Category: Presei

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, plkst. 19.30 LTV1 pirmizrādīs aizraujošu dokumentālu filmu “Neatstāj pēdas”. Tās  galvenie varoņi ir deviņi jaunieši, kuri COVID – 19 pandēmijas laikā dodas dabā, lai piedzīvotu un uzzinātu ko jaunu: Kā krāmēt pārgājiena somu? Kā orientēties purvā? Kā pareizi iekurināt ugunskuru? Filma atklāj jauniešu attieksmi un emocijas, domājot par vidi Latvijā un pasaulē. Filmu veidojusi Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu.

Izglītojošā dokumentālā filma 28 minūtēs sniedz ieskatu šodienas izaicinājumos, patēriņa kultūras un dabas saglabāšanas aspektos jauniešu redzējumā: skauti un gaidas, Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri un grupa “Carnival Youth” dodas pārgājienā, lai veiktu dažādus uzdevumus, neatstājot pēdas dabā. Ceļā viņi uzzinās: Kā izskatās vienīgais kukaiņēdājaugs Latvijā? Ko darīt, ja sāc grimt purvā, un cik zinoši mēs esam, kad  vieni dabā? Dokumentālajā filmā redzams būtiskais par iešanu pārgājienos gar jūru, mežā un purvos.

“Došanās dabā ir ļoti labs veids, kā atslābināties. It īpaši pandēmijas laikā, kad mēs visi sēžam mājās, mēs visi esam iesprūduši savā galvā un nevaram tikt no tā vaļā. Pārgājienos var piepildīt galvu ar pozitīvāku enerģiju,” stāsta viena no filmas varonēm, gaida Elizabete Jurgevica.

Filmas pirmizrāde LTV1 ēterā 11. novembrī plkst. 19.30, vēlāk tā būs skatāma www.ltv.lv.

“Šis ir koncentrēts video materiāls par pārgājienu praktisko pusi: kā sagatavoties pārgājienam, kas jāņem līdzi, kā plānot pārgājienu, kā ģērbties, kā izvēlēties apavus, ko ievērot, gatavojot pusdienas un nakšņojot? Pandēmijas laiks iemācījis, ka daba mums ir būtisks veldzējums un palīgs psihiskās labklājības uzturēšanā. Šī būs iedvesma jauniešiem doties dabā un piedzīvot pārgājienu, ievērojot septiņus Neatstāj pēdas āra dzīves principus,” stāsta Agnija Jansone, filmas producente.

“Mēs vēlētos, lai filma iedvesmo ceļotājus piedalīties dabas saglabāšanā. Patērējot dabu un izmantojot tās sniegtos pakalpojumus, nepastarpināti var vērot, pētīt un izzināt. Tikai zināšanas un dziļa dabas procesu izpratne jauniešos un sabiedrībā kopumā nodrošinās videi atbildīgu lēmumu pieņemšanu un rīcības ne tikai dabas takās, bet arī ikdienā – mājās, skolā vai darbavietās,” atzīst Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors.

“Neatstāj pēdas”, 28′ min

Režisore, montāža: Ieva Stade

Scenārija autore: Eva Johansone

Video pēcapstrāde: Roberts Brežģis

Skaņu režisors: Toms Pāss

Galvenais operators: Jānis Kešāns

Drona pilots: Arvīds Barānovs

Producente: Agnija Jansone

Filma tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Filmas plakāts un publicitātes foto pieejams šeit: https://ej.uz/SkautiGaidas_foto

Papildu informācija:

Agnija Jansone, mob. 29157780

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustība, kas papildina skolu un ģimeni. Tās mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pārliecību, vēlmi izzināt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 950 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

www.skautiungaidas.lv, Sociālajos medijos @skautiungaidas

Pasaules dabas fonds ir ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas kopš 1991. gada novembra. 2005. gada 9. jūnijā organizācija tika reģistrēta kā nodibinājums “Pasaules dabas fonds”. Pasaules dabas fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Pasaules Dabas Fonda mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību; nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē; palīdzētu samazināt piesārņojumu un dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.

www.pdf.lv , Sociālajos medijos @PasaulesDabasFonds

Relīzes fails:

Pasaules skautu kustības organizācija (WOSM) un Pasaules gaidu un meiteņu gaidu asociācija (WAGGGS) ir izvirzītas 2021. gada Nobela miera prēmijai, atzīstot skautisma un gaidisma ievērojamo ieguldījumu, kas ir devis iespēju simtiem miljonu jauniešu radīt ilgstošu miera kultūru savās kopienās vairāk nekā gadsimta garumā.

