Eduards Upenieks – skauti.lv

SVARĪGI! Rīkojums par LSGCO darbību saistībā ar vīrusu COVID19

Labdien, LSGCO biedri!

Rīkojums ir saistošs visiem LSGCO biedriem!

Nr. 2020/02-25, Rīga, 12.03.2020

Rīkojums nr. 2020/12-05

Visiem LSGCO biedriem

Saistībā ar vīrusa COVID 19 straujo izplatību Eiropā, sekojot Veselības ministrijas ieteikumiem biedrība “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija”:

ar 2020.gada 13. martu pārtrauc skautu un gaidu klātienes aktivitātes bērniem un jauniešiem visās vecuma pakāpēs līdz 2020.gada 14. aprīlim.

Šobrīd organizācijas vadība izskata iespējas nodrošināt skautu un gaidu neformālās izglītības aktivitātes tiešsaistē. Par to iespējama atsevišķa komunikācija pēc 23.03.2020.

aicina izvērtēt visu pieaugušo brīvprātīgo darba grupu klātieņu tikšanā vajadzību laika periodā līdz 14.04.2020. Aicinām visus joprojām būt aktīvus un sadarboties izmantot tiešsaistes līdzekļus.

LSGCO biedru konference šobrīd netiek atcelta un notiek kā plānota.
3.1 Uz LSGCO biedru konferenci aizliegts ierasties tiem biedriem:

kuri jūtas kaut mazliet apslimuši;
kuri pēdējo 14 dienu laikā bijuši augsta riska teritorijās;
Kuri pēdējo 14 dienu laikā bijuši kontaktā ar cilvēkiem, kuri ir valsts noteiktajā karantīnā.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā pieejamai informācijai par riska teritorijām tiek uzskatītas sekojošas valstis: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/769 (regulāri tiek atjaunots saraksts), līdz 12.03.2020. plkst. 13.15), iekļauto valstu saraksts:

· Nīderlande;

· Lielbritānija;

· Zviedrija;

· Norvēģija;

· Beļģija;

· Dānija;

· ASV;

· Grieķija;

· Islande

· Spānija;

· Francija;

· Vācija;

· Austrija;

· Šveice;

· Itālija;

· Japāna;

· Singapūra;

· Dienvidkoreja;

· Irāna;

· Ķīna.

3.2. LSGCO konferences laikā nedrīkst sveicināties un jāietur personiskā distance, kur tas ir iespējams;

3.3 LSGCO konferencē katram ir jāņem līdzi un jāizmanto sava krūzīte;

pārceļ uz nenotieku laiku plānotos pasākums martā: vadītāju akadēmija martā jauniešu vakaru 27.03.2020.

personām, kurām ir līguma saistības LSGCO (darbinieki), iespēju robežās, ļauj strādā attālināti no mājām.

aicina izvērtēt personīgas vajadzības ceļot tuvākā laikā, aicinām informēt arī vienību komunikāciju kanālos par vīrusa izplatību un aicināt būt atbildīgiem un piesardzīgiem!

atgādina par regulāru roku mazgāšanu – pēc katra kontakta ar cilvēkiem un dažādam virsmām ārpus mājas. Par pārējiem ieteikumiem var iepazīties Slimību profilakses un kontroles mājas lapā: https://spkc.gov.lv/lv/

aicina būt sociāli atbildīgiem cilvēkiem – apzvanīt savus tuvākos, kur, iespējams ir karantīnas apstākļos, vecāka gada gājuma cilvēkus un citus, kuri ilgstošu periodu mājas būs vieni;

norīko vienību priekšniekus nodrošināt informācijas izplatīšanu un rīkojuma ievērošanu savas vienības līmenī.
Būsim modri!

Vad. Agnija Jansone

Valdes priekšsēdētāja

Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija

Skauti un gaidas aicina uz #izgaismoLatvija akcijas kop punktu – 21.jūnijā no plkst. 20:30 Lielupē, Tīklu iela 17, Skautu un gaidu ostā!

21.jūnijā Latvijas iedzīvotāji ir aicināti piedalīties akcijā Izgaismo Latviju un noiet savu sirdskilometru – vienu kilometru Latvijas pierobežā, lai pēc tam pulcētos pie svētku ugunskuriem, kas saulgriežu dienā izgaismos mūsu valsts robežu. Latvija tādējādi kļūs par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji valsts simtgadei par godu apgājuši ap savu valsti un izgaismojuši to ar ugunskuriem. Pie ugunskuriem 21.jūnija vakarā tiks dziedātas spēka dziesmas Latvijai un noslēgumā – vienlaikus visā Latvijā – arī valsts himna.

Akcija norisinās fonda “1836” veidotā projekta „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” ietvaros, kas par godu Latvijas simtgadei veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas stiepjas aptuveni 1836 kilometru garumā, aptverot visu Latvijas sauszemes robežu.

KĀ NOTIKS AKCIJA:

Līdz plkst.18:20 akcijas dalībnieku pulcēšanās pašu izvēlētajā vietā uz 1836 ceļa

18:36 sākas gājiens apkārt Latvijai

20:00 – 20:30 – pulcēšanās pie ugunskura Jūrmalā, Lielupē, Skautu ostā (Tīklu ielā 17). Katrs akcijas dalībnieks tiek aicināts līdzi nest savu malkas pagalīti, lai stiprinātu kopīgo uguni

21:00-21:30 – ugunskura iedegšana

21:30 – spēka dziesmas – kā pie visiem ugunskuriem visā valsts pierobežā kopīgi tiek dziedātas spēka dziesmas Latvijai

22:00 – valsts himnas dziedāšana vienlaikus visā Latvijā

Ap 23:00 pasākuma beigas

Aicinām pēc noietā sirds kilometra pulcēties pie ugunskura Jūrmalā.

#LV100, #IzgaismoLatviju #skauti #gaidas

Tapusi dokumentāla filma par skautiem un gaidām Latvijā

2007. gadā latviešu skautisms svinēja simtgadi. Tam par godu radīta dokumentāla filma par kustības bagāto vēsturi. Filma “Arvien modri!” tapusi gada garumā, iemūžinot skautu un gaidu organizācijas aktivitātes. Dokumentālā stāsta TV pirmizrāde būs skatāma Latvijas Televīzijas ēterā 22. februārī plkst. 21.30.

Cik daudz mēs zinām par senāko bērnu un jauniešu organizāciju Latvijā, kas ir arī daļa no 50 miljoniem skautu un gaidu pasaulē? Ko nozīmē kaklauti, solījumi, likumi un ko dara šī organizācija? Pirmie latviešu skautu pulciņi sāka veidoties jau 1917. gadā. Skauti un gaidas simt gadu garumā ar cieņu pret dabu, pilsonisko aktīvismu, stāju un vērtībām, veidojuši Latvijas valsti, ieņemot nozīmīgu lomu gan okupācijas laikā, kad trimdā esošie latviešu skauti un gaidas turpināja darbību, gan Atmodas laikā, kad atjaunoja skautu un gaidu kustību un pilsoniskās aktivitātes. Latvijas skautisma simtgades notikumi – pārgājieni dabā, grāmatas izdošana, konference par vērtībām, ziemas un vasaras nometnes, kā arī vēstures stāsti – iemūžināti dokumentālā filmā “Arvien modri!”.

“Kad bērns iestājas skautu un gaidu kustībā, pirmais piedzīvojums ir rudens pārgājiens ar ko arī sākas dokumentālā filma. Gada garumā kopā ar operatoru Jāni Kešānu sekojām līdzi skautu un gaidu aktivitātēm, mēģinot portretu veidot caur vērtībām, kas svarīgas viņiem pašiem: labais darbs ik dienu par ko atgādina kaklautā iesietais mezgls, stāja, cieņa pret dabu, brīvprātīgais darbs, vēstures pārzināšana, cieņa pret savu valsti un kopienu. Pārsteidza, ka pat – 10 C salā divpadsmitgadīgi bērni nakšņo mežā un zina, kā ierīkot telts vietu un ugunskuru. Īpaši iesaku filmu noskatīties bērniem un vecākiem, kuriem gribētos brīvajā laikā iesaistīties aizraujošās aktivitātēs”, stāsta filmas autore Eva Johansone.

Dokumentālajā filmā varēs gūt arī ieskatu par skautisma vēsturi Latvijā: “Skauti un gaidas ir daļa no Latvijas brīvības un mēs to uzturam dzīvu, aktīvi darbojoties ikdienā. Mēs jauniešiem stāstām, rādām un viņi paši dara un izjūt, to, ko nozīmē būt brīvam cilvēkam, brīvā valstī. Tā nav sēdēšana malā, bet tā ir aktīva darīšana un būšana ar Latvijas valsti šos 100 gadus, nākamos un aiznākamos”, filmā saka viens no varoņiem, skautu vadītājs Nils Klints.

Filmas pirmizrāde LTV1 ēterā skautu un gaidu Draudzības dienā* – 22. februārī plkst. 21.30, vēlāk tā būs skatāma www.ltv.lv un skautu un gaidu youtube kanālā.

“Arvien modri!” , 26′ min

Filmas autore: Eva Johansone

Montāžas režisors: Toms Krauklis

Galvenais perators: Jānis Kešāns

Laukuma režisore: Adriāna Roze

Mūzika: Jānis Strapcāns

Producente: Agnija Jansone

Filmas pašreklāma / video tīzeris: http://ej.uz/ARVIENmodri_TV

*22. februāris gaidām un skautiem visā pasaulē ir Starptautiskās Draudzības diena. Tā ir skautisma dibinātāja lorda Roberta Bēden-Pauela un lēdijas Bēden-Pauelas dzimšanas diena. Tradicionāli šajā dienā kustības pārstāvi aktualizē kādu svarīgu tēmu bērnu un jauniešu dzīvēs un svin starptautiskās brālības kopā būšanu.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vēlmi izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir ap 800 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija. Sīkāk www.skauti.lv un www.faceboook.com/skautiungaidas

Kontaktinformācija

Agnija Jansone,

Mob. 29157780

Ziemas sagaita “Baltais Vilks 2018”

No 2018. gada 12. līdz 14. janvārim Ložmetājkalnā norisinājās 16. skautu un gaidu ziemas sagaita “Baltais Vilks”. Tā vienkopus pulcēja teju 200 dalībniekus: skautus un gaidas no Rīgas, Tukuma, Dobeles, Baldones, Valmieras, Ķeguma, Ogres, Ogresgala, Kocēniem, Jūrmalas, kā arī Jaunsargu vienību pārstāvjus no Grobiņas, Skrundas, Lielvārdes un Babītes.

101 gadu atpakaļ strēlnieki iestājās par savu zemi, šodien skauti un gaidas rūda sevi, nometņojot ziemas apstākļos. Sagaita ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu skautu un gaidu darbībā.

Šogad programma tika bāzēta uz sešām personības attīstības jomām – sociālo, garīgo, emocionālo, rakstura, fizisko un intelektuālo. Pasākuma laikā dalībnieki veica dažādus uzdevumus un piedalījās nodarbībās, kur varēja attīstīt kādu no jomām. Kā vieslektori nometnē piedalījās arī instruktori no NATO vienībām, kuri mācīja pirmo palīdzību ziemas apstākļos, ekipējuma izvēli, izlūkošanu u.c. Sagaita noslēdzās ar tradicionālo spēli “Sala”.

