„Misija Sibiras”, jeb Sibīrijas Misija

Lietuvas jauniešu organizācija „Jauniems” jau desmito gadu organizēja
ekspedīciju uz Sibīriju, 1941. un 1949. gada izsūtīto cilvēku kapa vietu sakopšanai,
viņu pēcteču satikšanai un likteņu izzināšanai. Projekta nosaukums ir „Misija
Sibiras”, jeb Sibīrijas Misija, un par godu desmitgadei līdzi 14 dalībniekiem no
Lietuvas tika dota iespēja uz Sibīriju doties arī pa vienam pārstāvim no Latvijas un
Igaunijas. Mūsu organizāciju pārstāvēja un misijā devās lielgaida Dace Rasa
Ķiesnere, zemāk lasi viņas stāstu par piedzīvoto!
2015. gada 17. jūlija agrā rītā es devos ar autobusu uz Viļņu, no kurienes tika
veikts simbolisks ceļojums ar vilcienu uz Maskavu, savukārt no Maskavas – lidojums
uz Tomskas apgabalu Krievijā. Šis ceļš un līdzīga atgriešanās bija arī vienīgā droši
zināmā brauciena daļa. Viss pārējais bija atkarīgs no ceļa, no apstākļiem, no tā cik
veiksmīgi iespējams piekļūt plānotajiem ceļa mērķiem, tādēļ par maršrutu lielākoties
mēs uzzinājām pirms nākamās dienas piedzīvojumiem. Lieliski noderēja skautismā
iegūtās prasmes, jo lielākā daļa dalībnieku, kaut arī izturējuši fizisko atlasi maija
beigās pilot-pārgājienā Lietuvā, par dzīvi ārā apstākļos zināja diezgan maz. Lai gan
mūs mazliet nomocīja arī knišļi un odi, bija ārkārtīgi paveicies ar laika apstākļiem
(silti un saulaini, ne gluži tā kā Latvijā) un kārtīgs lietus bija tikai divas dienas.
Ekspedīcijas laikā izdevās satikt arī ārkārtīgi viesmīlīgus un sirsnīgus sibīriešus, kas
aicināja mūs ciemos arī nākotnē. Tāpat garākajā pārgājienā mūs pavadīja lietuviešu
izcelsmes vietējais mednieks, kurš bija lielisks gids un 62 gadu vecumā godam ar
mums kopā veica 57 kilometrus pa Sibīrijas taigu un purviem. [Viena no spilgtākajām
atmiņām bija tieši no šī pārgājiena ar Anatoliju, viņa uzticamo četrkājaino draugu un
bisi plecā, ja gadījumā sanāktu satikties ar lāci. Kad pēc gara ceļa nonācām beidzot
kāda skaista purva ezera krastā, nopeldējāmies, paņēmām ūdeni, ko nest līdzi uz
pamesto Beliy Jasin ciematu..Atpakaļceļā atkal nopeldējāmies šajā ezerā un Anatolijs
nopūties teica, ka pie šī ezera atgriezties bez mūsu smiekliem un kompānijas, vairs
nebūs tā kā agrāk.]
Daudzas no pamestajām apmetnēm nav pa ceļu sasniedzamas, tādēļ ceļojām ar
laivām, baržu, autobusu, mikroautobusu, kājām, vilcienu u.c. Pirmo reizi dzīvē sanāca
pavadīt tik garas stundas ceļojot ar laivu – 5 stundas pa straumei – 9 pret straumei
braucienā, lai sasniegtu Kuriļas ciematu vien, bet tāda ir arī vietējo ikdiena. „Ja uz
starppilsētu laivas vietas nepietiek šovakar, tad jābrauc rītvakar” – tā saka vietējie.
Ierodoties ciematos, uzmeklējām kapsētas, kur vecākajās daļās bija atrodamas baltiešu
kapu kopiņas. Kā tas bija, ieraudzīt pirmo vārdu un uzvārdu latviski … to ir grūti
aprakstīt. Apkoptajās kapsētās tika uzstādīti koka krusti, jo dažās vietās citu kapa
vietu marķējumu bez kapu uzkalniņiem vienkārši nebija. Kopumā apmeklējām 9
kapsētas un uzstādījām 6 krustus. Tika apmeklēti arī represēto muzeji, bijušais
drošības policijas Butovas poligons1, kur ar nāvi sodīja „padomju varas
ienaidniekus”, tai skaitā 1325 latviešus, Tomskas etnogrāfiskais muzejs, kurā tikāmies
ar izsūtīto skolas biedriem un klausījāmies atmiņu stāstus…
Šis brauciens kopumā man dāvāja daudz dažādu emociju, un arī daudz laika
pārdomām. Tomēr ļoti ceru, ka atradīsies iespēju šāda projekta ideju īstenot arī
Latvijā, iespējams sadarbībā ar jau esošajiem ilggadējiem projektiem.
Braucienam sagatavoties man palīdzēja vairāki cilvēki, kuriem gribas teikt lielu
paldies: fonda „Sibīrijas bērni” darbiniekiem, kas man ļāva iepazīties ar viņu
veidotajiem materiāliem par izsūtīto atmiņām un likteņiem; okupācijas muzeja
darbiniekiem, tai skaitā vadītāja Jāņa Goldšmita palīdzību informācijas meklēšanā. Kā
arī no muzeja man līdzi ceļoja Latvijas karoga lentīte, kas tagad rotā atrastos latviešu
kapus un piemiņas zīmes Sibīrijā.
Informāciju par šī gada misijas dalībniekiem var apskatīt šajā saitē
http://2015.misijasibiras.lt/dalyviu-aprasymai-1 (informācija gan tikai lietuviski). Ar
laiku būs pieejama apskatei arī dokumentālā filma par Sibīrijas Misiju 2015.
P.S. Šis projekts vēl turpinās, jo visi dalībnieki apņēmušies prezentēt projektu un tā
rezultātus skolās un citās ieinteresētajās organizācijās. Ja kādam ir interese tuvākajā
nākotnē iepazīties ar šiem materiāliem un stāstiem, droši dodiet ziņu!
Par projekta koordinēšanu Latvijā atbild LJP, kas ir “Jauniems” sadarbības partneris.

MS15 (4139 of 1298)(1) MS15 (2605 of 4500)

Comments are closed.