#DabāEjot – neatstāj pēdas!

Kas jāņem vērā, dodoties dabā!

Neatstāj pēdas!

Skauti un gaidas ikdienā praktizē 7 #neatstājpēdas principus, kas palīdz saglabāt dabas daudzveidību un ļauj zemei vieglāk elpot.

Neatstāt pēdas nozīmē izbaudīt āra dzīves aktivitātes, pēc kurām neatstāt nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka šeit kāds ir bijis un darbojies. Neatstāt pēdas vai atstāt pēc iespējas mazāku nevēlamo ietekmi uz dabu pēc nometņošanas ir skautu un gaidu āra dzīves filozofija. Cilvēkiem jāmācas atstāt pēc iespējas mazāk pēdu vai neatstāt tās vispār, lai daba varētu priecēt vēl daudzus citus un daudzus gadus.

Kā par nometņošanu ir teicis skautu un gaidu kustības dibinātājs Roberts Beiden-Pauels: “Esi pateicīgs dabai, lai pēc tevis dabā paliek tikai paldies!”

Sīkāk par visiem 7 principiem lasi materiālā “Neatstāj pēdas”


Došanās dabā kļūst aizvien populārāka sabiedrībā, taču ne visi ir gatavi doties, jo nezina – kā vai arī negatīva pieredze liek nodomāt – nekad vairs! Doties dabā ir forši un arī veselīgi, jo tā ir fiziska izkustēšanās un svaiga gaisa ieelpošana! Skauti un gaidas dodas dabā regulāri, tāpēc seko viņu padomiem, lai arī Tava pieredze doties dabā ir pozitīva, droša un videi draudzīga!

Kā ģērbties?

    Piemērota un pareiza apģērba izvēle ir ļoti būtiska dodoties dabā, ļaujot Tev justies labi un izbaudīt dabas piedāvāto pilnīgāk, jo uzmanību nenovērš slapjās kājas, drebināšanās no aukstuma vai tieši pretēji, lielā svīšana, jo ir pārāk karsti. 

Daži padomi par ģērbšanos, ko ņemt vērā:

  1. Ģērbies atbilstoši laikapstākļiem – ērtā, ātri žūstošā apģērbā!
  2. Ģērbies kārtās jeb “sīpoliņā”, lai vari viegli novilkt vai uzvilkt apģērba kārtu, ja laikapstākļi vai sajūtas mainās!
  3. Pārgājienu apģērbs:
Garās pārgājiena biksesTādas, kas ir ūdens atgrūdošas vai ātri žūstošas. Džinsas un trikotāžas bikses šoreiz atstāj mājās. Vislabākās ir speciālās pārgājienu bikses, bet der arī sporta legingi un/vai šorti
Džemperis ar kapuci un/ vai augsto apkakliLabi der flīss vai jebkurš ātri žūstošs materiāls, kas paredzēts aktīvai lietošanai un mitruma uzsūkšanai.
VirsjakaTāda, kas aizsargā pret vēju, lietu un sniegu.
T-krekliIeteicams sintētiska materiāla vai merino vilnas.
ZeķesLabas ir pārgājiena (trekking) zeķes.
ApaviZābaki. Mitrumizturīgi, bet ne gumijas, galvenais vidēji cieta zole. Der arī sporta apavi, kas ir vieglāki un ērtāki, līdz ar to kājas tik ātri nenogurst. Tomēr sporta apavi nenosedz potītes, tāpēc vieglāk tās satraumēt vai “piesmelt”. Nekad nevelc jaunus, neiestaigātus apavus!

Kur doties?

    Nereti ir vēlme doties kādā pārgājienā, bet viss paliek tikai ieceres līmenī, jo nevari izlemt, kur vislabāk doties? Tā var notikt, jo pārgājienu maršruta izvēli nosaka gan tā mērķi, gan grūtības pakāpe, gan gadalaiks, gan vēl citi faktori. Lasi tālāk un uzzini dažus skautu un gaidu ieteikumus par pārgājiena plānošanu un maršruta izvēli!