”Ikkatru gadu nometnē pārliecinos, ka mums, skautiem un gaidām, ir sava misija sabiedrībā. Augam par Latvijas patriotiem, cilvēkiem, kuri tur augstā godā savu piederību šai valstij un cenšas veicināt šo pašu izjūtu apkārtējo vidū. Noteikti gūstam arī rūdījumu, paši gādājot par siltumu teltīs un pašgatavotām maltītēm uz ugunskura. Kā mēdz teikt, ”bērni neatceras savas labākās dienas, ko pavadījuši pie televizora’’,” tā Krišjānis Pundurs no Valmieras 4.skautu vienības.

Sakām lielu paldies visiem brīvprātīgajiem skautu un gaidu gadītajiem, jaunsargu instruktoriem, NATO un NBS instruktoriem par ieguldīto darbu.

Nometne “Baltais vilks 2018” tapa ar Nacionālo bruņoto spēku, āra dzīves izglītības centra “Pelēkais vilks” materiāltehnisko atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2018. gadam valsts budžeta finansējumu un dalībnieku vecāku līdzmaksājumu.

Foto no pasākuma: https://www.facebook.com/pg/skautiungaidas/photos/?tab=album&album_id=1679915455425346

—

ENG

16th Scout and Guide Winter gathering ”White Wolf”, 12.-.14.01.2018, Ložmetējkalns

Continuing the tradition, started in the first independence period of Latvia- to gather every year in Ložmetējkalns to thank our heroes- the Latvian Riflemen, who fought for their fatherland in World War One.

Goals of the gathering is to give the children and adolescents a chance to spend their free time actively and joyfully, to practice active citizenship, to relive history in an interactive way and to increase the self- dependency and teamwork skills and personal independence, and practice scouting and guiding.

Skauti un gaidas pulcēsies Ložmetējkalnā, rūdīt sevi un pieminēt strēlniekus

Skauti un gaidas pulcēsies Ložmetējkalnā, rūdīt sevi un pieminēt strēlniekus

No 2018.gada 12. līdz 14. janvārim Ložmetājkalnā risināsies ikgadējā skautu un gaidu ziemas sagaita ‘’Baltais Vilks’’, pulcējot skautus un gaidas no visas Latvijas un viesus no Jaunsardzes centra. Šī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs, kura notiek jau 16.reizi.

Ziemas sagaita ‘’Baltais Vilks’’ risināsies Ložmetējkalnā – vietā, kur latviešu strēlnieku bataljoni cīnījās leģendārajās Ziemassvētku kaujās Pirmā pasaules kara laikā. Sagaitas mērķis ir veicināt patriotismu un piederības sajūtu valstij, izdzīvojot vēsturi interaktīvā veidā, un rūdīt jauniešu raksturu. Jaunieši trīs dienas dzīvos ārā, gulēs armijas tipa apkurināmās teltīs, paši rūpēsies par savu sadzīvi un piedalīsies izglītojošās nodarbībās. Visu nometnes laiku dalībnieki izzinās un izaicinās sevi 6 personības attīstības jomās, kā arī piedalīsies arī lāpu gājienā no “Ziemassvētku kaujas muzeja” līdz Ložmetējkalnam. Vienu pasākumu programmas ciklu nodrošinās instruktori no NATO karavīru vienībām – Latvijas un ASV. Sestdien, 13.janvārī no plkst. 15:00 – 18:00, nometne būs atvērta arī viesiem.

‘’Nometnes vadmotīvs šogad ir “Astoņas zvaigznes”, pa vienai zvaigznei katram bataljonam! Visi kopā mēģināsim uzzināt ko vairāk par mūsu strēlnieku zvaigznāju, kā arī par mūsdienu karavīriem Latvijā. Kā allaž, pieminēsim, uzņemsim viesus un būsim kopā Ložmetējkalnā, lai piedzīvotu skautu, gaidu un strēlnieku garu,’’ par nometni stāsta tās priekšnieks vad. Nils Klints.

Tradīcija janvārī doties uz Ložmetējkalnu saglabājusies kopš pirmās Latvijas valstiskās neatkarības laikiem, kad skauti devās pārgājienā uz Ziemassvētku kauju vietām, lai pieminētu latviešu strēlniekus.

2017.gadā latviešu skautismam tika atzīmēti simts gadi.*

Nometne “Baltais vilks 2018” tapusi ar Nacionālo bruņoto spēku, āra dzīves izglītības centra “Pelēkais vilks” materiāltehnisko atbalstu, Latvijas skautu un gaidu brīvprātīgo vadītāju ieguldījumu, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2018. gadam valsts budžeta finansējuma un dalībnieku vecāku līdzmaksājumu.

Pielikumā nometnes emblēma. Foto un video no iepriekšējo gadu nometnēm – https://www.facebook.com/pg/skautiungaidas/photos/?tab=albums

Informāciju sagatavoja:

Krišjānis Punduris, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācija, info@skauti.lv , mob.t. 29157780

* 2017.gadā latviešu skautismam tika atzīmēti simts gadi. Tas mūsdienu Latvijas teritorijā aizsākās 1917.gadā, dibinot pirmās vienības. Kustība aktīvi darbojās visā Latvijā līdz padomju okupācijai, tad tā tika aizliegta. Latviešu skautisms un gaidisms turpināja darboties trimdā, atjaunojoties Latvijas valstij, organizācija tika atjaunota 1990.gadā. Un šobrīd ir vienīgā nacionāla mēroga organizācija, kura savu darbību nodrošina uz ilgtermiņa brīvprātīga darba pamata.

Latviešu skautisma simtgade tika atzīmēt ar vēstures grāmatas “Ziemciešu cilts” izdošanu, lielo nometni “Simtgades ugunskurs”, konferenci “Kas ir jauniešu vērtību formula?” un dokumentālo filmu “Arvien modri”, kas tiks prezentēta š.g. 22.februārī Latvijas Televīzijā.

Skauti un gaidas Ložmetējkalnā pieminēs Ziemassvētku kauju simtgadi

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Skauti un gaidas Ložmetējkalnā pieminēs Ziemassvētku kauju simtgadi

No 2017. gada 6. – 8. janvārim, ziemas sagaitā ‘’Baltais Vilks’’ Ložmetējkalnā kopā pulcēsies Latvijas skauti, gaidas un jaunsargi, lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri pirms 100 gadiem krita Ziemassvētku kaujās. Šī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs.

1917. gada decembra beigas un janvāra sākums Latvijas valsts vēstures grāmatās ir izcelts ar trekniem burtiem, jo tajā laikā latviešu strēlnieku bataljoni Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā cīnijās Ziemassvētku kaujās. Savu dzīvību brīvas Latvijas vārdā atdeva ap 13000 kareivju, strēlnieku karaspēkam atradoties pārliecinošā mazākumā, turklāt bez artilērijas atbalsta. Šogad aprit jau 100 gadi kopš šiem vēsturiskajiem notikumiem.

‘’Pašreizējais gads ir ļoti zīmīgs ikkatram Latvijas skautam un gaidai, vispirms jau divu iemeslu pēc – pirmkārt, šogad tiek atzīmēti 100 gadi, kopš Latvijā sāka darboties skauti un gaidas. Otrkārt, tālajā 1917. gadā latviešu strēlnieku bataljoni cīnījās leģendām apvītajās Ziemassvētku kaujās. Katru gadu Latvijas skauti un gaidas janvāra sākumā tiekas Ložmetējkalnā, piedaloties ziemas sagaitā ‘’Baltais Vilks”. Tajā jaunieši pārbauda savas spējas, trīs dienas dzīvojot āra apstākļos un gādājot paši par sevi. To varoņu, kuri krita par savas valsts brīvību, piemiņa jātur godā. Ja ne mēs paši, tad kurš cits?’’ par sagaitu izsakās Rīgas 155. vienības skautu vadītājs Nils Klints.

Ikviens interesents aicināts 7. janvārī pēc plkst. 18:00 apmeklēt Ložmetējkalnā notiekošo sagaitu ‘’Baltais Vilks’’, lai kopīgi pieminētu Ziemassvētku kauju simtgadi un iepazītu, kā ik gadu tur nometņo skauti un gaidas.

Sagaita ‘’Baltais Vilks’’ Ložmetējkalnā notiek jau 15. gadu. Tradīcija – janvārī doties uz Ložmetējkalnu – saglabājusies jau kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad skauti devās pārgājienos uz Ložmetējkalnu, pieminot latviešu strēlniekus, kuri krita Ziemassvētku kaujās. Šīs nedēļas nogale, kas tiek pavadīta vēsturiskajā vietā, ir arī izaicinājums ikkatram – jaunieši paši sev gatavo ēst uz ugunskura un rūpējas siltumu guļvietās.

Šogad sagaitā piedalīsies vairāk kā 150 skauti, gaidas un viņu vadītāji no Valmieras, Kocēniem, Rīgas, Tukuma, Ogres, Ķeguma, Jūrmala, Ogresgala, Latvijas Kristīgie skauti no Dobeles un Baldones, Jaunsardzes vienības no Babītes un Kauguriem, kā arī viesi no Lietuvas Skautu organizācijas.

Sagaita “Baltais Vilks 2017” tiek realizēta ar LSGCO un Rīgas Domes izglītības, kultūras un sporta departamentu līdzfinansējumu, āra dzīves centra “Pelēkais vilks”, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku materiāltehnisko atbalstu.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vajadzību izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir ap 800 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācijā ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Pasākuma mirkļa birka #BaltaisVilks2017. Video no 2016.gada nometnes skatāms šeit: https://www.facebook.com/skautiungaidas/videos/1246851625398400/

Aktuāla informācija par skautiem un gaidām interneta vietnē Facebook: https://www.facebook.com/skautiungaidas/

Informāciju sagatavoja Krišjānis Pundurs, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas biedrs, mob.t. 27852614

Baltais_vilks_2017_logo

Skauti un gaidas ikgadu tiekas Ložmetējkalnā, ziemas sagaitā “Baltais Vilks”

Godinot strēlniekus, kas cīnījas Ziemassvētku kaujās, skauti un gaidas ikgadu tiekas Ložmetējkalnā, ziemas sagaitā “Baltais Vilks”. Tradīciju, kas aizsākās pirmskara Latvijā, jaunieši turpina vēl šodien. Video no 2016.gada sagaitas, tiekamies 6.-8.janvārī, 2017.

Scout and guide winter camp “White wolf” is a tradition to commemorat the heroes of the 1916-1917 Christmas battles that paved the way towards an independent Latvia.

Skauti un gaidas darīs 100 labus darbus Latvijai

Skauti un gaidas no visā Latvijā organizēs akciju “100 labie darbi Latvijai” ar mērķi kopīgi paveikt 100 labos darbus līdz Latvijas Simtgadei, to pasniedzot Latvijai kā īpašu dāvanu svētkos. Labais darbs ir viens no skautu un gaidu kustības pamatelementiem.

Akcijas ietvaros pirmais veiktais labais darbs ir pašu gaidu veidota dāvana – tamborēti zābaciņi priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem Rīgas Dzemdību namā. “Iespēja palīdzēt un paveikt ko labu kādam citam ir kas pavisam īpašs,” tā par akciju stāsta gaida Sanita Salguss no Rīgas 69. skautu un gaidu vienības. “Esmu pārliecināta, ka mūsu tamborētās zeķītes priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem būs noderīgas un nesīs pozitīvas sajūtas mazajiem un viņu vecākiem.” Teju simts pāri zābaciņi š.g.17.novembrī – Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienā – tika nodoti mediķiem.

