Vilhelmīne Vilka

Vilhelmīne Vilka dzimusi 1894. gada 22. septembrī Rīgā. V. Vilka ieguvusi vācu un franču valodas skolotājas diplomu, un 1913. gadā viņa atstāj Rīgu, lai mācītu valodas Krievijā. Dzīvojot Maskavā, viņa aktīvi iesaistās turienes latviešu kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs.1920. gadā viņa atgriezusies Latvijā. Viņa raksturo tā brīža situāciju: „Kad atbraucu no bēgļu gaitām Rīgā, savā dzimtenē, un redzēju, cik paklīdusi ir jaunatne, sevišķi meitenes pēc pārciestā kara briesmām, tukšas, bez ideāliem, tad sāku apskatīties, kā varētu viņām palīdzēt. Pēc trimdas gadiem tik ļoti atkal gribējās strādāt un kaut kā palīdzēt, lai veidotu savu jauno dzimteni”.

1921. gadā Rīgā atgriežas Latvijas Tautas bankas direktors Roberts Valdmanis, kurš bija veicis konsula pienākumus Ķīnā, kur bija iepazinies ar gaidu darbību. Viņš iepazīstina V. Vilku ar gaidisma ideju un mērķiem, aicinot viņu uzņemties meiteņu vadību. Īsā laikā tiek nodibināti divi pulciņi Rīgā. Pirmais gaidu solījums notiek 1921. gada 19. jūnijā. 1922. gada 15. martā Rīgas apgabaltiesā tiek reģistrēti Latvijas Gaidu centrālās organizācijas statūti. Šis datums tiek pieņemts par organizācijas oficiālo dibināšanas datumu. Par pirmo Latvijas gaidu priekšnieci ievēl vad. Vilhelmīni Vilku. V. Vilka piedalījusies Pasaules gaidu konferencēs, kur iepazinusies ar lordu un lēdiju Bēden-Paulu.

1944. gadā V. Vilka dodas bēgļu gaitās un nonāk Austrijā, kur aktīvi darbojas, vadot skautu un gaidu darbību bēgļu nometnēs (Displaced persons vai DP nometnēs).

1948. gadā V. Vilka kopā ar meitu pārceļas uz ASV un 1961. gadā kopā ar meitas ģimeni viņas pārceļas uz Japānu, kur arī aktīvi iesaistās gaidu darbībā. Par piemiņu savam darbības laikam Japānā, V. Vilka Japānas gaidu centram dāvinājusi latviskus koka grieztus svečturus.

Turpmākās gaitas V.Vilku aizved līdz Havaju salām, kur viņa aktīvi darbojas vietējā gaidu vienībā, stāstot par Latviju un latviešu gaidām trimdā.

V. Vilka „aizgājusi mājās” 1977. gada 13. aprīlī un apbedīta Bulverdē, Teksas štatā, ASV.