Skip to content

skauti.lv

skauti.lv

  • Jaunumi
  • Par mums
    This is an example of a WordPress page, you could edit this to put information about yourself or your site so readers know where you are coming from. You can create as many pages like this one or sub-pages as you like and manage all of your content inside of WordPress.
    • Misija, vīzija, vērtības/ likumi
    • Darbības metodes
    • Struktūra, struktūrvienības
      • Valde
    • Darbības pakāpes
    • Biedru veidi
    • Meklē tuvāko vienību
    • Latvijas Gaidu un skautu muzejs
      Adrese: Suntažu iela 2, Ogre Telefons: 65023383 Darba laiks: O., T., C., P. – 11.00-15.00 E-pasts: muzejs@skauti.lv Latvijas gaidu un skautu muzejs ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Liela daļa materiālu ir atceļojuši gan no Austrālijas, Kanādas, ASV, gan no dažādām Eiropas valstīm, pat no Japānas. Gaidu un skautu muzejs piedāvā ceļojumu cauri gadiem, kura laikā ir iespējams uzzināt par to, kā skautisms un gaidisms aizsācies Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē, kā arī par skautu un gaidu gaitām Latvijā šodien. Tiem, kas par skautiem un gaidām dzird pirmo reizi, muzejs dod iespēju uzzināt par to, ko skauti un gaidas dara un kā var kļūt par skautu vai gaidu. Muzejā apskatei pieejami ne tikai dažādi dokumenti un grāmatas, bet arī dažādas praktiskas lietas – dažādu laiku skautu un gaidu formas tērpi, nozīmītes, nometņu uzšuves,  karogi un foto albumi. Nenovērtējama muzeja vērtība ir daudzās dienasgrāmatas, ko rakstījuši latviešu skauti un gaidas esot trimdā.  Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Kara dēļ viņai nācās pārciest dažādas represijas, bet cauri visām mokām un sāpēm viņa nesa ideju par muzeja izveidošanu. Ideja…
    • Projekti
      Zināšanu medības 2012. gadā LSGCO īsteno projektu “Zināšanu medības”, kura mērķis ir apmācīt jaunos līderus darbam ar jauniešiem, kā arī stiprināt darba grupā iesaistīto jauno vadītāju zināšanas un prasmes, attīstīt jauniešu – līderu sadarbības tīklojumu, tā attīstot Rīgas skautu un gaidu vienību kapacitāti.[toggle title_open=”Aizvērt” title_closed=”Lasīt vairāk” hide=”yes” border=”yes” style=”default” excerpt_length=”0″ read_more_text=”Read More” read_less_text=”Read Less” include_excerpt_html=”no”] Projekta ietvaros tiek īstenoti vairāki apmācību etapi. Tās aptver jaunajiem līderiem nepieciešamās zināšanas un apmācību laikā tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Apmācības tiek veidotas ar Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IVA pārrobežu sadarbības programmas 2007. ‑ 2013. gadam Projekta „Youth Space” atbalstu. [/toggle]        
      • 2023
      • 2022
      • 2021
      • 2020
      • 2019
        • BJAM
      • 2018
    • Vēsture
      Skautu un gaidu kustības, kas šobrīd vieno ap 38 miljonus biedru visā pasaulē radušās vairāk kā pirms 100 gadiem Anglijā. Šajā laikā pasaulē daudz kas ir mainījies, taču skauti un gaidas vēl arvien ir uzticīgi savam solījumam un dzīvo saskaņā ar 10 likumiem, kas palīdz piepildīt skautu un gaidu kopīgo misiju – veidot pasauli labāku. Šajā sadāļā iespējams vairāk uzzināt par skautu un gaidu pirmsākumiem pasaulē, kā arī par to, kā skautu un gaidu kustība veidojusies Latvijā. Atsevišķa sadaļa veltīta ar skautu prezidentam ģenerālim Kārlim Gopperam un Latvijas gaidu kustības dibinātājai vad. Vilhelmīnei Vilkai.
      • Galerija
      • Skautisma un gaidisma sākums