Skauti un gaidas no visas Latvijas organizēs un piedalīsies līdzīgos lababojos darbos, pašu spēkiem darot ko nozīmigo sabiedrībai un vietējai kopienai, kurā tie darbojas.

“Ar šo akciju vēlamies rosināt sabiedrībā darīt labu un veidot izpratni par labo darbu kā tādu, akcijas ietvaros rosināsim skautus un gaidas darīt ko patiešām nozīmīgu un aktuālu sabiedrībai, nesot šo ideju arī tālāk. Atceroties skautu kustības sākumu – tā sākās ar mērķi padarīt šo pasauli labāku, domāju, ka tas mūsdienas ir kļuvis tikai vēl aktuālāk,” tā par akciju, tās idejas autors, skautu vadītājs Nils Klints.

Skautu un gaidu organizētā akcija “100 labie darbi Latvijai” ir daļa no pasākumu kopuma, ar kuru skauti un gaidas atzīmē latviešu skautu simtgadi un Latvijas valsts simts gadus. Latvijas teritorijā pirmie latviešu skautu pulciņi tiki dibināti jau 1917. gadā, vienu gadu pirms Latvijas valsts izveidošanas. 2017. gadā tiks atzīmēta latviešu simtgade, svarīgajam notikumam noslēdzoties lielajā nometnē augustā.

Akcijai “100 labie darbi Latvijai” ir iespējams sekot līdz sociālajos tīklos, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas Facebook lapā “Latvijas skauti un gaidas”. https://www.facebook.com/skautiungaidas/

Informāciju sagatavoja Mārtiņš Bakmanis, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes loceklis, mob.t. 27852614

Skauti un gaidas „Bauskas novada patriotiem pa pēdām”

No 2016.gad 3. līdz 4. novembrim Bauskā notika „Latvijas Ģenerāļu kluba” rīkotais ikgadējais pasākums jauniešu organizācijām „Latviešu karavīrs laikmetu griežos”. Tajā ar kopā ar jaunsargiem, mazpulkiem un skolu jauniešiem piedalījāmies arī mēs – skauti un gaidas.

Pirmajā vakarā sadalījāmies 16 komandās un gaidījām startu sacensību šķēršļu gājiena sākumam. Es biju laimīgajā 13. komandā, kurā bija 13 dalībnieki. Komandā ar mums, divām gaidām, bija jaunsargi, mazpulki un jaunieši no Codes pamatskolas. Tā kā mums līdz startam bija jāgaida 130 minūtes, nolēmām iepazīties ar pārējiem komandas biedriem. Jaunsargi un mazpulki mums pastāstīja par to, ko viņi dara savās organizācijās, mēs pastāstījām par skautiem un gaidām.

Sacensībās bija jāpievar 11 šķēršļi Bauskā apmēram 10 km distancē. No šiem šķēršļiem vislabāk atmiņā palika trīs. Tās bija nestuves, kas bija jāpagatavo no divām jakām un diviem kokiem. Uz tām bija jānes viens no komandas biedriem. Manuprāt, šādas prasmes dzīvē var noderēt jebkurā brīdī. Šķērslis „Slēpes” bija izaicinošs, jo komandai bija jābūt ļoti saliedētai. Mēs ar to tikām galā veiksmīgi! Šķērslis „Klints” bija visforšākais, tajā ar virves palīdzību vajadzēja tikt augšā pa Bauskas pils krauju. Kad izlasīju aprakstus, par šo šķērsli uztraucos visvairāk. „Klinti” pievarēt nebija nemaz tik grūti, taču bija slidens, dubļains un akmeņains, tāpēc man paslīdēja kāja un es uz akmens sasitu celi. Pēdējie soļi sacensībās bija ļoti motivējoši, jo zemessargs, kas mūs pavadīja, teica, ka varam apdzīt divas priekšējās komandas. Skrējām, cik tik spējām. Viena no mūsu komandas biedrenēm nedrīkstēja strauji skriet, tāpēc puisis viņu nesa rokās. Abas komandas apdzīt izdevās! Pēc finiša mans sasistais celis sāka stipri sāpēt, bija grūti paiet, tāpēc uz naktsmītni skolā mani atbalstīja citi skauti.

Nākamā diena bija daudz mierīgāka. Ar autobusu braucām ekskursijā uz Bauskas muzeju un piemiņas vietu ģenerālim Krišjānim Berķim. Uzzinājām daudz jauna un interesanta par Bausku un tās vēsturi. Šajā dienā mums ēst gatavoja zemessargi lauka virtuvē. Ēdiens bija vienkārši ideāls! Pēcpusdienā Bauskas Kultūras centrā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis stāstīja par to, kā Latvijas Armija sargā mūsu valsti.

Pēc šīs tikšanās sekoja apbalvošana. 1. vietu ieguva komanda, kurā bija skauti un gaidas no Tukuma. Mums, Rīgas 155.skautu vienības pārstāvēm, tika 3. vieta! Par to esmu ļoti priecīga un saku paldies foršajiem komandas biedriem. 13. komanda, 13 dalībieki, 3. vieta. Vai tā ir sakritība? Nedomāju vis. Pēc apbalvošanas sekoja Bauskas skolēnu koncerts. Mēs devāmies lāpu gājienā uz pieminekli „Par brīvības cīņās kritušajiem”. Latviešu karavīra lāpa tika nodota nākamā gada pasākuma rīkotājiem no Jaunjelgavas.

Pasākums bija lielisks, nākamgad noteikti gribu piedalīties atkal. Liels paldies „Latvijas Ģenerāļu klubam”, jaunsargiem, mazpulkiem un, protams, LSGCO par šo lielisko iespēju!

gaida Emma Freidenberga, Rīgas 155.skautu vienība

LSGCO:

gadā biedrība «Latvijas ģenerāļu klubs» aizsāka jaunu tradīciju, organizējot patriotiska rakstura izglītojošus pasākumus neilgi pirms Lāčplēša dienas ārpus Rīgas, lai veidotu jauniešos dziļāku izpratni par Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas vēsturē, skaidrotu armijas un karavīra lomu gan vēsturē, gan mūsdienās. 2011. gadā tāds pasākums notika Trikātā, 2012. gadā ― Jēkabpilī, 2013. gadā ― Skrundā, 2014. gadā ― Balvos, 2015. gadā ― Daugavpilī, savukārt šogad, 2016. gadā ― Bauskā.

Bauskā pasākumā «Latvijas karavīrs laikmetu griežos» tikās ap 300 jaunieši vecumā līdz 18 gadiem no dažādām Latvijas jaunatnes organizācijām ― no Jaunsardzes, biedrības «Latvijas mazpulki», biedrības «Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija», kā arī Bauskas skolu jaunieši.

Pasākumu rīko «Latvijas ģenerāļu klubs» sadarbībā ar Jaunsardzes un informācijas centru, Bauskas novada ašvaldību, Mazpulkiem, Skautiem un gaidām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Foto no pasākuma

Rīgas skautu un gaidu vienības. Sezona 2015/2016

No 2015.gada 15. decembra līdz 2016.gada 29. aprīlim, biedrība „Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” realizēja projektu „Atbalsts Rīgas skautu un gaidu vienībām”.

Projekta laikā tika celta sešu Rīgas skautu un gaidu vienību kapacitāte, galvenokārt, atbalstot brīvprātīgos jaunatnes darbiniekus (skautu un gaidu vadītājus), kas ikdienā nodrošina darbu ar bērniem un jauniešiem.
Nodrošināta vide, kur vienību vadītāji var satikties, gatavoties nodarbībām, izmantot organzācijas bibliotēku, šī darba vide ir labiekārtota.
Projekta laikā Rīgas vienību brīvprātīgie ir apguvuši drošības pamatus, fokusējoties uz drošību pašākumu.
Brīvprātīgie ir apguvušu jaunu darbības metodi – stāstu metode, kā arī ir papildināta katras vienības nodarbību materiālu krātuve ar spēli „Stāstiem stāstu izstāstīju” .
Rīgas vienību vadītāji un biedri ir piedalījušies organizācijas stratēģiskajā plānošanā, vadītāji ir līdzdarbojušies LSGCO biedru kopsapulcē – diskutējot, lemjot par organizācijas, tai skaitā Rīgas vienību, tālāko attīstību.

Šorbīd Rīgā darbojas ap 200 skauti un gaidas.

Projekts „Atbalsts Rīgas skaut un gaidu vienībām” tika realizēts ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.

LSGCO izsludina projekta koordinatora vakanci uz ½ slodzi Laika posmā no 2016.gada 1.jūnija – 2016.gada 30.oktobrim

Biedrība „Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” ir nacionāla mēroga jaunatnes organizācija, kas apvieno vairāk kā 800 biedrus. Organizācijas darbība notiek uz brīvprātīguma pamata, tā balstās uz skautisma un gaidisma darbības pamatprinciem. Organizāciju ikdienā vada organizācijas valde, darbību nodrošina vairāk kā 50 brīvprātīgie. LSGCO ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Darba pienākumi

70%

– nodrošināt projektu dokumentācijas kārtošana, tajā skaitā atskaišu sagatavošana (atbilstoši LR likumdošanai un projektu vadlīnijām)

– piesaistīt finansējumu LSGCO aktivitātēm, tajā skaitā sagatavot projektu pieteikumus

– koordinēt LSGCO aktivitātes Skautisma 100gade, LSGCO dalība 1836.lv pārgājienos, vadītāju nometne un citu pasākumu koordinēšana pēc nepieciešamības (kopā ar brīvprātīgajiem)

– vadīt citus attīsības procesu pamatojoties uz stratēģiju LSGCO 2020 un valdes lēmumiem

30%

– ikdienas LSGCO komunikācijas nodrošināšana (LSGCO telefons, e-pasti,sociālo mediju konti);

– nodrošināt atbalstu LSGCO vienībām, pēc nepieciešamības

-sagatavot LSGCO apkārtrakstu, ziņu lapas un citu aktuālu informāciju

– pārstāvēt LSGCO dažādās tikšanās ar sadarbības partneriem, pēc vajadzības

Vēlamās prasības kandidātam

Pieredze projektu koordinēšanā , projektu pieteikumu un atskaišu gatavošanā vai spēcīga vēlme to apgūt
Labas latviešu valodas un angļu valodas zināšanas
Spēja strādāt individuāli, uz rezultātu orientēta persona
Prasme un pieredze strādāt ar sociālajiem medijiem
Izpratne par brīvprātīgo darbu, labas zināšanas par skautisma un gaidisma un citu nevalstisko organizāciju attīstību Latvijā vai vēlme to iepazīt (Iespēja strādāt elastīgā darba laikā – gan pa dienu, gan vakaros, gan nedēļas nogalēs – atbilstoši situācijām
Grafiskā dizaina prasmes var tik uzskatītas par priekšrocību

Cita informācija:

Lieliska iespēja vadīt nacionāla mēroga orgaizācijas ikdienas darbus
Būt daļai no lielākās bērnu un jauniešu organizācijas pasaulē
Apmācības iespējas
Atlases procesā LSGCO biedriem tiks dota priekšroka
Atalgojums 528 eiro/ mēnesī (uz papīra) + darba devēja nodoklis
Ja ir veiksmīgi piesaistīts finansējums, līgums var tik paplašināts uz vairāk stundām un vai pagarināts arī pēc 30/10/2016
Intervijas ar kandidātiem klātienē vai skaipā notiks laika posmā no 05. līdz 30.05.