Nobela nomināciju iesniedza Norvēģijas parlamenta deputāte (Liberālā partija) Solveiga Šica (Solveig Schytz), bijusī Norvēģijas gaidu un skautu organizācijas vadītāja un pašreizējā skautu un gaidu kustības brīvprātīgā.

“Skautu un gaidu kustības mērķis ir dot jauniešiem nepieciešamos rīkus nākotnes izaicinājumu risināšanai, vienlaikus veidojot spēcīgu pilsonisko sabiedrību. Šis darbs ir vitāli svarīgs mieram pasaulē,” savā nominācijā sacīja Solveiga Šica. “Laikā, kad mūsu pasauli apdraud tik daudz starptautisku problēmu, piemēram, klimats, kari vai pandēmijas, mums ir nepieciešams pretsvars egoismam un nacionālismam. Mums jāpiedāvā jauniešiem iespēja apvienoties kopīgās vērtībās un pārliecībā palīdzēt ne tikai savai kopienai, bet arī starptautiskajai sabiedrībai.”

Kopš dibināšanas 1907. gadā, skautu un gaidu kustība ir vērsta uz to, lai jaunieši ar līderības un dzīves prasmēm varētu sekmēt mieru un savstarpēju sapratni, kā arī palīdzēt savām kopienām. Skautisms un gaidisms palīdz veidot ilgstošu miera kultūru, savā programmā un aktivitātēs ietverot tādas idejas kā komandas darbs, vienotība un starpkultūru izpratne.

Tikai pēdējās desmitgades laikā vien pasaules skautisma vadošā iniciatīva “Miera vēstneši” (Messenger’s of Peace) ir iedvesmojusi skautus un gaidas visā pasaulē rīkoties savās kopienās, veicinot mieru un ilgtspējīgu attīstību, sniedzot ieguldījumu vairāk nekā 16 miljonos vietējo projektu un darbību. Arī ikgadējās skautu un gaidu Draudzības dienas fokuss šogad ir “miera veidošana”, kā kustība veicina to vietējās kopienās.

Skautu un gaidu nacionālie, reģionālie un pasaules mēroga pasākumi tiek organizēti ap starpkultūru sadarbības un miera veidošanas pīlāriem, tostarp Pasaules skautu džamboreju un JOTA-JOTI (Džamboreja ēterā – Džamboreja internetā), kas savieno miljoniem jauniešu būt aktīviem globāliem pilsoņiem. Mācot jauniešus par vērtībām – cieņu un pienākumu pret citiem, skauti cenšas izveidot pasauli, kas būtu mierīgāka un iekļaujošāka visu vecumu cilvēkiem.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustība, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pārliecību, vēlmi izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 950 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Papildu informācija: Agnija Jansone, mob. 29157780, www.skautiungaidas.lv un www.faceboook.com/skautiungaidas

Publicitātes foto: https://ej.uz/SkautiGaidas_foto

Biedrība “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” (turpmāk tekstā LSGCO) ir dibināta 1990. gadā, atjaunojot pirms okupācijas perioda darbojušās “Latvijas Skautu centrālo organizāciju” un “Latvijas Gaidu centrālā organizācija”, kā arī turpināja trimdā aizsāktās “Latviešu skautu kustības” un “Latviešu gaidu kustības” darbības. 

