Aizvadīta skautu un gaidu ziemas sagaita “Baltais vilks”, kas pandēmijas dēļ jau otro gadu liedza visiem tikties kopīgā nometnē Ložmetējkalnā, tāpēc aktivitātes tika veiktas vienību ietvaros, mācoties un pilnveidojot savas āra dzīves prasmes ziemas apstākļos. Interesentiem bija iespēja doties arī uz Ložmetējkalnu, kuru izmantoja vairākas vienības, apmeklējot gan skautu un gaidu punktu pie skatu torņa, gan Ziemassvētku kauju muzeju. “Baltā vilka 2022” aktivitātēs iesaistījās 114 dalībnieki no 11 vienībām.
Lai piedzīvotu pēc iespējas īstākas ziemas nometnes sajūtas, uzsvars veicamajās aktivitātēs tika likts uz darbību āra apstākļos, aicinot dalībniekus apgūt un pilnveidot savas āra dzīves mākas ziemas apstākļos, tādējādi pildot uzdevumus no āra dzīves prasmju programmas ziemas aktivitāšu jomas. Savu aktivitāšu laikā jaunākie skauti un gaidas mācījās gan kurt ugunskurus, un gatavot savas pirmās maltītes uz ugunskura ziemas apstākļos, gan mācījās uzcelt apkurināmās teltis, gan uzbūvēt kādus būtiskus apakšnometnes elementus, gan meklēja un atpazina dzīvnieku pēdas sniegā, gan baudīja ziemas priekus – slidojot un spēlējot naktsspēles. Drosmīgājie un pieredzējušākie devās divu dienu pasākumā, veidojot individuālās nojumes, kur pārlaist nakti, izmēģināja taigas ugunskura siltumu un gatavoja vēl neizmēģinātus ēdienus ugunskurā. Kā viens no uzdevumiem bija pārgājiens, kurā devās visi, mērojot 8 – 20 km garas distances pa sniegotiem ceļiem. Protams, “Baltā vilka” tradīcijās dalībnieki izzināja latviešu strēlniekus – apmeklējot Ziemassvētku kauju muzeju, piedaloties tiešsaistes nodarbībā par latviešu strēlniekiem, mācoties un dziedot strēlnieku dziesmas, noklausoties ģenerāļa K. Goppera atmiņas par pulkvedi Fr. Briedi un diskutējot par līderību un varonību. Kā atskatu par sevis paveikto, vienībām bija jāizveido vlogs un tas jāpublicē, lai varētu redzēt kā citiem veicies nometnes aktivitātēs.
Valmieras 4. skautu vienības skautu un gaidu vadītājs v.v. Krišjānis Pundurs aktivitātēs iesaistījās kopā ar saviem vadāmajiem, norādot, ka šī bija vērtīga pieredze: “daļai jauniešu šī bija pirmā pagatavotā maltīte uz ugunskura ziemas apstākļos, bet arī pieredzējušākie atzina, ka šādu aktivitāšu pietrūcis. Bijām vienisprātis, ka nav nemaz tik vienkārši pagatavot visiem pusdienas arī -2 grādu C temperatūrā, un jaunākajiem neviļus radās jautājums – kā gan var pagatavot pusdienas, kad temperatūra jau tuvojas -20 grādiem C, kā nereti bijis Ložmetējkalnā?” Arī Siguldas 83. skautu un gaidu vienības darbībnieki norādīja, ka āra mākas ziemas apstākļos ir izaicinošākas, jo ugunskuru iekurināt visiem neizdevās, savukārt Rīgas 155. vienības skautiem ļoti interesanti likās izmēģināt veidot un kurināt taigas ugunskuru, kas sildīja dalībniekus pa nakti.
Turpinot tradīciju, ka skauti un gaidas janvārī tiekas Ložmetējkalnā, 8. janvārī interesenti devās uz Ložmetējkalnu, kur skauti un gaidas piedāvāja izspēlēt prasmju un izziņas spēli, sasildīties pie ugunskura un siltas tējas. Šo iespēju izmantoja gan skautu un gaidu vienības, kas devās pārgājienā uz Ložmetējkalnu un apmeklēja Ziemassvētku kauju muzeju, gan Latvijas Zemessardzes Studentu bataljons, gan citi interesenti.