Pieteikšanās līdz 22.05.2016. plkst. 23:59 uz e-pastu agnija@skauti.lv, nosūtot CV un īsu motivācijas vēstuli.

Papildus informācijai variet sazināties ar LSGCO valdes priekšsēdētāju Agniju Jansoni pa e-pastu agnija@skauti.lv

Aizritējusi skautu un gaidu ziemas nometne “Baltais Vilks”

No š.g. 8. līdz 10. janvārim, Ložmetējkalnā norisinājās ziemas nometne “Baltais Vilks”, kurā pulcējās vairāk nekā 160 skauti, gaidas un jaunsargi, lai pieminētu 99 gadus kopš Ziemassvētku kaujām, apgūtu jaunas prasmes un gūtu rūdījumu sev.

“Šī gada nometni “Baltais Vilks” īpašu padarīja aukstais laiks, tā bija iespēja pārbaudīt savas spējas dzīvot ārā šādos izaicinošos apstākļos, bieži tā negadās nometņot. Ar nepacietību gaidu nākamā gada nometni – nākamo izaicinājumu,” tā par nometni 14 gadus vecais skauts Rinalds no Kocēnu 38. skautu vienības.

Nometnē “Baltais Vilks” skautiem, gaidām un jaunsargiem bija iespēja piedalīties dažādās izglītojošās un praktiskās aktivitātēs ar mērķi uzzināt ko vairāk par notikumiem Ložmetējkalnā, uzlabot komandas darba un āra dzīves prasmes. Nometnē viesojās arī Latvijā dislocētie ASV armijas karavīri, izglītojot nometnes dalībiekus par navigāciju, ēst gatavošanu un pirmo palīdzību. Tāpat, jaunieši piedalījās Ložmetējkalnā notiekošajos piemiņas pasākumos. Skauti un gaidas šogad īpaši pieminēja 99 gadus kopš Ziemassvētku kaujām, veidojot akciju “99 vadugunis”, kur kopīgi tika iedegtas zaļas uguntiņas jeb vadugunis, simbolizējot kauju laikā strēlnieku veiktās frontes pārrāvuma vietas.

“Arī mūsdienās sabiedrībai ir vajadzīga “vaduguns”, kas palīdz attapties vērtību apjukumā un atgādina darīt kaut ko labu savas valsts attīstībai un drošībai. Tikai darot labos darbus un stiprinot sevi varam saglabāt (un nosargāt) to mieru, kurā mēs šobrīd dzīvojam,” tā par akciju stāsta Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Agnija Jansone.

Par nometnes iespaidiem stāsta arī tās vadītājs, Nils Klints: “Šī nometne bija kas īpašs, jo tajā jaunieši varēja ne tikai apgūt un attīstīt dažādas prasmes, bet arī ieraudzīt vēsturiskos notikumus citā, pavisam tiešā un aizsniedzamā veidā. Šī gada aukstie laikapstākļi to padarīja par vēl lielāku izaicinājumu, ļaujot dalībniekiem norūdīties un pilnveidoties raksturā.”

Šogad nometnē viesojās vairāk 300 viesi, tai skaitā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī citu valstu amatpersonas un ASV armijas karavīri.

Nometne “Baltais Vilks” notika jau 14. reizi, tradīcija – janvārī doties uz Ložmetējkalnu, saglabājusies kopš pirmās Latvijas valstiskās neatkarības laikiem, kad skauti devās pārgājienā uz Ziemassvētku kauju vietām, lai pieminētu latviešu strēlniekus. Šobrīd nometne “Baltais Vilks” ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs, katru gadu tajā pulcējoties skautiem un gaidām no dažādām Latvijas pilsētām un ārzemju viesiem.

Šogad nometnē piedalījās vairāk nekā 160 jaunieši (vecumā no 12 līdz 25 gadiem). “Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju” pārstāvēja vienības no Valmieras, Kocēniem, Rīgas, Ogres, Ķeguma, Ogresgala un Tukuma, savukārt “Latvijas Kristīgos skautus” pārstāvēja Dobeles un Baldones vienības. Nometnē piedalījās arī Jaunsardzes pārstāvji no Jelgavas un Babītes, kā arī skauti no Somijas.

Nometne “Baltais Vilks” tapusi sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Rīgas Domes izglītības, kultūras un sporta departamentu, kā arī ar Āra dzīves apmācību centra “Pelēkais Vilks”, un Nacionālo Bruņoto spēku atbalstu.

Foto : Uldis Jansons , Jānis Legzdiņš

Skauti un gaidas ziemas nometnē “Baltais Vilks” godinās strēlniekus ar simboliskām vadugunīm

No š.g. 8. līdz 10. janvārim, Ložmetējkalnā norisināsies ziemas nometne “Baltais Vilks”, pulcējot vairāk kā 150 skautus, gaidas un jaunsargus. Šī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs.

Nometnē jauniešiem būs unikāla iespēja dzīvot ziemā trīs dienas āra apstākļos, guļot apkurināmās teltīs un pašiem rūpējoties par savu sadzīvi. Nometnes dalībnieki piedalīsies dažādās izglītojošās un praktiskās aktivitātēs ar mērķi apgūt jaunas prasmes, izaicināt sevi un uzzināt ko jaunu par Latvijas vēsturi – Ziemassvētku kaujām. Skauti un gaidas kopīgi veidos arī īpašu gaismu – vaduguņu iedegšanas akciju, tā pieminot 99 gadus kopš Ziemassvētku kaujām.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no nozīmīgākajām latviešu strēlnieku bataljonu pastāvēšanas vēsturē. Šīs kaujas bija svarīgs solis ceļā uz Latvijas valsts veidošanu, latviešu strēlniekiem parādot vienotību, nenovērtējamu cīņassparu un drosmi. Kaujās strēlnieki devās bez artilērijas atbalsta pret daudz lielāku pretspēku. Lai pārsteigtu ienaidnieku ar negaidītu uzbrukumu, īpašas vienības naktī grieza ejas vāciešu dzeloņdrāšu aizžogojumos. Agri no rīta, šīs pašas vienības griezuma vietas iezīmēja ar zaļām uguntiņām – vadugunīm saviem biedriem.

Nometnes priekšnieks, vadītājs Nils Klints par nometni saka: “Nometne “Baltais Vilks” ir turpinājums pirmās Latvijas brīvvalsts skautu tradīcijai, došanos uz Ložmetējkalnu, lai pieminētu un godinātu latviešu strēlniekus un Ziemassvētku kaujas, kurās piedalījās arī pirmais Latvijas skautu prezidents, ģenerālis Kārlis Goppers. Mūsdienās tā ir nometne, kurā skauti un gaidas izdzīvo “dzīvo” vēsturi, nometņojot teltīs, un sajūtot to īpašo gaisotni, kas šajās dienās ir Ložmetējkalnā! Šajā nometnē jaunieši piemin un godina latviešu strēlniekus, kā arī praktizējas āra dzīvē, kļūstot patstāvīgāki.”

Ikviens interesents 9.janvārī, sākot no plkst.15.00, ir aicināts apmeklēt nometni “Baltais Vilks”. Nometnes viesiem būs iespēja redzēt un uzzināt, kā skauti un gaidas nometņo, kā arī apskatīt vēstures ekspozīciju par Ziemassvētku kaujām. Plkst. 17.00 notiks Valgundes pagasta organizētā piemiņas pasākuma atklāšana, plkst. 18:00 tiks atklāta akcija “99 gaismas par godu Ziemassvētku kaujām”, kuras laikā Ložmetējkalnā skauti un gaidas iedegs 99 zaļas uguntiņas, simbolizējot kauju laikā veiktās frontes pārrāvuma vietas.

Ziemas sagaita “Baltais Vilks” notiek jau četrpadsmito gadu. Tradīcija – janvārī doties uz Ložmetējkalnu – saglabājusies no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad skauti devās pārgājienā uz Ložmetējkalnu, lai pieminētu Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus. Šobrīd nometne katru gadu pulcē vairāk kā 150 cilvēku, kā arī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijā.

Šogad nometnē pulcēsies vairāk kā 150 dalībnieku. “Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju” pārstāvēs vienības no Valmieras, Kocēniem, Rīgas, Ogres, Ķeguma, Ogresgala un Tukuma, savukārt “Latvijas Kristīgos skautus” pārstāvēs Dobeles un Baldones vienības. Nometnē piedalīsies arī divas “Jaunsardzes centra” vienības no Babītes.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustība, kas papildina skolu un ģimeni. Tās mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vajadzību izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 800 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācijā ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Foto: Kalvis Zaļaiskalns

Latvijas skauti un gaidas saņem miera gaismu no Betlēmes

Vakar Latvijas skauti un gaidas devās uz Šauļiem lai saņemtu Betlēmes miera gaismu no Lietuviešiem.

Neliels raksts, par to kā viņiem gāja:

“Svinīgā gaisotnē pārņēmām Betlēmes miera gaismas stafeti, kā arī bija iespēja piedalīties guntiņas solījumā. Ar Lietuvas skautiem pārrunājām turpmākās sadarbības iespējas.
Pēc viesošanās pie Šauļu vienībām mājupceļā iebraucām apciemot Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru, kur iepazīstinājām centra vadītājus ar Betlēmes miera gaismas akciju un cerams sākām ikgadēju tradīciju centra apciemošanā.”

Tiekamies sestdien plkst. 19:00 Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā uz svinīgo miera gaismas pasākumu.

Latvijas Skautu un gaidu centrāla organizācija svin 25 gadu jubileju

2015.gada 24. novembrī
Informācija medijiem

Šodien, 2015. gada 24. novembrī, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO) svin 25. jubileju! Šo gadu laikā organizācijā kopumā ir darbojušies tūkstošiem

jauniešu, kuri šodien veido atbildīgu un aktīvu Latvijas un pasaules pilsoņu paaudzi, kuri gatavi uzņemties atbildību, vadību dažādos procesos un ikdienu veikt vismaz vienu labo darbu.

LSGCO tika dibināta 1990.gada 24.novembrī, atjaunojot skautu un gaidu kustību Latvijā, kas bija aktīvi darbojusies mūsu valsts teritorijā jau kopš 1917.gada (pasaulē kopš 1907.gada), tādējādi kļūstot par vecāko jauniešu kustību Latvijas vēsturē. Padomju režīmā tā bija aizliegta, latviešu skautisms un gaidisms turpinājās bēgļu nometnēs Vācijā, vēlāk trimdā ASV, Kanādā un Austrālijā. Pateicoties sabiedriskajiem aktīvistiem, pirmskara laika skautiem un gaidām un trimdas latviešiem, organizāciju atjaunoja līdz ar pirmajām atmodas vēsmām.

Šim notikumam par godu 28.novembrī tiek rīkota svinīga konference, kurā skauti un gaidas atskatīsies uz padarīto, izvērtēs organizācijas devumu sabiedrībai un ieskicēs tuvākos plānus un ieceres. Pasākumā ar stāstiem par skautisma un gaidisma devumu personīgajā un profesionālajā attīstībā dalīsies uzņēmējs Artūrs Mednis, diplomāte Elīze Ēlerte, vecmāte Linda Krustiņa, pedagogs Jānis Iklāvs un citi.

