Ievu ziedēšanas laikā parasti ir salnas, tās ir skarbas pret maigiem augiem. Gaidu vadītāja Rudīte vienmēr bija stipra, bet viņas aiziešana Aizsaulē notika tieši ievu laikā – pa baltām ziedlapiņām kaisītu taku.
Rudīte Urbacāne bija angļu valodas, vēlāk arī vizuālās mākslas skolotāja Zasā un Elkšņos, aizrautīga tūristu pulciņa vadītāja skolā. Atjaunojoties gaidu un skautu kustībai Latvijā 90.gadu sākumā, deva gaidu vadītājas solījumu, izveidoja un vadīja 21. gaidu vienību Elkšņu skolā, palīdzēja veidoties skautu pulciņam. Ierosmes un izdomas bagāta, jaunu ideju pārņemta, precīza, darbīga un vienmēr modra. Tālais ceļš no Elkšņiem nekad nebija šķērslis ierasties Ogrē uz Daugavas novada saietiem un nekavēt LSGCO vadības sanāksmes Rīgā, esot kursu nozares vadītājas un Latvijas gaidu priekšnieces vietas izpildītājas amatā.
Elkšņu gaidas un skauti kopā ar vadītāju Rudīti prata gan piedzīvojumus meklēt, gan dabu iepazīt, gan labos darbus darīt, gan nometņu dzīves romantikā iesaistīt ogrēniešus, salaspiliešus, ikšķiliešus, skrīveriešus un aizkraukliešus. Drīz vien ar Rudītes atbalstu izveidojās jauna vienība Jēkabpilī, par gaidu vadītāju iesaistot savu bijušo skolnieci Antru Laitāni. Pamazām veidojās un paplašinājās starptautiskie sakari, piedaloties starptautiskās nometnēs Austrijā un Lielbritānijā un ārzemju draugus uzņemot Elkšņos. Ap vadītājas Rudītes “Mazormaņu” sētu izauga īsts gaidu un skautu nometņu ciems, pat ar savu skatu torni, lai tālāk var redzēt un plašāk domāt. Pirms Latvijas gaidu atpakaļ uzņemšanas Pasaules Gaidu organizācijā WAGGS, vizītē ieradās pārstāves, lai iepazītos ar gaidu vienību darbu. Izvēlējāmies Elkšņu gaidu 21.vienību, kas kopā ar vadītāju Rudīti godam pierādīja, ka esam gaidas vārda cienīgas. Vislielākā atzinība bija par to, ka meiteņu darbībā nebija nekā samākslota vai uzspēlēta. Vadītājas Rudītes būtība – vienmēr būt patiesai un tiešai.
Vadītāja Rudīte nekad netiecās pēc amatiem un skaļas atzinības, bet uzticētos pienākumus veica ar lielu atbildības sajūtu. Ar aizrautību iesaistījās kursu nozares darbā un vēlāk vadībā. Dažas vasaras Gulbēres muiža un ābeļdārzs kļuva par gaidu vadītāju un vietnieču mazo universitāti, veiksmīgi apvienojot praktisko nometņošanu un kursu gudrības. Rudīte bija Gaida ar lielo burtu. Tīra domās, vārdos un darbos.
Svētdien, 11.maijā plkst.13:00 Elkšņu pagasta Tautas namā notiks atvadīšanās no ilggadējas Elkšņu skolas skolotājas, novadpētnieces, Latvijas Lepnuma Rudītes Urbacānes. Viņa tiks guldīta Ēlkšņu pagasta Ūzānu kapos. Jautājumu gadījumā, rakstīt WhatsApp (man darbs līdz 21:00) vai pēc 21:00 zvanīt, tālr.27759808. Ja kāds no tālas Latvijas vietas nevar atbraukt, bet vēlas izrādīt cieņu, tad var sazināties ar apbedīšanas biroju “Sēru zvans”, Jēkabpilī un vienoties par ziedu pasūtīšanu un nogādāšanu Elkšņos.
Comments are closed.