Īss vēstures apkopojums

Pirmsākumi un starpkaru periods

Skautu un gaidu kustības aizsākumi ir meklējami Lielbritānijā, kur atvaļinātais britu armijas ģenerālis Roberts Beidens-Pauels izveidoja skautu kustību. Beidens-Pauels novēroja, ka jaunatnei ir zuduši ideāli, viņiem nav morālo vērtību un mērķu dzīvei, no kā secināja, ka šie jaunieši nespēs aizsargāt savu valsti, ja tas būs nepieciešams. Viņš nolēma rīkoties, lai audzinātu jaunatni, tāpēc izmantojot savu gūto pieredzi, viņš noorganizēja pirmo eksperimentālo skautu nometni 1907. gadā Braunsijas salā. Pēc nometnes viņš sarakstīja grāmatu “Skautisms zēniem: rokasgrāmata labam pilsoniskumam”, kurā ietvēra gan savas tehniskās zināšanas, gan sevis pieredzētos piedzīvojumus Indijā un Āfrikā, gan savus nezaudētos bērnības sapņus un cerības un gūto pieredzi eksperimentālajā nometnē. Grāmata uzreiz kļuva par bestselleru, 4 izdevumi tika izdoti jau pirmajā gadā, vairāk nekā 60 000 eksemplāru otrajā gadā. Šī grāmata ātri izplatījās pa pasauli un līdz Pirmajam Pasaules karam skautisms un gaidisms bija izplatījies 20 valstīs. 1909. gadā kustībai pievienojās arī meitenes un tās nodēvēja par gaidām.

Pirmie latviešu skautu pulciņi veidojās ārpus Latvijas teritorijas – Pērnavā, Tērbatā, Pēterburgā un citur Krievijas Impērijas teritorijā, kur bija nonākuši latviešu bēgļi 1. pasaules kara laikā. Ar skautismu viņi iepazinās gan no literatūras, gan krievu skautu pulciņiem. Vēlāk, atgriežoties Latvijā, šie jaunieši dibināja 1. skautu pulciņus Latvijas teritorijā – Cēsīs, Rīgā, Alūksnē, Jelgavā un citur. Latvijas teritorijā norisinājās karadarbība un notikušās valdību maiņas radīja jukas un nespēju saorganizēties, tāpēc sākotnēji neatkarīgi viena no otras tika dibinātas divas skautu organizācijas, tomēr, saprotot, ka veiksmīgāk skautismu varēs attīstīt, ja būs viena Latvijas skautu organizācija, tad 1921. gadā tika izveidota Latvijas Skautu organizācija, ko 1924. gadā pārdēvēja par Latvijas Skautu centrālo organizāciju.

1931. gadā tika nodefinēti organizācijas mērķi: „Latvijas skautu centrālās organizācijas mērķis ir veicināt jaunatnes morālo, fizisko un intelektuāli attīstību, organizējot un vadot jaunatnes pašdarbību pēc skautisma audzināšanas sistēmas: izveidot raksturu, vingrināt un attīstīt par paražām novērošanu, disciplīnu, pašpaļāvību, kalpot cilvēcei, sagatavot praktiskai dzīvei, sekmēt veselību un fizisko attīstību, izkopt dabas mīlestību un izpratni – veicot šo darbu valstiski patriotiskā garā ārpus politiskām un reliģiozām strāvām.” Šajā laikā tika organizētas nometnes, veikti Latvijas apceļojumi, skauti uzņēma ārzemju skautus un devās starptautiskos pasākumos. Ārzemju skautu autoritātes atzina, ka latviešu skautisms ir augstā līmenī. Skautu skaits 1939. gadā bija vairāk nekā 8000.

Latvijas skautu darbībā aktīvi iesaistījās ģen. Kārlis Goppers, kļūstot arī par LSCO prezidentu. Viņa sieva Vera Goppers bija viena no skautu organizācijas dibinātājām un aktīvi iesaistījās organizācijas attīstībā.

Līdzīgi kā skauti, arī pirmās latviešu gaidas sāka darboties atrodoties bēgļu gaitās Krievijā, kur 1918. gadā Vitebskā, latviešu draudzes skolā pulcējās meitenes, lai kļūtu par skautēm (gerlskautēm), kurām darbība notika kopā ar zēniem skautiem. Pirmās gaidas Latvijā sāka organizēt Vilhelmīne Vilks, kas, atgriezusies Rīgā no Krievijas, juta, ka vēlas palīdzēt jaunatnei pēc pārciestā kara briesmām, spējot viņām radīt jaunus ideālus. Tā viņa meklēja iespējas darboties, līdz viņu iepazīstināja ar Latvijas Tautas bankas direktoru Robertu Valdmani, kurš bija Ķīnā iepazinies ar gaidu kustību un redzēja, ka V. Vilks idejas ir tuvas gaidisma vērtībām. 1922. gada 15. martā tika apstiprināti Latvijas Gaidu centrālās organizācijas (LGCO) statūti.