„Organizācijai jubilejā novēlu vēl vairāk aktīvus brīvprātīgos skautu un gaidu vadītājus, kuri vēlas iknedēļu vadīt nodarbības bērniem un jauniešiem visā Latvijā! Es tiešām ticu, ka mūsu kustība veido labākus un atbildīgākus valsts un pasaules pilsoņus!” stāsta LSGCO valdes priekšsēdētāja vad. Agnija Jansone.

Svinībās dalību ir apstiprinājis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LR Izglītības un zinātes ministre Mārīte Seile, LR Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas. Pasākums kopā pulcinās skautus un gaidas no visas Latvijas – organizācijas esošos un bijušos biedrus, sadarbības partnerus un atbalstītājus.

Pasākums norises laiks un vieta: 28.novembrī, plkst. 14:00, Rīgā, Kalēju iela 3 (Nordic Club House telpās). Sīkāka informācija www.skauti.lv

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vajadzību izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 800 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācijā ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Informāciju sagatavoja:
Līna Lauberte
valdes locekle
Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija
info@skauti.lv
mob.t. +371 26337787

LSGCO 25 gadu svinības

Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija 2015.gada 24. novembrī svinēs 25.to jubileju!
Šim notikumam par godu 28.novembrī visi biedri un līdzjutēji tiek aicināti uz svinīgu kopā būšanu Kalēju ielā 3,Rīgā.

Pasākuma oficiālā programma:
13:30 -14:00 Ierašanās
14:00 Pasākuma sākums
– Stāsts par organizāciju 25 gadu garumā
– Personīgie stāsti
– Vēstījums tuvākie gadiem
ap 16:00 -16:30 pasākuma noslēgums
Kopbilde un svētku kūka
Neformālas sarunas
Piesakies šeit:

Notiek ielāde…

Ja vēlies ziedot pasākumam vai organizācijai, tad Tu to vari izdarīt veicot pārskaitījumu uz LSGCO kontu Nordea bankā LV30NDEA00000 82056289. Maksājuma mērķī norādot ziedojums LSGCO darbībai.

Sīkāk par atbalstu LSGCO: https://skauti.lv/?page_id=12

Sīkāk informācija par LSGCO 25 pasākumu, info@skauti.lv

Seko līdz arī pasākuma sociālā tīkla lapai Facebookā – https://www.facebook.com/events/517532808414632/523744024460177/

Vaboles 45. gaidu vienības “Mūsu mazais pārgājiens”

Vaboles 45.gaidu vienības meitenes piedalījās Zemkopības ministrijas konkursā “Mūsu mazais pārgājiens”. 65 interešu pulciņu konkurencē tika iegūta pirmā vieta un naudas prēmija 450 eiro.

Šī gada konkursa tēma bija “Mežs-mūsu bagātība!”. Konkursa uzdevumi – izpētīt literatūru un informācijas avotus par meža ekonomisko devumu un doties pārgājienā, lai izpētītu koka mūsdienīgu un daudzfunkcionālu izmantošanu savā pagastā un novadā.

Mēs izspriedām, ka meža ekonomiskais devums varētu būt: 1. kokmateriāli, 2. malka kā kurināmais, 3. ogas un sēnes, 4. medījumi. Attiecīgi meklējām literatūru un informācijas avotus par šīm tēmām. Un lai tas nebūtu garlaicīgs Copy/Paste, izveidojām par to video.

Katra meitene devās pētniecības gājienā un pēc noteikta plāna izpētīja kādu objektu no koka savā tuvākajā apkārtnē. Līdz ar to mums radās krājumiņš ar 16 koka objektiem savā novadā.

Visas kopā devāmies uz tuvējo Kneikas mežu. Izpētījām atšķirības starp lapu koku un skuju koku mežu, atradām “savu” koku, izspēlējām dažādas meža spēles, sacepām desiņas.

Visu savu darbošanos skaisti noformējām un iesējām. Nu lūk – un ieguvām 1.vietu.

Iegūto balvu izmantosim ekskursijai – maršrutu vēl izdomāsim.

Ingrīda Litiņa, 45.gaidu vienības vadītāja

Skautu un gaidu stāsti

Skauti, gaidas!

Katram no mums ir kāds stāsts! Stāsts, ko gaidisms/skautisms, organizācija ir devusi Tev, kādu lomu tā ir spēlējusi Tavā dzīvē. Katrs stāsts ir unikāls! Organizācijai tuvojas 25 gadu jubileja un vēlamies apkopot šos stāstus vienkopus, lai tie ir piefiksēti un tie spēj iedvesmot citus, kam mūsu kustība vēl sveša. Kādu no stāstiem lūgsim arī pastāstīt jubilejas pasākumā uz skatuves.
Izstāsti savu stāstu – ko Tev nozīmē / ir devusi organizācija – skautisms/gaidisms?
Stāstus, lūdzam iesūtīt uz vita.karule@gmail.com līdz 2.novembrim
Vēlams stāstam pievienot ilustratīvu, kvalitatīvu fotogrāfiju – tā var būt gan Tava, gan moments no stāsta.

Latvijas – Japānas skautu apmaiņas projekts 2015

Šogad Latvijas – Japānas skautu apmaiņas projekta ietvaros uz Japānu devās
trīs LSGCO pārstāvji – Līna Lauberte, Kristīne Grīnberga un Krišjānis Pundurs. Ar
diviem izsmeļošiem stāstiem par to kā mums gāja dalās Krišjānis un Kristīne.
Savā vārdā vēlos pateikt lielu paldies LSGCO un Japānas skautu organizācijai,
it īpaši Mr. Kavašimam, Fuji pilsētai un visām viesģimenēm par šo brīnišķīgo iespēju.
Paldies!

Vad. Līna Lauberte, Rīgas 1.gaidu vienība
Krišjāņa stāsts:
Jūlija beigās es ar vēl 2 skautiem no Latvijas devāmies iepazīt tālo Japānu un
tās zemes iedzīvotājus, kā arī skautismu. Japānā kopā pavadījām 12 dienas, dzīvojot
viesģimenēs. Bija vienreizēja iespēja iepazīt japāņu kultūru un ģimenes dzīvi, kas,
manuprāt, ļoti atšķīrās no tā, kā ir mājās. Un, protams, japāņu savdabīgo ēdienu klāsts
– rīsi, zaļā tēja, suši, svaigās zivis, garneles, jūraszāles un citi “brīnumi”, kuri, atklāti
sakot, man īsti negāja pie sirds.
No aktivitātēm man vislabāk patika 2 dienu lieliskā ekskursija pa vareno
Tokiju. Paviesojāmies Latvijas vēstniecībā, uzbraucām pasaules augstākā torņa skatu
laukumā, kā arī kārtīgi izstaigājāmies pa pilsētu, bijām arī pilsētas centrā. Es pirmo
reizi dzīvē biju tik lielā pilsētā, redzēju debesskrāpjus, braucu ar ātrvilcienu. No torņa
skatu laukuma pilsētai nevarēja redzēt ne galu, ne malu! Vēl lielisks piedzīvojums
bija kāpiens Fudzi kalnā, kas bija diezgan grūts pazeminātā skābekļa daudzuma dēļ,
taču kopā ar mums gāja pieredzējušu instruktoru komanda. Visvairāk man patika
fantastiskie skati, kas pavērās kāpjot lejā no kalna.
Man personīgi gribējās vairāk skautiskas aktivitātes mežā, taču cik es nopratu, japāņu
skauti neiet mežā tik daudz, cik mēs, viņiem vairāk ir tādi kā vienību pikniki ar
dažādām atrakcijām. Piemēram, es piedalījos vienā šādā piknikā, kur zāģēju
bambusus, kurus pāršķeļ uz pusēm, veidojot trubas, pa tām no šļūtenes laiž ūdeni un
liek iekšā nūdeles, kuras jācenšas pa ūdens straumi noķert.
Lai arī man brīžiem klājās grūti, jo pietrūka ģimene un mājas, šī man bija
vienreizēja iespēja 15 gadu vecumā aizbraukt uz Japānu, uzkāpt Fudzi un apskatīt
Tokiju, tāpēc varu teikt, ka kopumā man ceļojums patika un gāja labi. Daudzas lietas
savā dzīvē es piedzīvoju un darīju pirmoreiz. Šis brauciens lika man saprast, cik
svarīgi ir cilvēki, kas man ikdienā ir apkārt, un to novērtēt.