Plāno un gatavojies laikus, jo labs plāns un sagatavošanās Tev palīdzēs izbaudīt jauku un drošu atrašanos dabā, sasniedzot savus mērķus: 

  1. Izvirzi mērķus, ko vēlies sasniegt pasākuma laikā – aktīvi atpūsties, fiziski sevi pārbaudīt, gūt mieru, izbaudīt zelta rudeni utt.;
  2. Izvērtē savas un savu pārgājiena biedru prasmes un spējas, dodoties pārgājienā;
  3. Uzzini pēc iespējas vairāk informāciju par vietu, kur plāno doties (apskates objekti, aktivitāšu iespējas, teritorijas noteikumi, ierobežojumi, privātās teritorijas, ūdens ņemšanas vietas, iespējamās ēšanas vietas, sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks u.t.t.);
  4. Iepazīsties ar laikapstākļu prognozi – tas Tev palīdzēs gan pareizi saģērbties, gan izvēlēties līdzi ņemamo ekipējumu;
  5. Izplāno ēdienreizes pārgājienam tā, lai samazinātu atkritumu apjomu, pārtika nepietrūktu vai nepaliktu pāri, to būtu viegli un ātri pagatavot.

Sīkāk par “Plāno un gatavojies laicīgi” lasi Latvijas skautu un gaidu organizācijas izdotajā brošūrā par āra dzīves ētikas principiem “Neatstāj Pēdas”. 

Dodies pa iestaigātām takām

  1. Labi maršruti, kas pašam nav jāplāno – dabas takas, maršruti. Parasti iezīmētas ceļvežos vai taku sākuma stendos. 
  2. Savos pārgājienos pārvietoties pa koplietošanas ceļiem (meža ceļi, Latvijas Valsts meža ceļi un stigas). Privātīpašumus drīkst šķērsot, ja nav zīme “ieiet aizliegts”, drīkt doties gar ūdenstilpnēm – “Tauvas joslā”, dodoties gar pašu ūdens malu un neuzturoties tajā ilgstošā atpūtā vai neveidojot naktsguļas vietas. Tauvas josla jūras krastā ir 20m, gar iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (ezeriem, upēm) – 10m, gar citiem iekšzemes ūdeņiem – 4. 
  3. Vietnes, kur smelties idejas pārgājieniem: 
  4. drukātās kartes izdevniecības “Jāņa sēta” mitruma izturīgā karšu sērija “Dabas takas”, “Velo maršruti”, “Laivošanas maršruti”;
  5. vietējo pašvaldību Tūrisma informācijas centra mājas lapās vai klātienē.

Transports ir būtisks elemets, lai nokļūtu pārgājiena vietā, tāpēc svarīgi pirms pārgājiena izvērtēt un izplānot – kā brauksim: 

  1. Vai iespējams aizbraukt un atbraukt ar vilcienu vai autobusu? Noskaidro iepriekš, cikos un no kuras stacijas/pieturas transports atiet.
  2. Ja dodies ar savu transportu – ieplāno apļa veida maršrutu vai, ja dodaties lielākā kompānijā – ar vairākiem transportiem, saorganizējiet, lai kāds auto ir galapunktā.

Ko ņemt līdzi? 

    Pārgājieniem pieder ērta mugursoma, tas šķiet zināms ir visiem. Bieži to, cik soma mums ir ērta, ejot plānotos kilomentrus, nosaka vairāki faktori – cik tā pareizi sapakota, vai mums ir līdzi viss nepieciešamais dienai un drošībai (aptieciņa, lietus jaka u.c.) un nav daudz liekā, kas tikai kaitina ar savu smagumu. 

Līdzņemamo mantu saraksts (īsumā):

  • Ūdens – vismaz 1,5l uz personu dienā
  • Personīgā aptieciņa
  • Pārtika
  • Apģērbs
  • Karte un kompass
  • Atstarojošs elements
  • Sērkociņi/ kramiņš
  • Trauki gatavošanai, ēšanai (ja tā paredzēts pārgājienā)
  • Nazis 
  • Mobilais telefons
  • Ārējā baterija

Vēl būtiskas un vērā ņemamas lietas, plānojot ūdens un pārtikas resursus:

  1. Ūdens:
    • Apjoms – dzert ūdeni pārgājiena laikā ir būtiski, dienas pārgājienam būtu nepieciešams ~1,5l dzeramā ūdens uz personu dienā;
    • Iespējamās uzpildes vietas – plānojot maršrutu, apskati vai un kur būs iespēja uzpildīt ūdeni – publiskie ūdens krāni, avotiņi, mājas, kur palūgt ūdeni, veikals;
    • Ūdens filtrēšana – ne vienmēr ceļā pieejamais ūdens ir drošs dzeršanai, tāpēc būtu nepieciešams to filtrēt. Ātrās un vienkāršās ūdens filtrēšanas iespējas – tabletes, ūdens filtri, kurus iespējams iegādāties aktīvās atpūtas preču veikalos;
    • Ūdens resursi iedalāmi pēc tā lietošanas funcijām, tāpēc nereti to iespējams ņemt no dažādām vietām: 
      • dzeramais: tīrs ūdens, kas ņemts no tekoša avota, zināmas akas, ņemts līdzi vai attīrīts caur ūdens filtru;
      • virtuvei: tīrs ūdens, kas tiks vārīts;
      • higiēnai: lai nomazgātos, der upes, ezera ūdens;
      • drošībai: lai nodzēstu uguni, nav svarīga ūdens kvalitāte.
  2. Pārtika:
    • Cik vien iespējams, samazini atkritumu apjomu: lielos pārtikas iepakojumus atstāj mājās, pārtiku ievieto iepakojumos, kas aizņem maz vietas un ir vairākkārt lietojami; 
    • Izmanto hermētiski noslēgtus traukus: tie palīdz saglabāt pārtiku svaigu un samazina līdzi ņemamo iepakojumu un atkritumu daudzumu;
    • Ņem līdzi tik daudz pārtikas, cik vari apēst;
    • Atceries par “krīzes našķiem”, kas Tev ir kabatā pašam brīdim, kad viss ir slikti;
    • Centies izmantot pēc iespējas mazāk dzīvās uguns! Gatavo ātri pagatavojamus ēdienus ar pietiekamu enerģētisko vērtību;
    • Izmanto vairākkārt lietojamos traukus;
    • Pēc maltītes visu novāc un satīri, lai neatstātu pēdas!

Kā sapakot somu?

Pareizi sakārtota, pielāgota un sapakota soma noņems no Taviem pleciem pārlieku lielo smagumu un ļaus Tev gandrīz par to aizmirst, baudot dabas piedāvātos jaukumus! Te daži skautu un gaidu ieteikumi, ērtākai somas sakrāmēšanai un nešanai!

Somas sakrāmēšana soli pa solim:

  1. Sākumā pareizi un atbilstoši savam augumam saregulē visas pieejamās somas lences tā, lai soma ir pieguļoša tavai mugurai, lai nekur tā nespiež un netraucē. Izmanto gurnu un krūšu jostu, ja somai tāda ir;
  2. Pirms somas kārtošanas iepazīsties ar visām tās iespējām, kabatām un stiprinājumiem, lai to sakārtotu piemēroti;
  3. Mantas pēc to nepieciešamības pārgājiena laikā krāmē atbilstoši ātrāk pieejamos un nepieejamos nodalījumos vai kabatās;
  4. Smagākās mantas krāmē somai pa vidu, vairāk mugurpuses daļā, lai neveidotos izteikts somas disbalanss;
  5. Pēc iespējas visas mantas krāmē somas iekšpusē, lai mantas nesalīst, netraucē, neuzdurās, nepazūd un netraucē gan pašam, gan pārējiem pārgājiena dalībniekiem;
  6. Lai vieglāk orientētos līdzi paņemtajās mantās – sadali tās pa dažādiem iepakojumiem (vēlams mitrumizturīgiem un dažādās krāsās, lai spēj tās atšķirt);
  7. Rūpīgi apdomā rezerves lietu daudzumu un skaitu, centies ņemt līdzi maksimāli universālākas lietas, apģērbus, lai nav tā, ka T-krekli pietiktu vēl vairākām dienām, bet tīras un sausas zeķes nav ko nomainīt. 
  8. Īpašu uzmanību pievērs, lai guļamās drēbes un guļammaiss, tāpat arī elektro tehnika ir pasargāti no mitruma. Tos pēc iespējas saliec mitrumizturīgos maisos. 
  9. Pārbaudi vai Tavai somai ir mitrumizturīgais pārvalks. 

Kur un kā nakšņot?

    Vislabāk sevi pārbaudīt pārgājienā un izbaudīt dabu var, dodoties pārgājienā uz vairākām dienām. Šādi pasākumi ietver gan nopietnāku plānošanu un sagatavošanos, gan nakšņošanu dabā, kas iespējams raisa tikpat jautājumu kā došanās pārgājienā, tāpēc daži skautu un gaidu ieteikumi par nakšņošanu. 

