Rīgas 66. skautu un gaidu vienības nometne

Vasara ir īpaši aktīvs nometņu laiks, ko steidza izmantot arī Rīgas 66. skautu un gaidu vienība pulcējoties nometnē Amatas novadā. Lūk kā nometni atceras tās dalībniece Elza Muižniece:

„No 28. līdz 30. jūnijam notika jau otrā Rīgas 66. skautu un gaidu vienības nometne. Tās norises vieta bija Cēsu rajona, Amatas novada, mājas „Piesēni”, kur nometnes dalībniekus laipni uzņēma Emīls Krustiņš.

28. jūnija rītā nometnes dalībnieki pulcējās Rīgas dzelzceļa stacijā, lai jau tur nedaudz tuvāk iepazītos viens ar otru un ar vilcienu kopīgi dotos uz Līgatni. Bez Rīgas 66. skautu un gaidu vienības biedriem, nometnē piedalījās arī skauti no Rīgas 155. skautu vienības, kā arī dalībnieki, kas savas skautu/gaidu gaitas vēl tikai domā uzsākt.

Ierodoties Līgatnē, dalībniekus sagaidīja nometnes vadītāji. Sekoja nelielas iepazīšanās spēles, un tad jau pārgājiens uz nometni varēja sākties. Paredzēto 12km vietā, tika noiets nedaudz vairāk, jo „kas gan tas par pārgājienu bez nelielas apmaldīšanās”. Kuram tas šķita grūtāks, kuram vieglāks, bet nometnes vieta tika sasniegta veiksmīgi.

Pēc drošības instruktāžām un dažādām aktivitātēm sekoja iekārtošanas, un drīz jau arī naktsmiers bija klāt. Pirmā diena paskrēja ļoti ātri un ar patīkamu nogurumu nometnes dalībnieki varēja doties pie miera un uzkrāt spēkus nākamajai dienai.

Otrā diena sākās ļoti daudzsološi, taču laika apstākļi nedaudz patraucēja pilnvērtīgi izpildīt programmā iecerēto. Bet par spīti tam, notika nodarbības un aktivitātes. Nometnes dalībnieki varēja atkārtot savas zināšanas, kā arī iemācīties kaut ko jaunu – iekurt ugunskuru, siet mezglus, iet pa virvēm u.c. Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, notika arī diezgan slapjā, taču interesantā futbola spēle. Vēlāk ugunskura vakarā tika rādīti priekšnesumi, skanēja smiekli un dziesmas, tika dalītas balvas par labākajiem sasniegumiem nodarbībās. Pēc jaukās pasēdēšanas, nometnes dalībnieki mērojās spēkiem visnotaļ interesantajā nakts spēlē. Šī nakts bija īpaša ar to, ka tā bija pirmā, kurā tika iedalītas naktssardzes. Vēl jo vairāk tā bija īpaša ar to, ka viena no dalībniecēm – Jūlija Bebre – deva gaidu solījumu.

Nākamā diena likās daudz saulaināka un priecīgāka, noteikti pateicoties iepriekšējās nakts notikumiem. Nedaudz nosaluši, tomēr priecīgi un daudz vairāk saliedējušies, nometnes dalībnieki uzsāka pēdējo nometnes dienu. Tā arī paskrēja diezgan ātri, tomēr vadītāji bija pacentušies un sarūpējuši dažādas aktivitātes arī šai dienai. Dalībnieki mērojās spēkiem dziesmu duelī, ieguva jaunas atziņas svētbrīdī un, protams, veica arī labos darbus. Pēc tam sekoja mantu kravāšana un nometnes izvērtēšana. Galu galā negribīgi, bet bija jādodas mājās. Jauni iespaidi, atziņas, jauni draugi un emocijas, citam varbūt – jauns sākums. Paldies par to visu!”

Pārdomās par piedzīvoto nometni dalās arī Jūlija Bebre:

„Ar vilcienu atbraucot no Rīgas uz Līgatni, mūs smaidīgi sagaidīja Linda, Gundars un Emīls. Viņi mums īsi pastāstīja tālāko ceļu, kas mums jāveic un novadīja nelielu iepazīšanās spēli, jo pazīstami mēs visi īsti nebijām. Pēc šīm nelielajām aktivitātēm, devāmies pārgājienā līdz nometnes vietai. Kad tika mērota apmēram puse no ceļa, mēs atpūtāmies pie neliela ezera, kur arī ieturējām nelielas pusdienas. Turpinājām ceļu un kaut kur iegriezāmies nepareizi, tomēr ceļu atradām un drīz arī tikām līdz nometnes vietai.

Jau nometnē mums tika novadīta instruktāža par nometnes norisi un nometnes apkārtni. Tālāk sekoja nelielas nodarbības un pēc tām jau vakariņu sagatavošana, kā arī bija iespēja doties vakara peldē. Tad jau sekoja nakts miers. Šajā naktī naktssardzes netika izvēlētas.

