Lielā nometne “Mantojums”

Gluži kā guntiņa, kas braši soļo šurp un soļo turp, arī mēs varam iesoļot neaizmirstamās atmiņās par 11. lielo nometni „Mantojums” Amerikā, Ņūdžersijā no 17.-23. augustam Winnebago skautu rezervātā.

Vairāk nekā 200 latviešu skautu un gaidu no dažādām mītnes zemēm – ASV, Kanādas, Austrālijas un, protams, mēs – 29 cilvēku liela delegācija, šai pusei okeānam. Neticama sajūta atrodoties Amerikā, dzirdot aizvien spēcīgu latviešu valodu. Var tikai apbrīnot kā ģimenes n-tajās paaudzēs, dzīvojot šajās zemēs, aizvien saglabājušas valodu. Jā, šī ir tā maģija, tas ir tas mantojums un  tas latviešu spēks.

Lai arī kā mūs apbūra debesskrāpji, ierodoties Ņujorkā, tas nemaina fantastisko sajūtu pieceļoties mežā, starp putnu dziesmām un apkārt skraidošiem burundukiem. Nometnē ieradāmies kā nu kurais un devāmies uz savām apakšnometnēm. Katra skautu un gaidu pakāpe tika sadalītas dažādās apakšnometnēs, dažādos mantojumos. Guntiņas – Sēkliņas, mazskauti – Zemes sargi, gaidas – Pareizais ceļš, skauti – Strēlnieki, lielgaidas – Dainas un roveri – Lāčplēši. Katrai apakšnometnei bija sava programma un daudz dažādu nodarbību. Guntiņas devās makšķerēt, veica dabas SPA procedūras, gleznoja, dziedāja utt. Mazskauti mācījās visu par zemes sargiem. Vienu dienu pat tika iesaukti armijā, mācījās staigāt pa lentu, būvēt būves, pildīja misijas, šāva ar lokiem, pneimatiskajām šautenēm, paštaisītām raķetēm un katapultām. Gaidas bija uzbūvējušas vērienīgus vārtus, devās šķēršļu gājienā, bet skautiem bija ļoti aizraujoša meža rotaļa, kurā pat iesaistījās nometnes priekšnieks Pēteris Aivars. Kopīgi piedalījāmies gan atklāšanas, gan noslēguma ugunskura vakaros, kur katra vienība bija sagatavojušas ļoti interesantus priekšnesumus, priecājāmies apakšnometņu vakaros, kā arī atsevišķos skautu un gaidu ugunskura vakaros. Tikāmies no rīta un vakarā kopīgās karoga ceremonijās, kur viens otram ziņojām par savām dienas gaitām, par paveikto, vai arī, lai vienkārši pateiktu viens otram, cik mēs visi esam lieliski. Varējām atbilstoši savām spējām iemēģināt nobraucienu pa trīsi, mazo vai arī lielo, kas sniedzās pāri ezeram, varējām ciemoties citās apakšnometnēs un doties sirojumos. Kārtojām peldēšanas pārbaudījumus, mācījāmies braukt ar kanoe laivām un iepazināmies ar daudz jauniem saucieniem un rotaļām. Kopīgi visu spēkiem piedalījāmies Lielajā spēlē, kur būvējām mantojuma pūra lādes un kopā lasījām pa pasauli izkaisītos mantojumus. Vienīgo vakaru, kura laikā ārā zibeņoja un lija pavadījām Zemūdens pasaules ballē. Visi balles dalībnieki bija sagatavojuši interesantus tērpus, bija arī balles karalis un karaliene, kā arī daudz deju. Iesākām ar polonēzi, un vakars beidzās, dejojot latvju dančus. Balles lielākais ienaidnieks bija naktsmiers un nākamajā rītā sāpošas kājas.

Pirms nometnes mūs brīdināja par lāčiem, pa retam kāds arī tādu redzēja, bet neviens nebrīdināja par „rakūniem” jeb jenotiem. Ar tiem laikam mums gāja visjautrāk. Tie bija visbiežākie nakts viesi, kas paspēja sadarīt ļoti daudz blēņu un pārsteidzoši gudras viltības.