Krišjānis Pundurs, Valmieras 4.skautu vienība
Kristīnes stāsts:
Ceļojumu uz Japānu es gaidīju ļoti ilgi. Nekad ne tuvu tik tālu nebiju bijusi,
tāpēc bija neliels satraukums par visu- kāda būs dzīve viesģimenē, kā būs ar
komunikāciju un vēl vairāk – kā tikšu galā ar kultūras atšķirībām. Bet atbraucot ātri
viens sapratu, ka šis būs varen liels piedzīvojums. Pirmie iespaidi – karstums kā ieejot
tropu mājā Zooloģiskajā dārzā, pirmie Fudži kalna slavinājumi un drīz vien arī
iepazīšanās ar viesģimenēm, kuras jau tad šķita ļoti atvērtas, viesmīlīgas un jaukas.
Pirmajā vakarā, kad mana viesģimene man ierādīja manu istabu, neko vairāk
kā paēdām vakariņas mēs nedarījām, bet viss piedzīvojums sākās nākamajā dienā, kad
ar viesģimeni paspējām gan izbraukāt lielu daļu no Fudži pilsētas, paspējām paēst
japāņu virtuves restorānā (tā bija viena no lietām, ko vēlējos izdarīt) un paspēju
iepirkties gan tirdziņos, gan lielā tirdzniecības centrā. Un dienas galā es jutos tā, ka
jau esmu piedzīvojusi un sapratusi tik daudz, ka mierīgi varētu šodien jau braukt
mājās un es varētu savējiem stāstīt jau daudz ko par Japānu. Un jo vairāk laiks gāja, jo
vairāk es tur biju iejutusies un baudīju visu, ko vien šī skaistā vieta man varēja dot.
Nākamajās dienās paspējām nopeldēties, pastaigāt pa dažādām Fudži pilsētas
vietām, aiziet ciemos pie pilsētas mēra. Japāņu jukatas tērpā, kuru man uzdāvināja,
biju kādā ikgadējā uguņošanas festivālā. Kopā visi latvieši bijām arī karatē nodarbībā.
Šie divi notikumi radīja īstu japāņu kultūras iepazīšanu. Spilgtākais notikums noteikti
bija kāpiens Fudži. „Jo augstāk, jo vēsāks” mums teica. Man gan šķita, ka, jo augstāk
kāpjam, jo karstāk palika. Šī bija ļoti karsta diena, nebija mākoņu un mēs pirmo reizi
varējām skaidri redzēt kalnu, jo iepriekšējās dienās viņš nebija redzams no lejas
mākoņu dēļ. Kad bijām uzkāpuši līdz pirms pēdējajai stacijai, kur plānojām palikt pa
nakti, vakaram nākot, protams, sajutām aukstumu un savilkām savas siltās drēbes.
Kāpjot lejā no kalna, redzējām pasakainus skatus. Safotografējām, protams, kaudzi
bilžu. Dienā, kad beidzām kāpienu, nevarēja iztikt bez dažām miega stundām
viesģimenē, bet tad bija vakariņas suši restorānā. Kā man garšo viss, ko japāņi ēd!
Drīz arī pienāca laiks, kad nācās atvadīties no viesģimenes, lai dotos pie
nākamās. Protams, es jau tur biju iejutusies, pieradusi, sadraudzējusies un nekur prom
negribējās. Bet kurš to būtu domājis, ka pie nākamās man ies tik pat forši un jautri.
Sieviete- gaidu vadītāja- pie kuras es dzīvoju, bija liela rokdarbniece un viņa man
iemācīja veidot oregami un vēl citādas lietiņas. Dienās, kad dzīvojām tur, bija daudz
interesantu notikumu, sākot jau ar ciemošanos Tokijā. Ak, cik varen liela piesēta tā ir,
kurā es, godīgi sakot, negribētu dzīvot. Viņa ir tiešām ļoti liela. No 350m augstā „Sky
tree” Tokijai nevarēja redzēt galu. Bet piedzīvojumi Tokijā bija tā vērti. Sākot ar
ciemošanos Latvijas vēstniecībā, turpinot ar „Riga collection” veikala apmeklējumu,
kur satikām meiteni Sašu no Latvijas, kura Tokijā mācās. Viņa pievienojās mums un
tad mēs braucām uz viesnīcu, kur kopīgi vakariņojām. Tad kopā ar Sašu mēs
devāmies naksnīgā pastaigā pa pilsētu un viņa mums dalījās ar visiem saviem
iespaidiem par dzīvi šeit un atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem. Tas bija ļoti vērtīgi
informācijas uzziņā, kad kāds latviešu valodā mums var tik daudz pastāstīt. Pēc
noguruma pilnas dienas un salda miega viesnīcā, mūs sagaidīja divas japānietes, kuras
mūs veda ekskursijā pa Tokiju. Vēlu vakarā ieradāmies atpakaļ Fudži pilsētā. Man
liels piedzīvojums bija arī braukšana ar ātrvilcienu, jo kaut ko tādu darīju pirmoreiz.
Atlikušajās dienās, kad jutu, ka jau esmu te vislabāk iedzīvojusies, bija lēnām
jādomā par mājās braukšanu, un līdzi nemitīgi nāca doma: „Izbaudi visu, ko vēl var
izbaudīt”. Vēl mēs piedalījāmies suši gatavošanā un tējas ceremonijā kopā ar japāņu
gaidām un bijām brīnišķīgi skaistā ekskursijā uz visiem pieciem ezeriem, kuri atrodas
ap Fudži kalnu.
Kā par brīnumu man, šīs īsās dienas priekš tik daudzveidīgas un iespaidīgas
valsts, nemaz tik ātri nepaskrēja. Laikam šī apziņa, ka laiks ātri skrien un uzmanīšanās
no tā, veicināja, ka nebija pēkšņa attapšanās pēdējā dienā: „Eu, jābrauc jau prom!” Es
tiešām cītīgi izbaudīju visu skaisto un labo, ko šie cilvēki deva, jo viņi bija tiešām ļoti
viesmīlīgi, atvērti un labestīgi. Man bija patiess prieks tur būt un patiess prieks redzēt
viņu nesteidzīgo dzīvi, lielo laipnību un viesmīlīgās mājas. Šī noteikti būs vieta, kurā
būs jāatgriežas vēlreiz!

Kristīne Grīnberga, Rīgas 69.skautu un gaidu vienība

Armēnijas skautu nacionālā džamboreja “The land of Noah”

Par to kā Linda Gulbe un Liene Zaķe pavadīja nedēļu Armēnijas skautu
nacionālajā džamborejā un uzlaboja savu asinsriti lasi zemāk!
Pat ne ar mazāko ķermeņa asinsvadiņu nebijām iedomājušās, ka Armēnija
mājās atgriežoties būs, kas tāds, kas liek visai asinsritei no pārbagātajām emocijām
joņot straujāk. Mūsu piedzīvojums ilga no 19.-27. augustam, kur piedalījāmies
Armēnijas skautu nacionālajā džamborejā “The land of Noah” par godu bībeles
varonim Noasam, jo kā vēsta leģenda Noasa šķirsts, lai paglābtos no plūdiem
noenkurojās tieši Armēnijas slavenākajā vietā – Ararata kalna virsotnē. Teju 100
gadus šis kalns atrodas Turcijas teritorijā, bet Armēnijā tas rēgojas no jebkura skatu
punkta, īpaši no mūsu nometnes vietas Byrakanas, kas ir ļoti mazs ciemats netālu no
galvaspilsētas Erevānas un aptuveni 1500 metru virs jūras līmeņa. Tādēļ pirmajā naktī
smejoties par līdzi paņemtajām siltajām drēbēm, kad ārā naktī ir +23 grādi, Byrakanas
kalnu klimats sniedza pilnu laikapstākļu spektru – sākot ar mežonīgu vasaras svelmi
un beidzot ar mums rudenī tipiskiem laikapstākļiem un temperatūrām. Šoreiz pat līdzi
paķertā cepure beigās noderēja.
Nometnes vieta ir Armēnijas skautiem piederoša, norobežota teritorija ar savu
gandrīz mazo ciematiņu – vidū centrālais laukums, ēdnīca, telšu cietas un
pārsteidzošu liela ugunskura vieta ar skatu uz Erevānu. Pirmajā dienā bija nedaudz
grūtāk iejusties, jo īsti nebija saprašanas par to, kas īsti notiek, kāda ir kārtībā, kurš ir
kurš, jo bez mums nometnē piedalījās vēl vismaz 25 viesi no dažādām valstīm –
Somija, Spānija, Libāna, Saūda Arābija, Ēģipte, Kazahstāna, Krievija u.c. un par laiku
nemaz nerunājot, brīžiem likās, ka viņi dzīvo bezlaika zonā, kur tam vispār nav
nozīmes. Šī nometne noteikti paliks atmiņā ar Armēņu tradicionālajām dejām, jo tās
dejo jebkurš, jebkur un jebkad un ar tādu degsmi, ka pašam gribas līdzi lekt. Nedēļas
laikā viņi bija sarūpējuši mums ļoti interesantas ekskursijas uz populārākajiem un
skaistākajiem apskates objektiem – Erevāna, Sevana ezers, Gerhard baznīca kalnos,
pārgājienu uz Amberd cietoksni. Visemocionālākā vieta gan viņiem, gan mums bija
ekskursija uz Armēnijas genocīda piemiņas muzeju un parku. Armēnijā genocīds
notika 1915.gadā, kura laikā Turki nogalināja miljoniem armēņu, tāpēc tagad
Armēnijā dzīvo tikai 3 miljoni iedzīvotāju, bet pasaulē tie ir četras reizes vairāk.
Genocīda parkā atradām arī mūsu bijušās prezidentes un guntiņas Vairas Vīķes –
Freibergas stādīto eglīti, ko iestāda visas amatpersonas, kas vizītes laikā Armēnijā ir
viesojušies arī šajā muzejā. Bija paredzēts arī kāpiens Armēnijas augstākajā virsotnē
Aragatā, bet biezās miglas dēļ un nesaprotama krusas/slapja sniega dēļ plānoto
aktivitāti nācās atcelt.
Visas nedēļas laikā, man liekas, mēs iemācījāmies vairāk baudīt mirkli, atslēgties
no steigas, ieguvām lieliskus draugus uz mūžu, apguvām kādas 15 kultūras, 4 valodas
un iepazinām citu skautismu ar pievienoto vērtību. Ja Jūs zinātu, kas ir Erevānas
plaukšķis (šo gan paturiet atmiņā – iemācīsim), tad šobrīd tas būtu dikti skaļš un no
sirds par iespēju tur būt un ar lielu BRAVO armēņiem par emocijām pilno nedēļu.

Liene & Linda

„Misija Sibiras”, jeb Sibīrijas Misija

Lietuvas jauniešu organizācija „Jauniems” jau desmito gadu organizēja
ekspedīciju uz Sibīriju, 1941. un 1949. gada izsūtīto cilvēku kapa vietu sakopšanai,
viņu pēcteču satikšanai un likteņu izzināšanai. Projekta nosaukums ir „Misija
Sibiras”, jeb Sibīrijas Misija, un par godu desmitgadei līdzi 14 dalībniekiem no
Lietuvas tika dota iespēja uz Sibīriju doties arī pa vienam pārstāvim no Latvijas un
Igaunijas. Mūsu organizāciju pārstāvēja un misijā devās lielgaida Dace Rasa
Ķiesnere, zemāk lasi viņas stāstu par piedzīvoto!
2015. gada 17. jūlija agrā rītā es devos ar autobusu uz Viļņu, no kurienes tika
veikts simbolisks ceļojums ar vilcienu uz Maskavu, savukārt no Maskavas – lidojums
uz Tomskas apgabalu Krievijā. Šis ceļš un līdzīga atgriešanās bija arī vienīgā droši
zināmā brauciena daļa. Viss pārējais bija atkarīgs no ceļa, no apstākļiem, no tā cik
veiksmīgi iespējams piekļūt plānotajiem ceļa mērķiem, tādēļ par maršrutu lielākoties
mēs uzzinājām pirms nākamās dienas piedzīvojumiem. Lieliski noderēja skautismā
iegūtās prasmes, jo lielākā daļa dalībnieku, kaut arī izturējuši fizisko atlasi maija
beigās pilot-pārgājienā Lietuvā, par dzīvi ārā apstākļos zināja diezgan maz. Lai gan
mūs mazliet nomocīja arī knišļi un odi, bija ārkārtīgi paveicies ar laika apstākļiem
(silti un saulaini, ne gluži tā kā Latvijā) un kārtīgs lietus bija tikai divas dienas.
Ekspedīcijas laikā izdevās satikt arī ārkārtīgi viesmīlīgus un sirsnīgus sibīriešus, kas
aicināja mūs ciemos arī nākotnē. Tāpat garākajā pārgājienā mūs pavadīja lietuviešu
izcelsmes vietējais mednieks, kurš bija lielisks gids un 62 gadu vecumā godam ar
mums kopā veica 57 kilometrus pa Sibīrijas taigu un purviem. [Viena no spilgtākajām
atmiņām bija tieši no šī pārgājiena ar Anatoliju, viņa uzticamo četrkājaino draugu un
bisi plecā, ja gadījumā sanāktu satikties ar lāci. Kad pēc gara ceļa nonācām beidzot
kāda skaista purva ezera krastā, nopeldējāmies, paņēmām ūdeni, ko nest līdzi uz
pamesto Beliy Jasin ciematu..Atpakaļceļā atkal nopeldējāmies šajā ezerā un Anatolijs
nopūties teica, ka pie šī ezera atgriezties bez mūsu smiekliem un kompānijas, vairs
nebūs tā kā agrāk.]
Daudzas no pamestajām apmetnēm nav pa ceļu sasniedzamas, tādēļ ceļojām ar
laivām, baržu, autobusu, mikroautobusu, kājām, vilcienu u.c. Pirmo reizi dzīvē sanāca
pavadīt tik garas stundas ceļojot ar laivu – 5 stundas pa straumei – 9 pret straumei
braucienā, lai sasniegtu Kuriļas ciematu vien, bet tāda ir arī vietējo ikdiena. „Ja uz
starppilsētu laivas vietas nepietiek šovakar, tad jābrauc rītvakar” – tā saka vietējie.
Ierodoties ciematos, uzmeklējām kapsētas, kur vecākajās daļās bija atrodamas baltiešu
kapu kopiņas. Kā tas bija, ieraudzīt pirmo vārdu un uzvārdu latviski … to ir grūti
aprakstīt. Apkoptajās kapsētās tika uzstādīti koka krusti, jo dažās vietās citu kapa
vietu marķējumu bez kapu uzkalniņiem vienkārši nebija. Kopumā apmeklējām 9
kapsētas un uzstādījām 6 krustus. Tika apmeklēti arī represēto muzeji, bijušais
drošības policijas Butovas poligons1, kur ar nāvi sodīja „padomju varas
ienaidniekus”, tai skaitā 1325 latviešus, Tomskas etnogrāfiskais muzejs, kurā tikāmies
ar izsūtīto skolas biedriem un klausījāmies atmiņu stāstus…
Šis brauciens kopumā man dāvāja daudz dažādu emociju, un arī daudz laika
pārdomām. Tomēr ļoti ceru, ka atradīsies iespēju šāda projekta ideju īstenot arī
Latvijā, iespējams sadarbībā ar jau esošajiem ilggadējiem projektiem.
Braucienam sagatavoties man palīdzēja vairāki cilvēki, kuriem gribas teikt lielu
paldies: fonda „Sibīrijas bērni” darbiniekiem, kas man ļāva iepazīties ar viņu
veidotajiem materiāliem par izsūtīto atmiņām un likteņiem; okupācijas muzeja
darbiniekiem, tai skaitā vadītāja Jāņa Goldšmita palīdzību informācijas meklēšanā. Kā
arī no muzeja man līdzi ceļoja Latvijas karoga lentīte, kas tagad rotā atrastos latviešu
kapus un piemiņas zīmes Sibīrijā.
Informāciju par šī gada misijas dalībniekiem var apskatīt šajā saitē
http://2015.misijasibiras.lt/dalyviu-aprasymai-1 (informācija gan tikai lietuviski). Ar
laiku būs pieejama apskatei arī dokumentālā filma par Sibīrijas Misiju 2015.
P.S. Šis projekts vēl turpinās, jo visi dalībnieki apņēmušies prezentēt projektu un tā
rezultātus skolās un citās ieinteresētajās organizācijās. Ja kādam ir interese tuvākajā
nākotnē iepazīties ar šiem materiāliem un stāstiem, droši dodiet ziņu!
Par projekta koordinēšanu Latvijā atbild LJP, kas ir “Jauniems” sadarbības partneris.