Gaidas izdeva literatūru, tulkoja metodiskos materiālus, latviskoja programmas un prasības un rīkoja vadītāju sagatavošanas nometnes – kursus, kā arī pilnveidoja un attīstīja organizācijas darbību. Tāpat arī piedalījās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā un piedalījās arī vairākās starptautiskās gaidu nometnēs. Uz 1937. gada 1. janvāri kopā Latvijā darbojās 3036 gaidas.

DP nometnes (displaced people camp)

Latviešu skautu un gaidu kustības darbība DP nometnēs aizsākās jau 1945. gadā. Sākotnēji sāka organizēties atsevišķi pulciņi un vienības, taču diezgan ātri notika DP nometņu latviešu skautu un gaidu organizēšanās un formalizēšana, darbība vērsās plašumā. Tā skautu un gaidu pulciņi un vienības veidojās aizvien vairāk un arī sabiedrība pievērsa uzmanību jaunatnes jautājumam, redzot kādos nelabvēlīgos apstākļos tai ir jāaug un uztraucoties par viņu morāles veidošanos. Redzot notiekošās skautu un gaidu aktivitātes, LCK nolēma, ka latviešu jaunatne, lai to nešķeltu, ir jāorganizē vienā jaunatnes kustībā un par piemērotāko atrada tieši skautus un gaidas. DP nometņu periodā ¾ no nometnēs dzīvojošajiem jauniešiem bija iesaistījušies skautos un gaidās.

Trimda

    Tomēr, līdz ar darbības apsīkšanu DP nometnēs, skautu un gaidu darbs nebeidzās. Lai gan starptautiskās organizācijas bija aizliegušas veidot nacionālas organizācijas ārpus to pašu teritorijām, tad tomēr nacionālas vienības varēja pulcēties, tām iekļaujoties mītnes valsts skautu un gaidu organizācijās. Tā latviešu skauti un gaidas darbojās ASV, Kanādā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Venecuēlā, dodot iespēju jauniešiem saturīgi pavadīt laiku un saglabāt latviskumu. Latviešu skauti un gaidas vēl šodien darbojas ASV, Austrālijā un Kanādā. 

Mūsdienas

Veidojoties atmodas kustībām un neatkarības vēsmām, tika atjaunota arī skautu un gaidu kustība, pirmās tikšanās un “atdzimšanas” nometnes notika jau 1988. un 1989. gadā. 1990.gada 24. novembrī oficiāli tika dibināta biedrība (tajā laikā sabiedriskā organizācija)  “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija”, tā veiksmīgi darbojas jau 29 gadus. 90tajos gados valdīja liels entuziasms un tika veidoti lieli plāni, atbalstu sniedza skautu un gaidu starptautiskās organizācijas. 2000tajos – entuziasms  turpinājās, organizācijas biedru skaits bija sniedzās jau pāri 2000,  jaunatnes organizācijas tiecās pretim Eiropas vērtībām, Latvija iestājās Eiropas savienībā, tika pieņemts jaunatnes likums un radīta labvēlīga vide izaugsmei. Taču finansiālā krīze valstī atspoguļojās arī uz brīvprātīgo darbu un biedru skaits bija nokrities jau zem 500 biedriem. Pēdējos desmit gados ir vērojama organizācijas nobriešana, iekšējo procesu optimizācija, realitātes apzināšanās un pakāpeniska izaugsme. Šobrīd apvienot teju 1000 jauniešus visā Latvija (860 – uz 2018. gada 31. decembri). LSGCO ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācijas.

