Armēnijas skautu nacionālā džamboreja “The land of Noah”

Par to kā Linda Gulbe un Liene Zaķe pavadīja nedēļu Armēnijas skautu
nacionālajā džamborejā un uzlaboja savu asinsriti lasi zemāk!
Pat ne ar mazāko ķermeņa asinsvadiņu nebijām iedomājušās, ka Armēnija
mājās atgriežoties būs, kas tāds, kas liek visai asinsritei no pārbagātajām emocijām
joņot straujāk. Mūsu piedzīvojums ilga no 19.-27. augustam, kur piedalījāmies
Armēnijas skautu nacionālajā džamborejā “The land of Noah” par godu bībeles
varonim Noasam, jo kā vēsta leģenda Noasa šķirsts, lai paglābtos no plūdiem
noenkurojās tieši Armēnijas slavenākajā vietā – Ararata kalna virsotnē. Teju 100
gadus šis kalns atrodas Turcijas teritorijā, bet Armēnijā tas rēgojas no jebkura skatu
punkta, īpaši no mūsu nometnes vietas Byrakanas, kas ir ļoti mazs ciemats netālu no
galvaspilsētas Erevānas un aptuveni 1500 metru virs jūras līmeņa. Tādēļ pirmajā naktī
smejoties par līdzi paņemtajām siltajām drēbēm, kad ārā naktī ir +23 grādi, Byrakanas
kalnu klimats sniedza pilnu laikapstākļu spektru – sākot ar mežonīgu vasaras svelmi
un beidzot ar mums rudenī tipiskiem laikapstākļiem un temperatūrām. Šoreiz pat līdzi
paķertā cepure beigās noderēja.
Nometnes vieta ir Armēnijas skautiem piederoša, norobežota teritorija ar savu
gandrīz mazo ciematiņu – vidū centrālais laukums, ēdnīca, telšu cietas un
pārsteidzošu liela ugunskura vieta ar skatu uz Erevānu. Pirmajā dienā bija nedaudz
grūtāk iejusties, jo īsti nebija saprašanas par to, kas īsti notiek, kāda ir kārtībā, kurš ir
kurš, jo bez mums nometnē piedalījās vēl vismaz 25 viesi no dažādām valstīm –
Somija, Spānija, Libāna, Saūda Arābija, Ēģipte, Kazahstāna, Krievija u.c. un par laiku
nemaz nerunājot, brīžiem likās, ka viņi dzīvo bezlaika zonā, kur tam vispār nav
nozīmes. Šī nometne noteikti paliks atmiņā ar Armēņu tradicionālajām dejām, jo tās
dejo jebkurš, jebkur un jebkad un ar tādu degsmi, ka pašam gribas līdzi lekt. Nedēļas
laikā viņi bija sarūpējuši mums ļoti interesantas ekskursijas uz populārākajiem un
skaistākajiem apskates objektiem – Erevāna, Sevana ezers, Gerhard baznīca kalnos,
pārgājienu uz Amberd cietoksni. Visemocionālākā vieta gan viņiem, gan mums bija
ekskursija uz Armēnijas genocīda piemiņas muzeju un parku. Armēnijā genocīds
notika 1915.gadā, kura laikā Turki nogalināja miljoniem armēņu, tāpēc tagad
Armēnijā dzīvo tikai 3 miljoni iedzīvotāju, bet pasaulē tie ir četras reizes vairāk.
Genocīda parkā atradām arī mūsu bijušās prezidentes un guntiņas Vairas Vīķes –
Freibergas stādīto eglīti, ko iestāda visas amatpersonas, kas vizītes laikā Armēnijā ir
viesojušies arī šajā muzejā. Bija paredzēts arī kāpiens Armēnijas augstākajā virsotnē
Aragatā, bet biezās miglas dēļ un nesaprotama krusas/slapja sniega dēļ plānoto
aktivitāti nācās atcelt.
Visas nedēļas laikā, man liekas, mēs iemācījāmies vairāk baudīt mirkli, atslēgties
no steigas, ieguvām lieliskus draugus uz mūžu, apguvām kādas 15 kultūras, 4 valodas
un iepazinām citu skautismu ar pievienoto vērtību. Ja Jūs zinātu, kas ir Erevānas
plaukšķis (šo gan paturiet atmiņā – iemācīsim), tad šobrīd tas būtu dikti skaļš un no
sirds par iespēju tur būt un ar lielu BRAVO armēņiem par emocijām pilno nedēļu.

Liene & Linda

11922849_1159595154055705_605236008_n 11997906_1159595004055720_193902181_n genozcida_muzeja

Comments are closed.