Mostamies, mostamies, mostamies!! Nozīmētie cilvēki par brokastīm jau bija piecēlušies nedaudz agrāk un gatavoja brokastis. Pārējie, tikko izlīduši no teltīm, taisnā ceļā devās uz rīta rosmi. Vēlāk visi brokastoja un sākās plānotās nodarbības. Visu dienas plānu nedaudz traucēja lietus. Nodarbības bija pie Eduarda – par mezgliem, pie Artūra – par ugunskura iekuršanu, pie Mārtiņa – par apkārtnes plāna izveidi, pie Lindas –par skautismu un gaidismu. Tā kā ļoti daudzi šāda veida nometnē bija pirmo reizi, šādas nodarbības bija ļoti derīgas un arī labs atkārtojums tiem, kuri jau ir piedalījušies nometnēs. Drīz jau tika gatavotas pusdienas un ar gardu muti arī notiesātas.

Pēc pusdienām, bija laiks darboties ar lentošanu, kā arī tika atvēlēts laiks pārbaudījumu veikšanai. Man tika uzticēta lielā ugunskura sagatavošana vakaram. Mans palīgs bija Artūrs. Jau uzreiz sākām gatavot visu vajadzīgo, jo līdz ugunskura vakaram bija palikušas tikai dažas stundas un vēl bija jāgatavo vakariņas. Darīju šis abas lietas paralēli un ļoti uztraucos par ugunskura izveidi. Kad tika paēstas vakariņas, tika dota tēma ugunskura vakara priekšnesumam. Šoreiz tie bija septiņi atslēgas vārdi – cirvis, iebiezinātais piens, koks, telts, dziesma, ugunskurs, lietus.

Tad arī pienāca pats ugunskura vakars, kura laikā dalībniekiem tika piedāvāts kakao un cepumi. Protams, vakara sākumā tika iekurts ugunskurs un izvēlēts ugunskura uzraugs. Tur viss noritēja labi. Kā jau parasti, vakars tika pavadīts smieklos, vērojot interesantos priekšnesumus, veicot nelielas aktivitātes un saucot dažādus saucienus.

Pēc šī vakara turpinājumā bija jautra nakts spēle. Pēc tās tika izraudzītas nakts sardzes un tad jau visi devās gulēt.

Pulkstenis bija kaut kur ap diviem naktī, kad mani kāds rauj aiz kājas. He, hei! Tā taču Linda, modina mani ar vārdiem „Velc formu!”. Nāk jau apjausma, kas notiks tālāk. Ātri sataisījos un jau, šņorējot savus apavus, likās, ka esmu nosapņojusi, ka mani modina. Nelikās taču ticami, tomēr izlīdu no telts un mani jau gaidīja Linda ar Artūru. Tieši tajā brīdī arī mainījās nakts sardzes. Protams, jau sapratu, ka ceļš mans vedīs uz solījuma vietu. Mums visiem trim lielies satraukums acīs, tomēr vārdos vel cenšamies kādu joku izmest. Devāmies ceļā, Artūrs pirmais ar lāpu rokās, Linda un tad es. Ceļš likās garš, bet tajā pašā laika arī īss. Lai gan solījuma vārdus zināju izcili, prātā tālāk par „Ar goda…” nespēju tikt. Tur jau caur koku zariem spraucās vēl citas lāpu gaismiņas un es sapratu, ka esam atnākuši. Šajā vietā mūs sagaidīja Gundars ar Edi. Satraucošs moments, likās visi dzird kā man sirds sitās. Šis mirklis pagāja tik ātri, tomēr atceros katru vārdu, ko Edis man teica pirms solījuma un jau pēc, kad pie formas sprauda klāt piespraudīti, atceros arī Lindas vārdus, kad viņa man sēja kaklautu. Riju nost savu kamolu kaklā. lai tikai nesāktu raudāt. Nodziedājām himnu un saņēmu arī apsveikumus no Gundara un Artūra. Devāmies atpakaļ uz nometnes vietu, es vel joprojām ar smaidu sejā un satrauktu sirdi. Atnākot, visi aizgājām gulēt.

Nākamajā rītā ar Artūru modāmies agrāk, jo, pirmkārt, mums bija pēdēja nakts sardze un, otrkārt, mēs gatavojām brokastis. Pamostoties visi devās uz rīta rosmi un tad jau brokastoja. Saņēmu vairākus „Apsveicu!” no jau esošajiem skautiem. Patīkami!

Tad man tika paziņots, ka mēs ar Artūru esam karodznieki. Nebiju vēl šo pienākumu veikusi, un vairākas reizes pārjautāju, kas kā jādara. Domājams, ka ar to mēs labi tikām galā. Tad sekoja aizraujoša spēle pa nometnes apkārtni ar norādēm, kur jāiet un kontrolpunktos uzdevumiem. Šai nodarbei paralēli tika gatavotas pusdienas, tāpēc, tad kad dalībnieki pabeidza visus uzdevumus, uzreiz sekoja pusdienas. Tad arī ātra novākšanās, jo daži brauca prom jau ātrāk. Bija arī labais darbs – apkārtnes uzkopšana un malkas sagatavošana īpašuma saimniekiem. Tad jau bija nometnes izvērtēšana un straujš ceļš uz vilciena staciju uz kuru mūs nogādāja ar mašīnām.

PALDIES PAR LIELISKO NOMETNI! : )))) ”

Rīgas 66. skautu un gaidu vienības nometne īstenota projekta “Nometņu maratons” ietvaros, kas īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2013.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Comments are closed.