        Skautisma un gaidisma izveidošanās ir cieši saistīta ar Roberta Stīvensona Smita Bēden – Paula un viņa sievas Olaves Bēden – Paulas vārdiem. Roberts Stīvensons Smits Bēden – Pauls (BP), dzimis Londonā, Anglijā 1857. gada 22. februārī. Jau no bērna dienām viņam patika āra dzīve, dabas un dzīvnieku novērošana. R. Bēden – Pauls bija apdāvināts ar mūzikas dotībām – spēlēja klavieres un vijoli un mēģināja arī zēna gados uzstāties kā aktieris. Savai dzīvei BP izvēlējās militāro karjeru. Kādu laiku dienējis britu armijā Indijā, viņš atgriezās Anglijā un pārgāja izlūkošanas dienestā. 1899.gadā Dienvidāfrikā sākās angļu – būru karš. Šajā laikā BP atradās Mafekingas pilsētā, komandējot pilsētas garnizonu. 13. oktobrī to aplenca 9000 labi apmācīti un apbruņoti būru karavīri. BP rīcībā bija tikai 1251 vīru, bez tam vēl 1500 baltie un 8000 melno civiliedzīvotāju. Pateicoties BP zināšanām un spējām pilsēta noturējās 217 dienas līdz ieradās palīgspēki un aplenkumu salauza. Lai vairāk pieaugušo vīriešu varētu piesaistīt pilsētas aizstāvēšanai, BP kā sakarniekus izmantoja vietējos zēnus. Šos zēnus tad arī uzskata par pirmajiem skautiem. Mafekingas aplenkuma laikā Anglijā iznāca BP sarakstītā grāmata „Aids to Scouting”, kura bija domāta kā palīgs armijas izlūkiem. Taču, atgriezies dzimtenē BP konstatēja, ka šī grāmata ir kļuvusi ļoti populāra zēnu vidū,…
      • Skautisma pirmsākumi Latvijā
        1917. gadā pirmie skautu pulciņi uzsāk darbību Latvijā 1921. gadā tiek reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija (LSCO) LSCO pirmais priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers 1933. gadā Latvijā viesojas lords Roberts Bēden-Pouels 1940. gadā organizācija tiek likvidēta 1945. gadā latviešu skauti atjauno savu darbību trimdā 1990. gadā tiek izveidota Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija – LSGCO 1993. gadā Latvijas skauti tiek atjaunoti Pasaules skautu organizācijā WOSM Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā, atrazdamies bēgļu gaitās Krievijā, iepazinās ar skautisma idejām. Jauniešiem atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāk savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos. 1920. gada 13. septembrī atzīto pasaules skautu organizāciju sarakstā ir arī Latvijas vārds. 1921. gada 6. aprīlī tiek reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Maijā notiek LSCO biedru sapulce, kurā tiek ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kurš vēlāk kļūst par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustība Latvijā strauji attīstās. Līdz 1940. gadam Latvijā notikušas 4. Lielās nometnes, 1933. gadā Latvijā viesojas R. Bēden – Pauls, un kā atzinību par savu darbu viņš saņem 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1938.gadā notiek skautisma 20 gadu jubilejas parāde,…
      • Kārlis Goppers
        Pirmais Latvijas Skautu centrālās organizācijas priekšnieks Latvijas armijas ģenerālis, Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ģenerālis Kārlis Goppers – vienīgais Latvijas skautu prezidents 1939.gadā K. Goppers ir saņēmis Sudraba Vilka ordeni no  R. Beiden – Paula Apbalvots ar 3.šķiras Jura ordeni par kaujām Ložmetējkalnā Kārlis Goppers – cilvēks, kurš bija īsteni patiess savas valsts, savas tautas un skautisma patriots, kurš visu savu mūžu un darbu atdeva tiem. Tāpat kā R. Bēden – Pauls arī K. Goppers bija karavīrs. Līdzīgi kā BP bija neatsverama persona pasaules skautismā, tā ģenerālis K. Goppers – latviešu skautismā. Ģenerālis K. Goppers bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu. Cienījama bija viņa vienkāršā, iecietīgā, saprātīgā un sirsnīgā izturēšanās pret pakļautajiem karavīriem, apbrīnojamas bija viņa vadoņa spējas un varonīgais gars. K. Goppera personisko drošsirdību vislabāk raksturo tas fakts, ka viņš ir nostājies sava pulka priekšgalā un kopā ar pašām pirmajām uzbrukuma vienībām ielauzies vācu pozīcijās Ložmetējkalnā. Karavīri sekoja viņam ar pilnīgu uzticību un cīnījās ar neaprakstāmu varonību. Viņa dabā bija vispirms rūpēties…