24 Paralēle noslēgusies

2015.gada 9.augustā „Tigavā” – skautu un gaidu mežā Kuldīgas rajonā, ieradās gandrīz 50 dalībnieki, gatavi piedzīvotu, iespējams, vienu no līdz šim lielākajiem sava mūža ( vismaz šīs vasaras) izaicinājumiem. Katram izaicinājums bija citādāks, liela daļa dalībnieku nekad nebija nakšņojuši teltīs, bijuši tik tālu mežā, vai pavadījuši tik ilgu laiku bez vecāku klātbūtnes.

Arī visiem 13 brīvprātīgajiem vadītājiem nometne bija kā zināms izaicinājums, vairākiem tā bija pirmā nometne, kuru paši palīdz gan veidot, gan vadīt, daži nekad āra dzīves apstākļos nebija strādājuši ar bērniem, kuri ikdienā nedarbojas skautu un gaidu pulciņos. Nometne pilnīgi noteikti bija ieguvums ne tikai bērniem, bet arī vadītājiem, kuri varēja uzlabot savas līderības spējas, gūt jaunas praktiskās zināšanas un vērtīgu pieredzi nometņu vadīšanā.

Dalībniekiem vajadzēja pilnveidot savstarpējās komunikācijas, komandas darba un iecietības spējas, jo bez tām dzīve mežā nebūt nebūtu bijusi iespējama, un pat ja būtu iespējama, tad noteikti nebūtu viss tik patīkama. Kaut arī dzīvošana mežā, nakšņošana teltī, vakariņošana pie pavarda un stāstu stāstīšana pie ugunskura varētu šķist gana interesanti, dalībniekiem bija iespēja arī piedalīties dažādās nodarbībās un aktivitātēs.

Nodarbības bija daž ne dažādās, sākot ar ēst gatavošanu uz pavarda, beidzot ar zvaigžņu lietus vērošanu pusnaktī. Nodarbībās dalībnieki varēja uzzināt par to, kā orientēties mežā, kā izdzīvot neikdienišķās situācijās, izmēģināt prasmes alpīnismā, aizdomāties par vides problēmām, un to, kā katrs pats izturas pret vidi un dabas resursiem, iegūt vēl daudz un dažādas noderīgas zināšanas un praktiskas iemaņas.

Pārgājiens pilnīgi noteikti bija katra paša vislielākā fiziskā un garīgā cīņa visas nometnes laikā, jo cik gan viegli ir nostaigāt n-tos kilometrus pa Kuldīgu, pildot foto orientēšanās uzdevumus, zinot, ka tur pat netālu ir Ventas Rumba, kur vēlāk paredzēts atpūtas un peldes brīdis.

Jautrību un cīņassparu dalībniekos saglabāt palīdzēja nakts spēles, kas bez emocijām neatstāja nevienu, parastās sporta un galda spēles, kuras tika spēlētas gan nodarbību starplaikos, gan pēc pašu dalībnieku iniciatīvas savā brīvajā laikā, tai skaitā arī nakts miera laikā sačukstoties.

Diemžēl visam kādreiz ir jābeidzas, un tā nu 13. augustā ar svinīgu Latvijas karoga nolaišanas ceremoniju nometne tika slēgta. Visi, gan dalībnieki, gan vadītāji noguruši, bet jaunām zināšanām un emocijām pilni, devās mājās.

Šāda tipa nometni, kur dalībnieki var izdzīvot paralēles ikdienas skautošanai un gaidošanai, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO) rīkoja otro gadu, lai iepazīstinātu bērnus un jauniešus ar šo vispasaules kustību, kā arī, lai nodrošinātu saturīgu, veselīgu un izglītojošu brīvā laika nodarbi vasaras brīvlaikā. Šis ir arī veids, kā plašākai sabiedrības daļai parādīt, ka organizācija ir atvērta ikvienam interesentam.

Šogad nometne tapa ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu, LSGCO ieguldījumu un dalībnieku līdzmaksājumu.

Organizācija pateicas ikvienam, kurš palīdzēja tapt nometnei „24.paralēle.2015”!

Informāciju sagatavoja Alise Elksne

Bērni un jaunieši iepazīst skautu un gaidu kustību nometnē „24. paralēle”

No 9. Līdz 14. augustam Kuldīgas pusē norisināsies skautu un gaidu organizētā nometne „24.paralēle”, kurā ikvienam interesentam – bērniem un jauniešiem – būs iespēja iepazīt tuvāk skautu un gaidu kustību, piedaloties dažādās izglītojošās un piedzīvojumiem bagātās aktivitātēs.

Šogad nometnes “24. paralēle” vadmotīvs ir dabas aizsardzība, ļaujot tās dalībniekiem uzzināt vairāk par atbildīgu dabas resursu izmantošanu, otrreizējo pārstrādi un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Dalībnieki piedalīsies dažādās aktivitātēs, kuras tradicionāli tiek organizētas skautu un gaidu nometnēs, tā iepazīstot tuvāk šo kustību. Kopumā aktivitātes būs daudzveidīgas – pārgājiens, sporta spēles, alpīnisma, lentošanas un izdzīvošanas māku nodarbības, komunikācijas un saliedēšanās uzdevumi un citas saistošas nodarbības.

“Viens no mūsu mērķiem ir sniegt dalībniekiem iespēju piedzīvot īstu skautu un gaidu nometni, pavadot laiku dabā, guļot teltīs un pašiem rūpējoties par savu sadzīvi, tā kļūstot patstāvīgākiem un pilnveidojot sadarbības un komunikācijas iemaņas. Nometne norisināsies mūsu iemīļotajā nometņošanas vietā Tigavā, kur dalībnieki noteikti varēs izjust arī īpašo skautu un gaidu garu. Esmu arī pārliecināts, ka daudziem šis kļūs par neaizmirstamu piedzīvojumu,“ tā nometnes vadītājs Mārtiņš Lauberts.

Nometnē piedalīsies bērni un jaunieši (vecumā no 11 līdz 17 gadiem) no dažādām Latvijas pilsētām.

Nometni „24. paralēle” organizē Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu vadlīnijas “Atbildīgs dzīvesveids” aktivitātē “Nometņu organizēšana skolas vecuma bērniem”.

“24.paralēle” ir vienīgā nometne gadā, kura tiek rīkota ne-skautiem/gaidām – jebkuram interesentam, kas vēlas iepazīt šo starptautisko bērnu, jauniešu un brīvprātīgo kustību.

Fotogrāfe : Jūlija Bebre

Informāciju sagatavoja:
Katrīna Tomiņa
28352355
mediji@skauti.lv

Nometne „24. paralēle” – iepazīsti skautu un gaidu kustību!

Nomente „24.paralēle” ir domāta 11-17 gadus veciem jauniešiem, kas līdz šim nav darbojušies skautu/gaidu kustībā, vēlas to iepazīt, praktizējot aktīvu dzīvesveidu.

Skauti un gaidas

Skautu un gaidu kustība visā pasaulē darbojas vairāk kā 100 gadus, arī Latvijā. Šī kustība ir ar tādu kā mazu noslēpumu, stāstiem, pat mazliet mistēriju. Vai gaidas cep cepumus? Un skauti skrien šortos pa mežu?

Šī nometne ir iespēja jauniešiem iepazīt šo tradīcijām bagāto organizāciju, attīsīt jaunas prasmes un iemaņas, izbaudīt āra dzīvi, praktizēt veselīgu dzīves veidu un iepazīt jaunus draugus.

24.paralēle – paralēle ir gan zemeslodei, gan mūsu ikdienai. 24h stundas diennaktī būs iespēja izdzīvot skautu/gaidu piedzīvojumu, paralēli ikdienas dzīvei.

Šogad nometnes tēma ir vide, varēs apgūt kā ar ierobežotiem resursiem var izdarīt vairāk, kā patērēt mazāk, kā otrreiz izmanot dažādus materiālus un daudzas citas.

Laiks:

09.08.2015. – 13.08.2015.

Vieta:

„Tigava”, Padures pagasts, Kuldīgas rajons.

Dalības maksa:

60,00 eiro, ja no ģimenes ir viens dalībnieks

50,00 eiro, ja no ģimenes ir 2 un vairāk bērni

40,00 eiro, mazturīgajām ģimenēm

Sadzīve

Nometne būs āra – telšu nometne. Āra dušas, pārvadājamās tualetes.

Brokastis un vakariņas tiks gatavotas uz ugunskura.

Programma

Nometnē tiks izmantotas skautisma/gaidisma metodes, nometnes tēma vide, vides ilgtspēja. Aktivitātes pārgājiens, ugunskura vakari, alpīnisma nodarbības un aktivitātes, sporta aktivitātes, radošās nodarbības, lentu (slackline) nodarbības, izdzīvošanas māku nodarbības, komunikācijās un saliedēšanās uzdevumi,u.c.