Vislabākās apmetnes (nakšņošanas) vietas ir tās, kuras ir speciāli iekārtotas. Lai izvēlētos vislabāko apmetnes vietu, ir jāņem vērā vairākas lietas:

  1. Vietas atrašana: ieplāno dienas beigās pietiekami daudz laika un enerģijas, lai izvēlētos piemērotu apmetnes vietu. Nogurums, slikti laika apstākļi vai vēls vakars nav attaisnojoši iemesli, lai izvēlētos nepiemērotu apmetnes vietu;
  2. Apmetnes vieta: novērtē, kāda ir atstātā cilvēku ietekme. Telts, ekipējuma un virtuves iekārtošanai izmanto vietas, kas jau ir cilvēku izmantotas, un izvairies no šādu vietu paplašināšanas;
  3. Zemes segums un augsne: pārliecinies, ka to nesapostīsi, izvēlies apmetnes vietu ar neizteiktu augu segu vai bez tās;
  4. Apkārtējā vide: pārliecinies, ka ar savu klātbūtni netraucēsi savvaļas dzīvniekiem;
  5. Vietas atstāšana: pārliecinies, ka tā paliek tīra un patīkama nākamajiem apmeklētājiem.
  6. Ar oficiālajām nakšņošanas un ugunskura vietas var iepazīties šeit: https://www.lvmgeo.lv/kartes

Neiekārtotās un cilvēku neskartās vietās apmesties nav vēlams, taču, ja esi pieredzējis doties piedzīvojumos pie dabas, tad vari izvēlēties apmetnei arī tādas vietas, ņemot vērā šos ieteikumus:

  1. Nepaliec vienā vietā ilgāk par vienu nakti;
  2. Izvēlies apmetnei pēc iespējas piemērotāku vietu (skat. iepriekš), lai pēc iespējas mazāk izpostītu teritoriju;
  3. Pirms dodies prom, atvēli laiku vietas atjaunošanai. Noslēp skartās vietas ar dabas materiāliem, notīri pēdas, sagrāb vai sacel nomīdīto zāli, lai vieta atkal atgūtu dabisku izskatu;
  4. Izvēloties vietu nakšņošanai, kura nav kādā no oficiālajām mājas lapām vai ceļvežiem, svarīgi ņemt vērā vēl sekojošo informāciju:
    • pārliecinies, vai apmetnes vieta nav Dabas liegums vai sevišķi aizsargāta dabas teritorija, ko vari uzzināt šeit – https://ozols.gov.lv/pub. Nedrīkst nometņot ar sarkano krāsu iezīmētās teritorijās, jo tajās nedrīkst būt atklāta liesma, kā arī daudzās ierobežota ir pārvietošanās vai pat tā aizliegta ar likumu. Vēl svarīgi pārbaudīt, vai nav stājies spēkā kāds sezonas liegums. Piemēram, purvos – putnu perēšanas vai pulcēšanās laiks. 
    • Par privātīpašumu – neiet, ja ir zīme “ieiet aizliegts”. Ja ir zīme “Privātīpašums”, bet ir vēlme nometņot, iespējams var saskaņot ar īpašnieku/īpašnieci. Par to, kam pieder īpašums var pārliecināties: https://www.kadastrs.lv/  
    • Nakšņojot, nelietot teltis un izmantot gāzes degļus vai sauso pārtiku. Tomēr pārliecināties par precīzu formulējumu – Teltis celt aizliegts, necel. Nakšņot aizliegts – meklē citu vietu.
    • Sevišķu vērību pievērs vietām un teritorijām, kuras iezīmētas ar “Zaļo ozollapu”. Tas nozīmē, ka tā ir aizsargājama Dabas teritorija un pat mašīnas nobraukšana/novietošana no ceļa, ir pārkāpums. 
    • Piejūra – krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts novietot teltis ārpus šim nolūkam speciāli iekārtotās vai norādītās vietās bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Aizliegts arī kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotās un norādītās vietās.

Kā doties dabā droši un dabai draudzīgi? 

    Došanās dabā ietver sevī vairākus riskus, taču tos iespējams novērst, ja ievēro drošības pasākumus, kad dodies dabā – pārgājienā, nometņot vai kā citādi!

