Sofija, Ukrainas jauniete, 14 gadi, atceras savu pirmo gadu Latvijas skolā. Paralēli mācās attālināti Ukrainas skolā. Līdz skolai ir jābrauc 1 stunda un 30 min, jo nevienā citā skolā nebija brīvu vietu, sākumā viņa jutās kā svešiniece. Bija liels pārsteigums, ka lielākā daļa klases biedru runāja krievu valodā, bet stundas notika latviešu valodā, viņa ar grūtībām saprata skolotāju. Sākumā klases biedri nevēlējās palīdzēt un izvairījās no viņas. Viņa meklēja draugus starp krievvalodīgajiem, jo valodas barjera bija liels šķērslis, kas kavēja viņas iekļaušanos latviski runājošajā sabiedrībā. Paralēli skolai viņa gāja uz Latviešu valodas kursiem, kur draudzīgā un neformālā vide radīja piederības sajūtu. Ar grūtībām tika pabeigts pirmais mācību gads Latviešu skolā. Nogurums, bailes no notiekošā Ukrainā, tuvinieku zaudējums, vēlme atgriezties savā dzimtajā pilsētā pie saviem draugiem nospieda un radīja pretestību jaunas kultūras un valodas apguvē. Tikai ar otro gadu sāk veidoties sapratne par Latviešu valodu un kultūru, bet tā vēl nav pietiekama, lai brīvi runātu un iejusties Latviešu sabiedrībā, jo nav jau latviešu valodā runājošu draugu.
Sofijas stāsts ir tikai viens no daudzajiem, kas atspoguļo izaicinājumus, ar kuriem saskaras tūkstošiem ukraiņu jauniešu, meklējot patvērumu Latvijā.
Jau vairāk kā divus gadus ukraiņu bēgļu, tostarp jaunieši, ir devušies uz Latviju, meklējot patvērumu un iespēju veidot jaunu dzīvi. Latvija ir parādījusi solidaritāti un atbalstu, taču ir jārisina būtiski integrācijas izaicinājumi, lai jaunieši spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un izmantot piedāvātās iespējas.
Izaicinājumi:
Galvenie integrācijas izaicinājumi, ar kuriem saskaras ukraiņu jaunieši Latvijā, ir:
- Valodas barjera:
Latviešu valodas nezināšana vai nepietiekama zināšana ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu integrācijai. Tā ietekmē viņu spējas sekmīgi iekļauties izglītības sistēmā, iegūt kvalitatīvu izglītību, kā arī piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Valodas barjera arī apgrūtina iespējas atrast darbu un sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem. [https://www.emn.lv/] Pētījumi rāda, ka liela daļa ukraiņu bēgļu, īpaši jaunieši, nerunā latviešu valodā pietiekami labi, kas ievērojami kavē viņu spējas iekļauties gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū.
Skolēni, kas nonāk Latvijas izglītības sistēmā, bieži vien saskaras ar grūtībām, jo papildus mācību vielai ir jāapgūst arī latviešu valoda. Daudziem jauniešiem tas rada papildu stresu un prasa ievērojamu pielāgošanās spēju.
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Latvija piedāvā vairākas būtiskas iespējas Ukrainas jauniešiem. Viena no svarīgākajām iespējām ir valodas apguve. Latvijā ir pieejamas gan formālas, gan neformālas izglītības programmas, kas palīdz ukraiņiem apgūt latviešu valodu. Valsts un nevalstiskās organizācijas aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka ukraiņu jaunieši varētu turpināt izglītību, attīstīt prasmes un iekļauties Latvijas sabiedrībā.
- Izglītības sistēmas atšķirības:
Ukraiņu jaunieši bieži sastopas ar grūtībām, pielāgojoties Latvijas izglītības sistēmai, kas var atšķirties no tā, pie kā viņi bija pieraduši Ukrainā. Dažādas mācību programmas, mācību pieejas un valodas prasības var radīt stresu un apgrūtināt mācību procesu. [https://www.izm.gov.lv/lv] Latvijas izglītības sistēma ir saskārušies ar izaicinājumiem pielāgoties lielajam skaitam ukraiņu skolēnu. Daudzi no viņiem sākotnēji nav gatavi mācīties latviešu valodā, un dažādās skolās ir atšķirīgi resursi un metodes, kā palīdzēt viņiem pielāgoties. Lai gan daudzviet tiek piedāvāti īpaši kursi un atbalsta programmas, to kvalitāte un pieejamība ir ļoti plaša, lai pilnībā apmierinātu šo skolēnu vajadzības visa Latvijā.