      • Gaidisma pirmsākumi Latvijā
        Pirmās gaidas Latvijā parādījās 1921. gadā Pirmie gaidu solījumi – 1921. gada 19. jūnijā Pirmā gaidu vadītāja – Vilhelmīne Vilka, solījums 1922. gada 17. janvārī Latvijas gaidu centrālā organizācija (LGCO) dibināta 1922. gada 15. martā 1937. gadā organizācijā 3036 gaidas 1945. gada 28. maijā latviešu gaidas iesāk darbību trimdā Kad lielākajā Eiropas daļā jau valdīja miers, Latvijā vēl notika cīņas par brīvību, un tikai 1920. gada augustā tika parakstīts Latvijas – Krievijas miera līgums. Īsi pēc tam sākās dažāda veida sabiedrisku pasākumu organizēšana. 1921. gadā Ķīnas konsuls Roberts Valdmanis, kas bija iepazinies ar gaidu organizācijas darbību, atgriežoties Rīgā, ar gaidisma ideju un mērķiem iepazīstināja Vilhelmīni Vilku un uzaicināja uzņemties meiteņu vadību, kas jau bija pieteikušās tādā skaitā, ka Rīgā varēja nodibināt 2 pulciņus. Līdztekus organizējās meitenes arī citās Latvijas pilsētās un īsā laikā tika nodibināti vēl 10 gaidu pulciņi. Pirmo 5 gaidu solījumi – 1921. gada 19. jūnijā. Jaundibinātajiem meiteņu pulciņiem vad. Vilhelmīne Vilka deva vārdu gaida. Pirmā vadītāja, kas solās izvest dzīvē gaidisma idejas, ir vadītāja V. Vilka, 1922. gada 17. janvārī dodot vadītājas solījumu. Vad. Vilhelmīne Vilka izstrādāja Latvijas Gaidu centrālās organizācijas statūtus, kurus apstiprināja Rīgas Apgabaltiesa 1922. gada 15. martā. Lai gan 5 pulciņi jau darbojās, šis…
      • Vilhelmīne Vilka
        Vilhelmīne Vilka dzimusi 1894. gada 22. septembrī Rīgā. V. Vilka ieguvusi vācu un franču valodas skolotājas diplomu, un 1913. gadā viņa atstāj Rīgu, lai mācītu valodas Krievijā. Dzīvojot Maskavā, viņa aktīvi iesaistās turienes latviešu kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs.1920. gadā viņa atgriezusies Latvijā. Viņa raksturo tā brīža situāciju: „Kad atbraucu no bēgļu gaitām Rīgā, savā dzimtenē, un redzēju, cik paklīdusi ir jaunatne, sevišķi meitenes pēc pārciestā kara briesmām, tukšas, bez ideāliem, tad sāku apskatīties, kā varētu viņām palīdzēt. Pēc trimdas gadiem tik ļoti atkal gribējās strādāt un kaut kā palīdzēt, lai veidotu savu jauno dzimteni”. 1921. gadā Rīgā atgriežas Latvijas Tautas bankas direktors Roberts Valdmanis, kurš bija veicis konsula pienākumus Ķīnā, kur bija iepazinies ar gaidu darbību. Viņš iepazīstina V. Vilku ar gaidisma ideju un mērķiem, aicinot viņu uzņemties meiteņu vadību. Īsā laikā tiek nodibināti divi pulciņi Rīgā. Pirmais gaidu solījums notiek 1921. gada 19. jūnijā. 1922. gada 15. martā Rīgas apgabaltiesā tiek reģistrēti Latvijas Gaidu centrālās organizācijas statūti. Šis datums tiek pieņemts par organizācijas oficiālo dibināšanas datumu. Par pirmo Latvijas gaidu priekšnieci ievēl vad. Vilhelmīni Vilku. V. Vilka piedalījusies Pasaules gaidu konferencēs, kur iepazinusies ar lordu un lēdiju Bēden-Paulu. 1944. gadā V. Vilka dodas bēgļu gaitās un nonāk Austrijā, kur…
  • Biedriem
    • Formas
    • Programma
    • Apmācības/pasākumi
    • Metodiskie materiāli
    • Biedruzinības sistēma
  • #DabāEjot
  • Pievienojies
  • Kontakti
  • Atbalsti Mūs!
  • Palīdzi atrast skautu māju!

60688.91

Sveiciens Lāčplēša dienā!

 

Sveiciens Lāčplēša dienā! Lai drosme ikdienas, lai cieņa pret drosmīgajiem, kas sargā mūsu brīvību!

Foto: Mārtiņš Plūme

 

Posted on 2019. gada 11. November2019. gada 12. NovemberAuthor skautiadminCategories Uncategorized

Post navigation

Previous Previous post: Sēru vēsts
Next Next post: Jaunatnes politikas konference “Drošs no draudiem”
Proudly powered by WordPress