Drošības pasākumi, kurus ņemt vērā dodoties dabā:

Drošības pasākumi, kurus ņemt vērā, dodoties dabā:

  1. Informē kādu (vecākus/aizbildņus, draugus) ka dodies pārgājienā. Informē par maršrutu un plānu.
  2. Noskaidro, kur ir tuvākie medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti pārgājiena maršrutam. Seko līdzi, kur dodies, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt medicīnisko palīdzību un sniegt informāciju par savu atrašanās vietu
  3. Zini, kam zvanīt nelaimes gadījumā:
    • Neatliekamā nedicīniskā palīdzība – 113
    • Ugunsdzēsēji – 112
    • Policija – 110
  4. Ugunsdrošība 
    • Ievēro drošu attālumu no ugunskura. Sagatavojies uguns dzēšanai, novietojot ugunsdzēšamo aparātu, ūdens vai smilšu trauku netālu no ugunskura. Atceries, ka egļu malka sprakšķ un met dzirkseteles, savukārt slapja malka rada dūmus, kurus par daudz ieelpojot var saindēties.
    • Atceries par “uguns sezonu”, kas tiek izsludināta valstī un par tās ierobežojumiem. Meža UGUNSNEDROŠO LAIKPOSMU izsludina Valsts mežu dienests atkarībā no laika apstākļiem konkrētajā gadā (parasti no maija sākuma līdz septembrim). Tātad, ugunskurus kurināt tikai tam atvēlētās vietās vai uzmanīgi, izmantojot gāzes degļus. Vairāk: https://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/ugunsapsardziba-?nid=1494#jump Precīzāk: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/01/30/93/Buklets_meza_ugunsapsardziba.pdf
    • Purvos un purvainos apvidos ugunskurus kurināt aizliegts – kūdra turpina degt un gruzdēt zem velēnām līdz nākamajai ziemai vai lietum. Ļoti grūti nodzēšami ugunskuri var turpināt gruzdēt un veidot neredzamus tukšumus zem sūnām un apdraudēt cilvēku dzīvības.
  5. Ūdens ir svarīgākais dzīvības uzturēšanai, tāpēc par to ir īpaši jādomā pārgājiena laikā: 
    • Dabā paņemtu ūdeni noteikti ir jāuzvāra pirms lietošanas, drošāk ir lietot ūdeni, kas ņemts no zināmām akām, kurās ir pārbaudīta ūdens kvalitāte.
    • Ir iespēja lietot arī ūdens filtrus un ūdens attīrīšanas tabletes – par šīm specifiskajām lietām informāciju var meklēt internetā, kā arī pie speciālistiem āra dzīves inventāra veikalos. 
  6. Laikapstākļi vienmēr ir būtisks faktors, kas nosaka to, vai došanās dabā ir izdevusies, tāpēc tie ir jāņem vērā:
    • Pārbaudi laikapstākļu prognozi gan pirms dodies dabā, gan regulāri pārbaudi to pārgājiena vai nometnes laikā;
    • Vējš: liela vēja gadījumā bīstami ir krītoši zari/lūstoši koka stumbri. Bīstamība var sākties pie 10 m/s vēja stipruma. Svarīgi ir sekot līdzi laika prognozei un realitātē vērot koku locīšanos. Uz ūdens jau 5-6 m/s  var radīt lielus viļņus un radīt krīzes situācijas, apgāžot laivas vai aizpūšot tās ezera vidū.  Sevišķa uzmanība jāievēro, ja ir vējš no krasta.
    • Vietnes, kur pārbaudīt laikapstākļus:
  7. Mobilo telefonu noteikti uzlādē pirms došanās dabā un nodrošinies ar ārējām baterijām (powerbank), lai nepieciešamības gadījumā vari dot ziņu un būtu iespēja sazināties ar Tevi.
  8. Pirmā palīdzības aptieciņa ir jāņem līdzi dodoties pārgājienā, kurā papildus pamata kompektācijai ievieto savu personīgo medicīnu un kādu papildus tulznu plāksteri
  9. Signalizēšana, ja nu gadās apmaldīties, tad noderēs zināšanas par to: 
    • Velc košu apģērbu, lai Tevi var pamanīt no tāluma.