- Sociālā izolācija:
Ukraiņu jaunieši var justies sociāli izolēti, īpaši, ja viņiem ir grūti atrast kopīgu valodu ar vienaudžiem vai, ja viņi tiek uztverti kā “svešinieki”. Sociālās izolācijas risks ir augstāks, ja viņi dzīvo kopienās, kur dominē latviešu valoda, vai arī ja vietējā sabiedrība ir mazāk iecietīga pret bēgļiem un imigrantiem. [https://www.unhcr.org/]
- Nodarbinātība un ekonomiskā neatkarība:
Ukraiņu jauniešiem var būt grūti atrast darbu, kas atbilst viņu prasmēm un izglītībai, īpaši, ja viņiem trūkst latviešu valodas zināšanu. Tas ietekmē viņu ekonomisko neatkarību un spēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. [https://www.nva.gov.lv/lv] Latvijas darba tirgus ir atvērts kvalificētiem jauniešiem, un daudzi no Ukrainas bēgļiem ir labi izglītoti un ar potenciālu ieguldīt valsts ekonomikā. Lai gan valodas barjera joprojām pastāv, dažādas integrācijas programmas palīdz jauniešiem apgūt nepieciešamās prasmes un iegūt darbu. Latvija piedāvā arī profesionālās apmācības iespējas, kas palīdz jauniešiem uzsākt karjeru vai mainīt profesiju atbilstoši Latvijas tirgus prasībām.
- Kultūras atšķirības un diskriminācija:
Ukraiņu jauniešiem var būt grūti saprast un pielāgoties Latvijas kultūrai un sociālajām normām. Turklāt pastāv risks, ka viņi var saskarties ar diskrimināciju vai aizspriedumiem, kas var ietekmēt viņu pašapziņu un vēlmi iekļauties vietējā sabiedrībā. Papildus valodas izaicinājumiem, Ukrainas jauniešiem nākas saskarties ar kultūras atšķirībām. Kara izraisītās traumas un sociālā izolācija, ko daudzi jaunieši piedzīvo, rada psiholoģiskus izaicinājumus, kas kavē viņu integrēšanos vietējās sabiedrības dzīve. Šajā kontekstā liela nozīme ir atbalsta grupām, skolām un vietējām organizācijām, kas palīdz šiem jauniešiem tikt galā ar emocionālajām un sociālajām grūtībām.
【 https://migracija.lv/en/posts/2024-latvia-welcoming-strategy-ukrainians/】.
- Vienotā palīdzības līnija:
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izveidojis palīdzības tālruni “Palīdzība ukraiņiem Latvijā”, kas nodrošina centralizētu informāciju par pieejamo atbalstu, piemēram, nodarbinātību, psiholoģisko palīdzību, juridisko atbalstu, veselības aprūpi un sociālo atbalstu【 https://www.sif.gov.lv/en/palidziba-ukrainiem-latvija 】.
- NVO atbalsts:
Starptautiskās organizācijas, tostarp ASV Valsts departaments, ir piešķīrušas līdzekļus Latvijas NVO atbalstam, lai nodrošinātu papildu palīdzību un integrācijas pakalpojumus Ukrainas bēgļiem【 https://www.riga.lv/en/article/us-department-state-allocates-186-million-latvian-ngos-and-international-organizations-assist-ukrainian-refugees-latvia 】.
Šie pasākumi atspoguļo Latvijas centienus nodrošināt Ukrainas bēgļiem piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem un integrācijas iespējām.
“Skautu māja” Ed.Smiļģa ielā 38, Rīga.
Vēl viena pozitīva iniciatīva ir “Skautu māja”, kura ir kļuvusi par svarīgu sociālo centru ukraiņu jauniešiem. Šo māju ir apmeklējuši vairāk nekā *1200 cilvēku, no kuriem *80% ir Ukrainas bēgļi {skautu mājas dati}.
*Mājā tiek organizētas Latviešu valodas nodarbības ar speciālu programmu jauniešiem.
*Tika organizētas 7 dažādas radošās darbnīcas. Kurās pulcējās gan Latviešu jaunieši, skauti un gaidas, gan Ukrainas civiliedzīvotāji. Katrā darbnīcā pulcējot līdz pat 20 dalībnieku.
*Noorganizēti 6 āra dzīves pārgājieni ar skautu un gaidu elementiem aptuveni 100 km rādiusā ap Rīgu. Tie bija pārgājieni pa meža takām, klintīm, upēm. Dažubrīd dalībnieku skaits grupā sasniedza pat 30.
