komandas darbu. Šāds pārgājiens sniedza daudzpusīgu pieredzi un iespēju attīstīt dažādas prasmes. Ko mēs ieguvām no pārgājiena pa Ķemeru taku? – Ķemeru nacionālais parks ir unikāla vieta, kur var iepazīt dažādus biotopus – no augstajiem purviem līdz jūras krastam. Pārgājiena laikā bija uzdevums novērot dažādas augu un dzīvnieku sugas, uzzināt par to dzīvesveidu un lomu ekosistēmā. Augus redzējām un iepazinām, bet dzīvniekus nemanijām. – Pārgājiena laikā mēs trenējām orientēšanās prasmes, izmantojām kompasu un karti. – Pārgājiena lieliskā uzlabojām fizisko sagatavotību, stiprinājām muskuļus un izturību. – Bija noorganizētas kopīgas aktivitātes, piemēram, pildījām dažādus uzdevumus par dzīvniekiem un putniem. Ieraudzījām tieši vienu putnu – vanagu. Ļoti noderēja binoklis, tad varēja labāk saskatīt pašu putnu. Gatavojām ēdienu – kūrām uguni speciāli norādītā vietā, cepām desiņas un maršmelovus. Šīs visas aktivitātes stiprināja komandas garu un ar dažādām aktivitātēm mācījāmies sadarboties. – Pārgājiena laikā mēs ievērojām dabas aizsardzības noteikumus, kurus izlasījām pirms ieiešanas parka. Šie noteikumi veicināja atbildības sajūtu par dabu. – Neskatoties uz vēsajiem un vējainajiem apstākļiem pārgājiens palīdzēja atvilkt elpu no ikdienas steigas un protams uzlaboja garastāvokli. – Ukrainas jaunieši ieguva jaunas draudzības un jaunu pieredzi.
Āra dzīves pasākums īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Šī nodarbība bija lielisks veids, kā iesaistīt bērnus Ziemassvētku noskaņā un attīstīt viņu radošumu. Ģipsis ir viegli apstrādājams materiāls, kas ļauj bērniem izveidot unikālus un personalizētus rotājumus. Nodarbībā izmantojām: – Ģipša figūriņas (eglītes, bumbiņas, zvaigznes, sniegavīri utt.) – Akrila krāsas dažādās krāsās – Otas dažādos izmēros – Palete krāsas sajaukšanai – Ūdens trauks – Papīra dvieļi – Priekšautiņi – Līme – Dažādi dekoratīvie elementi (spīdumi, vizuļi, bumbiņas, lentītes) – Darba virsma, kas nebaidās no krāsām Sākām nodarbību ar īsu sarunu par Ziemassvētkiem un rotājumiem. Parādijām bērniem dažādus Ziemassvētku rotājumu paraugus un pastāstījām par to nozīmi. Bērni izvēlējās sev tīkamākās ģipša figūriņas. Bērniem, tika parādīts un pastāstīts kā pareizi turēt otu, kā sajaukt krāsas un kā uzklāt krāsu uz figūriņas. Tika ļauts bērniem brīvi izpausties un radīt savus unikālos rotājumus, dažādās krāsās unar dažādiem dekoratīviem elementiem. Kad krāsa nožuva, bērni varēja dekorēt savus rotājumus ar līmi, spīdumiem, vizuļiem un citiem elementiem. Kad rotājums tika pabegts un nožuvis tam piestiprināja lentītes, lai tos varētu pakārt uz eglītes. Šī nodarbība bija lielisks veids, kā bērnus iesaistī radošā procesā, attīstīt viņu motoriku un pašapziņu. Turklāt, tas ir lielisks veids, kā radīt īpašas Ziemassvētku atmiņas.
Radošā darbnīca īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