Kā nometnes dziesmā teikts – Šis ir mūsu mantojums, – ai tik daudz laba nodots mums. Saņemsim un sargāsim, un tad to tālāk nodosim! Mēs varam tikai priecāties un būt pateicīgi par to, kas ir nodots mums, mūsu mantojumā. Vislielākais prieks par jauniegūtajiem draugiem, par piedzīvotajām emocijām, un vilni, kas notur mūs pozitīvi vēl šobaltdien.  Paldies, nometnes dalībniekiem un viesģimenēm par sirsnīgo uzņemšanu, paldies visiem, kas kopā ar mums piepildīja mūsu mantojuma lādes ar atmiņām un liels paldies „labiedrabi.lv”, „Akvedukts”, „Ogres Dome”, „SIA Colorart” un „Live Riga” par iespēju šeit būt.

Linda Gulbe, Ķeguma 19.gaidu vienība

 

Dalībnieku iespaidi

Vienas no spilgtākajām atmiņām:
Amerika tiešām ir iespēju zeme, kura atstāj iespaidu un lieliskas atmiņas.
Mantojumā satiktie Amerikas, Kanādas, Austrālijas latvieši ir ļoti draudzīgi un jauki cilvēki, labi draugi, ļoti priecājos par viņu dziedāt māku, latviešu tradīciju saglabāšanu, kā arī vēlmi pārcelties un Latviju! 🙂

Karlīna Latsone, Valmieras 4. skautu vienība

 

Atmiņas un piedzīvojumi ir daudz un par tiem varētu stāstīt un stāstīt, bet prātā visspilgtāk laikam paliks brauciens Rockefeller augšā, skats, kas paveras no augšas ir elpu aizraujošs. Visi jauniegūtie draugi, brauciens caur Ņujorkai, kad mašīnās skan latviešu dziesmas un visi dzied līdzi- ahhh neaizmirstami, skaisti, neticami…

Liene Zaķe, Ogres 29.gaidu vienība

 

Paldies par kopā pavadīto laiku ASV, bija prieks kopā būt un to visu izdzīvot 🙂

Laikam jau baigi grūti šo pasākumu aprakstīt pāris frāzēs :))

Nometne kad jāatstāj,

Skauts to dara ne labprāt.

Tomēr viņš ar patiku,

Bauda pilsētas burvību!

Mantojums, skautisms, tradīcijas, ugunskuri un dziesmas, kultūras un neaizmirstami cilvēki, debesskrāpji un meža elpa, un ik dienu aizrāvusies elpa… tas viss mums bij’ dots piedzīvot.

Pirmā frāze no vietējiem, kas palika atmiņā bija  „Kāpēc darīt šodien, ja var darīt rīt” ,kas bija pretstatā ar mūsu klasisko „Kāpēc darīt rīt, ja var paspēt šodien” ….man liekas, ka šajā ceļojumā es biju starp rītu un šodienu, starp debesīm un zemi, starp skautiem un gaidām un lieliskiem cilvēkiem.

Linda  Gulbe, Ķeguma 19.gaidu vienība

 

Viens ir būt starptautiskā nometnē, kur Tu jūties kā savējais skautisma dēļ, bet kaut kas vēl vārdiem neaprakstāmāks ir būt Starptautiskā nometnē, kur visus vieno ne tikai skautisms, bet arī latviešu valoda, par spīti tiem 6700km.

Nometne man paliks atmiņā ar „rakūnu” (jenotu) nedarbiem un medībām, ar pārgājienu, kurš izvērtās par īstu pārbaudījumu, lielā karstuma un ūdens trūkuma dēļ, taču tajā pašā laikā bija lielisks piedzīvojums citādā reljefa un savdabīgās maltītes dēļ. Nometne man paliks atmiņā ar vakaru pie ugunskura, kad bija iespēja sēdēt ar pārsteigumā pavērtu muti, redzot un dzirdot kā saujiņa Amerikas latviešu, spēj četrbalsīgi izdziedāt “Gaismas pili”.

Pašu Ņujorku un Savienotās Valstis es atcerēšos, domājot par lieliskajām ģimenēm, kuras bija tas gods iepazīt. Ar tiem pilsētas milžiem septiņdesmit stāvu augstumā. Ar savu milzīgumu – milzīgie ledusskapji, milzīgās mašīnas, milzīgie trīsstāvu ceļi. Ar savu ierastumu visu filmu dēļ – dzeltenie takši, dzeltenie skolas autobusi, Centrālparks un luksofori, kuri iekārti vados.

Agate Ķīsele, Rīgas 1.gaidu vienība

 

Comments are closed.