*Skautu mājā aktīvi tiek pīti aizsargtīkli Ukrainas aizstāvjiem. Tīklu pīšanas laikā Ukrainas civiliedzīvotāji socializējas, apmainās ar informāciju, uztur savu valodu, dzied dziesmas savā valodā un uztur pozitīvo atmosfēru savā kopienā.
Šāda veida iniciatīvas ne tikai palīdz jauniešiem justies daļai no sabiedrības, bet arī veicina starp kultūru dialogu un savstarpēju izpratni. Skautu mājā ir pavadītas vairāk nekā1300 brīvprātīgo stundas, kas norāda uz vietējās sabiedrības iesaisti un vēlmi palīdzēt【skautu mājas dati】. Šādi centri ir būtiski, lai mazinātu izolāciju, veicinātu socializāciju un attīstītu jauniešu prasmes.
Pārskats par to, kā skautu un gaidu organizācija ir devusi ieguldījumu ukraiņu bēgļiem:
1. Atbalsts un Integrācija
Skautu un gaidu aktivitātes:
– Skautu un gaidu organizācija ir izveidojusi īpašas grupas un aktivitātes ukraiņu bērniem un jauniešiem. Šīs grupas piedāvā dažādas nodarbības, kuras palīdz attīstīt sociālās prasmes, piemēram, sadarbību, līderību un problēmu risināšanu.
– Integrācijas process ietver arī izglītības atbalstu, piemēram, papildus mācību stundas latviešu valodā un kultūras apguves pasākumus.
Valodas apguves atbalsts:
– Tiek organizētas valodas kursu programmas, kas palīdz bēgļiem apgūt latviešu valodu, kas ir būtiska veiksmīgai integrācijai Latvijā. Kursi var ietvert gan formālas mācības, gan ikdienas praktiskās nodarbības, piemēram, sarunu praksi.
2. Izglītības un Kultūras Atbalsts
Izglītības pasākumi:
– Ir izstrādāti izglītības pasākumi, piemēram, mācību semināri, izglītojošas spēles un darbnīcas, kas palīdz bērniem apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Šie pasākumi arī palīdz integrēt bērnus vietējā skolēnu kopienā.
Kultūras apmaiņa:
– Organizēti kultūras apmaiņas pasākumi, kuros bēgļi var iepazīties ar latviešu kultūru un tradīcijām. Tas ietver mākslas un amatniecības nodarbības, kā arī citas kultūras aktivitātes.
3. Brīvprātīgo Darbs
Praktiskā palīdzība:
– Brīvprātīgie sniedz praktisku palīdzību, piemēram, palīdzību dokumentu noformēšanā, orientēšanās pakalpojumu izmantošanā un administratīvo jautājumu risināšanā. Šie brīvprātīgie bieži vien ir apmācīti, lai sniegtu atbalstu, kas atbilst bēgļu specifiskajām vajadzībām.
Emocionālais atbalsts:
– Brīvprātīgie arī piedāvā emocionālo atbalstu, organizējot atbalsta grupas un nodrošinot bēgļiem iespēju runāt par savām sajūtām un pieredzi ar cilvēkiem, kas izprot viņu situāciju.
4. Mentora un Atbalsta Sistēma
Mentora programmas:
– Skautu un gaidu organizācija ir izveidojusi mentora programmas, kurās vietējie skauti un gaidas darbojas kā mentori ukraiņu bērniem. Mentori sniedz palīdzību mācībās, sniedz emocionālu atbalstu.
Sociālo prasmi attīstīšana:
– Mentori arī palīdz attīstīt sociālās prasmes, piemēram, komandas darbu un līderību, piedāvājot praktiskus uzdevumus un izaicinājumus, kas palīdz jauniešiem kļūt pašpārliecinātākiem un neatkarīgākiem.
Šie ieguldījumi palīdz ne tikai sniegt nepieciešamo atbalstu ukraiņu bēgļiem, bet arī veicina viņu veiksmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Šie atbalsta pasākumi parāda, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta un gatava sniegt palīdzību Ukrainas bēgļiem, veicinot viņu integrāciju un labklājību valstī.
Latvijas sabiedrība lielākoties ir bijusi atvērta un atbalstoša pret ukraiņu bēgļiem. Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi atklājās, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta ideju, ka ukraiņu bēgļiem ir jāmācās latviešu valoda, un uzskata, ka integrācija ir svarīgs process. Vienlaikus, lai gan sabiedrība izrāda labvēlību, ir svarīgi turpināt veidot ilgtermiņa stratēģijas, kas nodrošinātu ukraiņu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos gan sociālajā, gan ekonomiskajā dzīvē.
Viedokļraksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu
Comments are closed.