27. maijā, kopā ar jauniešiem no Ukrainas, devāmies atkal jaunos piedzīvojumos. Šoreiz bijām nolēmuši izpētīt Carnikavu un tās apkārtni. Protams, arī mūsu pārgājiens neiztika bez hokeja noskaņām.
Atbraucot uz Carnikavas vilciena staciju, mūs sagaidīja Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus. Uzspēlējot iepazīšanās spēli ar konfekti “Bārbelītēm” aiz vaigiem, devāmies ekskursijā uz garāko gājēju tiltu pāri Gaujai un pēcāk uz novadpētniecības muzeju. Visā maršruta garumā, gide mums stāstīja daudz jaunu un nedzirdētu lietu par Carnikavu un tās apkārtni. Pēc muzeja apmeklējuma izšūpojāmies, atvadījāmies un devāmies jūras virzienā.
Mūsu ceļš veda gar Gauju, niedrainajām “jūrasleju” pļavām un Latvijas armijas sapieru pulka celtajiem (1938.g.) dzelzsbetona nocietinājumiem jeb kaponieriem. Pēc kāda laika, jūras šalkoņa bija tik izteikti dzirdama, ka putnu balsis tajā pavisam pazuda un priekšā pavērās bangojoša jūra. Šī bija mūsu maltītes vieta, kurā katrs atrada nodarbi sev.
Kāds brida jūrā, kāds rīkoja zobenu kaujas, kāds vienkārši gulēja smiltīs un baudīja saules starus. Dodoties gar jūru, pārgājiena dalībnieki sadalījās vairākās mazākās grupiņās, kuras izvēlējās sev ērtāko ātrumu un interesantākos sarunu biedrus. Šo mieru pie jūras ik pa laikam pārtrauca kāds priecīgs hokeja fana izsauciens. Bija sācies hokeja mačs!
Atpakaļ ceļā, Carnikavas garā promenāde pazibēja nemanot, jo dalībnieki bija pārņemti ar jokošanu un dauzīšanos. Tuvojoties vilciena pieturai, uzcienājām visu pārgājiena dalībniekus ar saldējumu un šis bija vienīgais brīdis, kad čalošana bija rimusies. Dodoties ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu, nu jau ikviens pārgājiena dalībnieks vēroja hokeja maču un juta līdzi Latvijas izlasei.
Ierodoties Rīgā, izveidojām draudzības apli, pateicāmies viens otram par sastādīto kompāniju un devāmies savās dienas gaitās ar patīkamu nogurumu un lieliski pavadītas dienas sajūtu!
Atvērtā tipa pārgājienus rīkojam ar brīvprātīgā darba un Rīgas Domes atbalstu.
Comments are closed.