Skauti un gaidas pierāda, ka spēj saglabāt možu garu ieilgušajā pandēmijā, turpinot darīt, lai pilnveidotu sevi un veidotu Latviju labāku.
Sakām lielu paldies Ziemassvētku kauju muzejam, personīgi vēsturniekam Dagnim Dedumietim, par nodarbību un uzņemšanu muzejā un skautu un gaidu brīvprātīgajiem, kas iesaistījās nometnes satura veidošanā un skautu un gaidu punkta nodrošināšanā Ložmetējkalnā, visiem vadītājiem, kas aktīvi iesaistījās un iesaistīja savus jauniešus.
Nometne tapusi ar Jaunatnes politikas valsts programmas finansējumu 2021. gadam.
#skauti #gaidas #tapisarjauniešuenerģiju #brīvprātīgaisdarbs #TapisArJauniešuEnerģiju
P.S.
- Fr. Briedis – pulkvedis, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona komandieris.
- K. Goppers – ģenerālis, Latviešu strēlnieku rezerves bataljona, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka, 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris (1916–1917). Viens no ievērojamākajiem latviešu strēlnieku vienību komandieriem, kura darbībai bija liela nozīme Ziemassvētku kaujās (pulka komandieris). Latvijas Skautu centrālās organizācijas centrālās pārvaldes priekšnieks (1921–1940)
- “Baltais vilks” – skautu un gaidu tradicionālā nometne, kas katru gadu notiek janvāra sākumā Ložmetējkalnā. Tās mērķis ir pilnveidot āra dzīves prasmes ziemas apstākļos un izzināt un pieminēt latviešu strēlniekus.
Rīgas 141. skautu un gaidu vienības aktivitātes Ložmetējkalnā, mācoties uzcelt apkurināmo telti un apgūstot dažādas āra dzīves prasmes. Vienība devās arī pārgājienā uz Ložmetējkalnu un nodarbībā mācījās strēlnieku dziesmas.
Rīgas 141. skautu un gaidu vienības aktivitātes Ložmetējkalnā, mācoties uzcelt apkurināmo telti un apgūstot dažādas āra dzīves prasmes. Vienība devās arī pārgājienā uz Ložmetējkalnu un nodarbībā mācījās strēlnieku dziesmas.
Rīgas 155. skautu vienības skauti aktivitātes veica Tomes apkārtnē, dodoties pārgājienā, veidojot Taigas ugunskuru un nakts nojumes, gatavojot dažādus ēdienus un pilnveidojot savas āra dzīves prasmes.
Rīgas 155. skautu vienības skauti aktivitātes veica Tomes apkārtnē, dodoties pārgājienā, veidojot Taigas ugunskuru un nakts nojumes, gatavojot dažādus ēdienus un pilnveidojot savas āra dzīves prasmes.
Tukuma 12. skautu un gaidu vienība devās pārgājienā pa Ložmetējkalna apkārtni, kur veica nometnes uzdevumus.
Stāķu 18. skautu un gaidu vienība baudīja ziemu slidojot un devās nakts pārgājienā, kurā izspēlēja arī naktsspēli.
Gaujas dižskautu un dižgaidu pulks devās divu dienu pārgājienā, gulēja zem pašu veidotām nojumēm un sarunājās par strēlnieku varonību.
Valmieras 4. skautu vienības skauti un gaidas devās uz Gaujmalu, kur kurināja ugunskuru, gatavoja pusdienas un apguva citas āra dzīves mākas.
Jūrmalas 3. jūras skautu un gaidu vienība devās gan pārgājienā pa Ložmetējkalna apkārtni, gan nodarbībās veica nometnes uzdevumus – mācījās celt apkurināmo telti, gatavoja maltītes uz ugunskura, spēlēja naktsspēles.
Siguldas 83. skautu un gaidu vienības jaunieši mācījās kurt ugunskuru, gatavot maltīti uz ugunskura, devās uz Ložmetējkalnu, bet drosmīgākie jaunieši nakšņoja zem nojumes.
Vēsturnieka Dagņa Dedumieša vadītā tiešsaistes nodarbība par latviešu strēlniekiem un Ziemassvētku kaujām.
Comments are closed.