Nometnes programma šeit.

Nometnes mērķi ir:

Dot iespēju jauniešiem aktīvi pavadīt vasaras brīvlaiku, attīstot jaunas prasmes un iemaņas, iegūstot jaunus draugus un domubiedrus;
Iepazīstināt ar skautu un gaidu kustību kā iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku ikdienā, paralēli mācībām un ģimenei;
Izglītot par vides ilgtspēju
Attīstīt jauniešiem patstāvības, atbildības, piederības, izzināšanas prasmes;

Pirms nometnes sapulce: jūlija beigās. Precīzu datumu precizēsim līdz 1.jūlijam.

Ierašanās uz to ir ĻOTI vēlama.

Pieteikšanās:

Aizpildot elektronisko anketu: http://goo.gl/forms/hIWOlaO9aA

un pārskaitot dalības maksu līdz 15. Jūlijam (par aizkavēšanos ziņot organizatoriem)

Organizators:

Biedrība „Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija”.

Kontaktinformācija:

nometnes vadītājs: Mārtiņš Lauberts

nomentes koordinaotre: Agnija Jansone

Epasts – agnija@skauti.lv

Sīkāk informācija:

Nomentes „24. paralēle” informācijas lapa

Līgums ar vecākiem/aizbildņiem

Līgums ar brīprātīgajiem

Līdz ņemamo mantu saraksts

Nometne „24.paralēle” notiek ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Skauti un gaidas dodas velobraucienā pa Latgali

2015.gada 23.jūlijs

Informācija medijiem

Jau šodien, 23. jūlijā sāksies skautu un gaidu organizētais piecu dienu velobrauciens “Latgales apceļojums 2015”, tam sākoties Balvos un noslēdzoties Jēkabpilī. Velobrauciena mērķi ir iepazīt tuvāk Latgales unikālo kultūru, tradīcijas un dabu.

Velobrauciena “Latgales apceļojums 2015” maršruts ar nelielām izmaiņām tiks balstīts uz 1939. gadā notikušās skautu ekspedīcijas aprakstiem, tā ļaujot jauniešiem salīdzināt kā šis novads gadu gaitā ir mainījies un attīstījies. Maršruts ved velobraucējus pa tādām tādām pilsētām kā Balvi, Viļaka, Rēzekne, Dagda, Aglona, Preiļi u.c. Turklāt šis brauciens dos arī iespēju popularizēt skautu un gaidu kustības ar mērķi palielināt to darbību šajā novadā.

„Velobrauciena „Latgales apceļojums 2015” dalībniekiem būs lieliska iespēju iepazīt Latgali no pavisam citas – unikālas puses, iepazīt tās kultūrvēsturisko mantojumu un smelties spēku no tās tradīcijām. Pārvarot fiziskos izaicinājumus, skauti un gaidas pilnveidos savas spējas un raksturus. Šis noteikti kļūs par vienu no vasaras spilgtākajiem piedzīvojumiem,” stāsta ekspedīcijas vadītājs, Pēteris Murīss.

Velobraucienam “Latgales apceļojums 2015” būs iespējams sekot līdz sociālajos tīklos twitter un facebook, Beverīnas roveru cilts kontos.

Velobraucienu “Latgales apceļojums 2015” organizē Beverīnas roveru cilts – daļa no Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija. Projektu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vajadzību izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir ap 1000 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācijā ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Informāciju sagatavoja:

Mārtiņš Bakmanis

Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija

mediji@skauti.lv,

mob.t. +371 294440805

MISIJA SIBĪRIJA 2015

Jau desmito gadu Lietuvas fonds “Jauniemis” organizē jauniešu ekspedīciju ar nosaukumu “Misija Sibiras” (Sibīrijas misija), kuras mērķis ir veicināt patriotismu. Šogad Sibīrijas misijā piedalās arī pa vienam dalībniekam no Latvijas un Igaunijas. Latviju ekspedīcijā pārstāv lielgaida Rasa Dace Ķiesnere. Maija beigās Rasa piedalījās pilot-pārgājienā Lietuvā, lai apliecinātu savu spēju tikt galā ar grūtībām un dažādiem pārbaudījumiem, un pierādītu spēju darboties komandā. 17.jūlijā viņa kopā ar vēl 16 dalībniekiem no Viļņas devās ceļā uz Krieviju, kur jau šobrīd pavadīs divas nedēļas apceļojot Tomskas apgabala izsūtījumu vietas, tiktas ar deportētajiem un viņu pēctečiem, kā arī sakopj tur palikušās kapa vietas.

Pirms došanās Rasa teica: “Šī ekspedīcija būs īsts piedzīvojums, jo, par spīti rūpīgai plānošanai, mums priekšā ir daudz nezināmā un neparedzamā. “

Kopumā par projektu https://www.facebook.com/misija.sibiras

Foto no sagatavošanas pārgājiena kopā ar pārējiem baltiešiem.

Pirmā Tukuma 12.skautu un gaidu vienības nometne “Mežamājā”

Tukuma 12.skautu un gaidu vienības nometne notika no 10.-12.06.2015. Tukuma vienības pastāvīgās apmetnes vietā “Mežamāja”, Sēmes pagasta “Kaķēnos”. Nometnē pulcējās 26 nometņotāji- gan guntiņas, mazskauti, gan gaidas, skauti, vadītāji un viņu palīgi. Kopīgi apguvām prasmi nometņot, mācījāmies pazīt ārstniecības augus, sniegt pirmo palīdzību. Vakara ugunskurs, spēles un rotaļas vidē – tas vienmēr ir interesanti. Brīvajā laikā pelde dīķī. Labiekārtojām arī savu nometnes vietu, papildinot to ar jaunām būvēm. Visa nometnes dzīve bija īpašs pārbaudījums jaunajām guntiņām, mazskautiem. Nometnes laikā solījumu deva trīs skauti un viena gaida, tāpēc pie mums ciemojās vadītāji- Līga Jagmane un Atis Veiliņš.

Tukuma 12.skautu un gaidu vienības vad. Inga Kuple.

Info dēlis ar dienas kārtību un notikumiem

Skauti un gaidas no dažādām pasaules valstīm pulcējas Baltijas džamborejā* Igaunijā

No 14. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam, Tagametsā – tradicionālajā Igaunijas skautu

un gaidu parkā norisinās Baltijas olimpiskā skautu un gaidu džamboreja, kur

pulcējas vairāk kā 600 skauti un gaidas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas,

Somijas, Zviedrijas, kā arī no Honkongas, Austrijas un Beļģijas.

Šī jau ir trešā Baltijas Džamboreja, iepriekšējās ir norisinājušās Lietuvā (2010) un Latvija

(2006). Džmborejas tēma ir Antīkās Olimpiskās Spēles. Nometnes programmā apvienotas

divas tēmas – olimpiskās spēles un Baltijas tautu folklora un tās iedzīvotāju paražas.

Svarīgi atzīmēt, ka nometni organizē gandrīz 100 brīvprātīgie, kuri vairāk kā gadu ir

plānojušu šo džamboreju, kā rezultātā jaunieši sākot no 12 gadu vecuma var piedalīties

nedēļu garā piedzīvojumā, izbaudīt tradicionālos skautu un gaidu ugunskuru vakarus,

mācīties darot un iepazīties ar skautiem un gaidām no citām valstīm.

No Latvijas uz Igauniju šogad ir devušies gandrīz 73 dalībnieki no Rīgas, Valmieras,

Kocēniem, Ogres, Ķeguma, Tukuma un Dobeles.

„Šī ir brīnišķīga iespēja bērniem un jauniešiem iepazīt tuvākās kultūras nedēļas garumā

kopā dzīvojot, mācoties, daloties un priecājoties! Esam lepni, ka šī tradīcija aizsākās tieši

Latvijā un ceru, ka tā turpināsies, tādējādi dodot jauniešiem iespēju starpkultūru un

līderības prasmju attīstībai!” tā Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas

starptautiskā sakarniece, Baltijas Džamborjeas idejas autore Agnija Jansone.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina

skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un

pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta patstāvību, vajadzību izzināt, atklāt un

gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir ap 800 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un gaidu

centrālā organizācija (LSGCO) ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM un

WAGGGS dalīborganizācija.

*džamboreja – liels saiets, skautu/gaidu terminoloģijā – lielā nometne

Pielikumā publicitātes foto

Sīkāka informācija Igaunijā:

Mariliis Kolk

Balti Olümpia Jamboree 2015 Information (Estonia)

mariliiskolk@gmail.com

gsm: +372 56237330

http://www.balticjamboree2015.ee

https://www.facebook.com/BalticJamboree2015

http://www.gaidid.ee/content/baltic-jamboree-ancient-games

Avaleht

Sīkāka informācija Latvijā:

Līna Lauberte, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas komunikācijas nozare

info@skauti.lv, +37126337787

www.skauti.lv

Norisinājusies Vaboles 45.gaidu vienības sagaita!

16. un 17.jūnijā Vabolē notika Vaboles 45.vienības gaidu sagaita. Tajā piedalījās 8 meitenes. Gaidas iesaistījās dažādās nodarbības. Lielāko daļu no tām meitenes pašas bija sagatavojušas, jo jau pirms nometnes katrai meitenes tika dots kāds uzdevums. Meitenes organizēja un piedalījās origami nodarbībā, kur iemācījās izgatavot vējdzirnavas un ūdensrozes, šķēršļu gājienā, kur Sindija meitenēm bija sagatavojusi gan nopietnus fiziskus pārbaudījumus – iet pīles solī, lekt ar lecamauklu, skriet ar riņķi, gan humoristiskus šķēršļus – pārvietoties ieģērbjot abas kājas vienā šortu caurumā. Gaidas piedalījās orientēšanās sacensībās, kur bija jāatrod 12 kontrolpunkti. Vakara spēlē meitenēm bija jāizgatavo mājiņa no dabas materiāliem, kas nebūtu tik viegli atrodami citiem. Pēc tam meitenes devās izlūkos, uzvarēja tā meitene, kura atrada visvairāk citu mājiņu. Nakts spēles laikā meitenēm komandās bija jāpārvietojas uz noteiktu ģeogrāfisku vietu un jāizpilda tur norādītais uzdevums. Ļoti laba atpūta un relaksācija meitenēm bija pie Baltezera, kur meitenes ne tikai aktīvi iesaistījās dažādās spēlēs ar bumbu, bet arī laiski plunčāja Kājas ezera ūdeņos un priecājās par spāri uz rokas un mīlīgo pīļu ģimeni ezerā. Visām garšoja kopīgi pagatavotais ēdiens uz ugunskura un neaizmirstama saullēkta sagaidīšana naktssardzē.

Vadītāja Ingrīda Litiņa

Nometne “Paralēle”

Nometne “Paralēle”, kuru var apmeklēt visi, kuriem interesē skautisms un gaidisms, bet nav vēl kļuvuši par organizācijas biedriem. Nometne notiks no 9.-13.augustam. Vieta un dalības maksa tiks precizēta tuvākajā laikā. Droši sakiet savās vienībās, draugu paziņu lokā, kas vēlas izmēģināt skautismu/gaidismu dzīvē. Dalībnieku vecums:11-15 gadi. Nometnes reģistrācija būs atvērta no 15.jūnija līdz 15.jūlijam. Dalībnieku skaits no 50-70.