    • Izvēlies mugursomu, kam ir maza svilpīte, ar to vari signalizēt, ka nepieciešama palīdzība. SOS (trīs īsi, trīs gari, trīs īsi jeb  · · · — — — · · ·)
    • Iekurini ugunskuru un signalizē ar dūmiem.
  10. Siltuma saglabāšana un kā rīkoties, ja esi nosalis un saslapis?
    • Ja esi nosalis, centies sasildīties aktīvi izkustoties – palēkā, izvicini rokas, pietupies!
    • Ja Tavas drēbes ir slapjas – uzreiz novelc tās un uzvelc sausu drēbju kārtu! 
    • Ja Tev ir iespēja, iekurini ugunskuru, tas palīdzēs gan sasilt, gan pie tā varēsi izžāvēt savas slapjās drēbes!
    • Izmanto folija segu no savas aptieciņas – ietinies tajā, tā palīdzēs neizdalīt Tavu ķermeņa siltumu gaisā.
    • Esi labs draugs – aizdod savas sausās drēbes nosalušajam un izmirkušajam draugam vai palīdzi viņam sasilt apskaujot viņu.
    • Ja dodies uz vairākām dienām un laikapstākļi nesola būt labi, labāk uzcel telti un ielien sausā guļammaisā sasildīties.
  11. Upes šķēršošana: nereti pārgājienos ir jāšķēršo kāda upe – lielāka vai mazāka, bet tā paredz iespēju tajā iegāzties vai saslapināt visas savas mantas, ja esi neuzmanīgs. 
    • Sagatavojies upes šķērsošanai kārtīgi – pēc iespējas sapako visas svarīgās mantas ūdensdrošos maisos. 
    • Ja upe ir pārāk plata, lai to pārlēktu, bet vietām pār to ir pārkrituši balķi, tad:
      • Pēc skata centies noteikt, vai balķis būs gana izturīgs, lai par to pārietu
      • Papildus līdzsvaram un drošībai, centies atrast kādu garu kārti, ko ielikt ūdenī papildus stabilitātei un drošībai
      • Ja balķis ir gluds un gana augstu – drošāk iet pāri sēdus
    • Ja upei pāri nav pārkritušu baļķu, tad:
      • Cik iespējams izvērtē to – cik tā ir dziļa, kāda straume, kāda ir tās gultne, kas Tev palīdzēs izdomāt, kā to labāk škērsot
      • Ja upe ir pārbrienama, šķērso to basās kājās un pēc iespējas kailāks, lai lieki nesaslapinātu savas drēbes. Tās būs noderīgākas sausas tālākajā pārgājienā
      • Ja upē esi līdz viduklim un jūti straumes pretspēku, centies iet ieslīpi straumes virzienā, neveidojot taisnu leņķi ar straumi. Jo dziļāks paliks ūdens, jo nestabilāks būsi lielās straumes ietekmē.
      • Mantas sapako somā, kuru, ja iespējams ieliec ūdensdrošajā maisā vai nes pēc iespējas augstāk (virs galvas), lai soma paliktu sausa. 
      • Kad esi ticis pāri upei, kārtīgi noslaukies un uzvelc sausas drēbes! Sevišķi pievērs vērību pēdām, lai tās būtu sausas un visas smiltis notīrītas!
      • Ja Tevi māc bažas un bailes par upes šķērsošanu, tad labāk izvēlies garāko ceļu, dodoties līdz tuvākajam tiltam.
  12. Atkritumi:
    •  seko principam “ko ienesi, to iznes!” Visus atkritumus, kas nesadalās dabā (plastmasa, metāls, stikls), ņem sev līdzi un izmet miskastē! 
    • pērkot ekipējumu un pārtiku, centies izvēlēties tādu, kas ir bez iepakojuma vai iepakojumā, kas ir pārstrādājams vai izmantojams vēlreiz. Ņem līdzi daudzreiz lietojamo ūdens pudeli un ēdiena trauciņus. 
  13. Tualete
    • Izdari savas dabiskās vajadzības vismaz 100 m attālumā no jebkādas ūdenstilpnes
    • Ņem līdzi mazu lāpstiņu, aproc savas kakas un papīrus. 
    • Mitrās salvetes un higēnas preces – nes āra no meža! 

Dabā ejot, neatstāj pēdas! 

Mājas lapas sadaļa izveidota Mežu attīstības fonda atbalstītā projekta “Meža izziņa 2021” ietvarā.