Šodien, LSGCO ir vadošā jaunatnes organizācija, vienīgā nacionāla mēroga jaunatnes organizācija, kas darbu ar jaunatni Latvijā veic uz brīvprātības principa.  Aktīvi darbojas 23 vienības, ikdienas darbu veic ap 80 – 110 brīvprātīgie. Tie ik nedēļu vada skautu un gaidu nodarbības četrās vecuma pakāpēs, attīstot jaunošos vērtību sistēmu, vēlmi izzināt, uzņemties atbildību un iniciatīvu. Darbības pamatā tiek izmantota skautu un gaidu metode, kas ietver 8 būtiskus skautu un gaidu darbības principus, kas darbojas jau kopš kustības pirmsākumiem, kā, piemēram, darbs mazās grupās, aktivitātes dabā, iespēja izaugsmei, pieaugušo atbalsts, mācīties darot, simbolisms u.c. Skautu un gaidu darbības pamatā ir 3 solījuma daļas un tās caurvijās praktiskā darbībā un mācībā –  rūpēties par sevi (savu veselību, izglītību, stāju un raksturu), par savu tuvāko ( ieinteresētība par cilvēkiem, iestāties par vājāko, sniegt pirmo palīdzību), par savu valsti ( būt aktīviem savas kopienas locekļiem, cienīt un godāt valsts simbolus, stiprināt demokrātiskas vērtības).

LSGCO ir aktīvi iesaistījusies jaunatnes politikas procesu attīstībā, gan strādājot pie likumdošanas iniciatīvam (jaunatnes likuma, brīvprātīgā darba likuma, nometņu noteikumu izstrādes, gan pie dažādiem politikas plānošanas dokumentiem: jaunatnes politikas koncepcija, attīstības plāns, NAP 2027 u.c.). 2019. gadā aktīvi izveica kampaņu par jauniešu iesaistīšanos Eiropas parlamenta vēlēšanās, tādējādi veicinot pilsoņu pienākumu praktizēšanu. 2020.gadā organizācija veica skaidrojošo darbu par  jaunatnes nevalstisko organizāciju lomu bērnu un jauniešu izglītošanu valsts drošības jautājumos.

Jau kopš kustības pirmsākumiem skautu un gaidu organizācijas ir bijušas nepolitiskas, ne reliģiskas, ne etniskas, ne militāras. Tās spējušas vienot dažādu kopienu cilvēkus ar vienotām vērtībām. Tās ir spēlējušas būtisku lomu sabiedrības kopējā attīstībā kā aktīviem savas kopienas un pasaules pilsoņiem. 

Skauti un gaidas un Latvijas valsts prezidenti 

Teju visi Latvijas prezidenti līdz šim ir bijuši skautu un gaidu goda prezidenti. Un prezidentu kundzes aktīvi darbojušās skautu un gaidu draugu komitejās. 

Jānis Čakste 1923-27, kundze Justīne Čakste

J.Čakste aktīvi iesaistījies jaunatnes organizāciju atbalstīšanā. Kā prezidents viņš aizsāka tradīciju būt par goda prezidentu un veicināt skautu kustības attīstību. Viņa kundze Justīne Čakste kļuva par gaidu organizācijas goda prezidenti un veicināja tās attīstību.

Gustavs Zemgals 1927-30 kundze Emīlija Zemgale

Alberts Kviesis 1930-1936. kundze Elza Kviesis

Arī teju visi mūsdienu Latvijas prezidenti ir iesaistījušies kustības atzīšanā, pēdējais goda prezidents – Valdis Zatlers.

Valstu vadītāji, skautu un gaidu kustība starptautiski

Dažādu valstu vadītāji ir skautu un gaidu organizāciju goda prezidenti. Pasaules Skautu kustības organizācijas (WOSM) goda prezidents ir Zviedrijas karalis Karls Gustavs, viņš regulāri iesaistās WOSM lielākajos pasākumos, īpaši iesaistās resursu piesaistes jomā. Pasaules meiteņu gaidu un meiteņu skautu asociācijas (WAGGGS) goda prezidente ir Dānijas princese Benedikte,  viņa iesaistās darbā ar ietekmīgām sievietēm, gan no biznesa, gan politiskā vidus, palīdz stiprināt meiteņu tiesības un arī iesaistās resursu piesaistes jomā. Goda prezidenti un karalisko ģimeņu pārstāvji tiekas pasaules skautu fonda un Olaves Beidens-Pauelas kopienas (gaidu fonds) pasākumos. 

Britu karaliene Elizabete un princese Ketrīna, Nīderlandes karaliene Maksima, Islandes un  Polijas prezidenti, kā arī citu valstu vadītāji ir skautu un gaidu kustību / organizāciju goda prezidenti, tie ar savu darbību veicina šīs kustības nozīmīgumu un atpazīstamību nacionālo un citu līmeņu kopienās.