Šī gada 4. decembrī klātienē Rīgā un tiešsaistē notika biedrības “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” (LSGCO) rīkotā jaunatnes politikas konference “Arvien modri? – Pienākums pret sevi”, kurā tika aktualizēts, kā un kāpēc ir svarīgi parūpēties pašam par sevi un uzturēt labu veselību – gan fizisko, gan garīgo, gan morālo. Joprojām valda COVID19 pandēmija, kuras laikā cilvēki aizvien vairāk ieraujas sevī, aizvien biežāk dzirdam, ka kāds ir nomiris, ka cilvēkiem viss ir apnicis. Šajā izaicinošajā laikā mēs – cilvēki – arī aizmirstam par sevi, pazaudējam savu modrību gan par sevi, gan apkārt notiekošo. Rūpes par sevi ir būtiskas skautu un gaidu vadītājiem, lai sasniegtu kustības misiju un spētu dod šo modrību arī tālāk saviem vadāmajiem – bērniem un jauniešiem. Šī tēma, LSGCOprāt, ir aktuāla ikvienam, kurš strādā ar cilvēkiem, sevišķi jaunatnes darbiniekiem, tāpēc arī aktualizējām šo tēmu.
Konferences laikā dalībniekiem bija iespēja noklausīties dr. Pētera Kļavas lekciju par cilvēku garīgo un emocionālo pasauli, vad. Paulīnas Latsones stāstījumu par “Pienākumu pret sevi” skautu un gaidu kustībā un piedalīties kādā no darbnīcām: klātienē – par meža terapiju ar Lauru Ansoni un rūdīšanos un elpošanu ar Māri Žundu, attālināti – par meditāciju ar Ansi Jurģi Stabingi.
Konferences ievada runā Pēteris Kļava aktualizēja vairākas tēzes, kuras sasaistīja ar skautu un gaidu kustību. Viņš norādīja, ka savā būtībā cilvēks ir vientuļš un viņš meklē sabiedrību, kopienu, kurā iederēties, kurā būt saprastam un justies novērtētam, norādot, ka skauti un gaidas piedāvā šādu sabiedrību jeb patvērumu konkrētai vērtībās balstītai kolektīvajai apziņai, kurā aicināts ir ikviens, kurš pieņem kustības vērtības kā savējās. Kā būtiskus aspektus/instrumentus tieši skautu un gaidu darbībā viņš izcēla:
- apņēmību (no skautu solījuma: “apņemos visiem spēkiem censties”), kura esot pats grūtākais, jo pieņemt lēmumu un to realizēt nav vienkārši, tāpēc viņš aicināja trenēt apņēmību, apņemoties kaut ko veikt 1 stundu – domāt tikai labas domas, teikt tikai labus vārdus u.c. apņemšanās.
- attīstību, ka nekad nedrīkst pārtraukt savu attīstību un mācīšanos, jo izziņa ir viens no jēgas akmentiņiem. Ka organizācijai vienmēr ir jāspēj piedāvāt interesantu saturu jauniešiem, kuriem “interesanti” ir ļoti svarīgi. Viņš arī norādīja, ka interesanti un pilnvērtīgi dzīvot dzīvi ir grūti, ka daudzi nezina, kā dzīvot. Kā arī uzsvēra, ka cilvēkam ir jābūt tik pašpietiekamam, ka viņš spēj labi justies viens, ka viņam pašam ar sevi ir labi.
- jēgu, tās meklēšanu, minot, cik jēgai un tās skaidrībai ir liela nozīme, lai visi domātu vienādi un nekad nenovirzītos no galvenā mērķa, īpaši uzsverot skautu un gaidu virzību uz organizācijas (kopīgo, kolektīvo) jēgu un mērķiem.
Vad. Paulīna Latsone savā runā apspēlēja vienu no trijiem skautu un gaidu pamatprincipiem “Pienākumu pret sevi”, aplūkojot tā vēsturisko uzsvaru – fizisko veselību un šodienas uzsvaru – garīgo/mentālo veselību, minot, ka abas ir saistītas un viena bez otras īsti nevar pastāvēt, aicinot vairāk pievērst uzmanību fiziskajai veselībai (līdzās garīgajai), lai biežāk un vairāk justos labi un nenonāktu līdz sajūtai “viss ir slikti”. Turpinājumā vad. Paulīna norādīja uz skautu un gaidu darbībām un aktivitātēm, kuras veicina un attīsta “pienākumu pret sevi” tā visās formās, papildinot savu stāstījumu ar pierādījumiem no pētījumiem, kas apstiprina skautu un gaidu darbības efektivitāti. Kā būtiskākie elementi tika izcelti:
- skautu un gaidu kustības izglītības mērķis, kas nosaka, ka jaunieši tiek attīstīti sešās personīgās izaugsmes dimensijās – sociāli, fiziski, intelektuāli, raksturā, emocionāli un garīgi, – kurās savu izaugsmi jaunieši apzinās caur regulāru refleksiju.
- daba kā skautu un gaidu metodes elements, jo skautu un gaidu ciešais un ilglaicīgs kontakts ar dabu – došanās pārgājienos, dažādās aktivitātes un nometnes – ir izveidojis skautus un gaidas par fiziski aktīviem, veselīga dzīvesveida piekritējiem, dabas draugiem, kuru domāšana un attieksme vairāk vērsta uz problēmu risināšanu un saglabāšanu.
- likumi un solījums, jo solījums ir personīga apņemšanās darīt labāko, lai dzīvotu pēc skautu un gaidu vērtībām. Dodot solījumu, skauti un gaidas izsaka savu pārliecību un brīvprātīgo gribu pieņemt skautu un gaidu likumus un uzņemas atbildību pielikt pūles likumu ievērošanai: “apņemos visiem spēkiem censties”.
Sava stāstījuma nobeigumā vad. Paulīna uzsvēra skautu un gaidu vadītāja lomu – veidojot drošu, bet izaicinošu vidi jauniešu izaugsmei, prasmi pamanīt jauniešu intereses un talantus, pilnveidot tos, kā arī vadītāja piemēru, praktizējot “pienākumu pret sevi”, lai varētu kvalitatīvi un efektīvi nodot savas zināšanas saviem skautiem un gaidām.
Konferences turpinājumā dalībnieki varēja pievienoties kādai no darbnīcām klātienē vai attālināti.
Meža terapijas darbnīcā bioloģe un meža terapijas praktizētāja Laura sākumā lūdza padalīties ar sajūtām vai domām, kas pārņem, dodoties dabā. Tālākajā savā prezentācijā viņa aplūkoja, ko dod došanās dabā un mežā – kādi ir fiziskie (fizioloģiskie) ieguvumi un garīgie (emocionālie) ieguvumi, kurus viņa pamatoja ar vairākiem veiktajiem pētījumiem par tēmu. Nodarbības noslēgumā Laura (un citi) dalījās konkrētos piemēros, ko darīt kā grupu vadītājiem, lai veicinātu terapeitisko došanos dabā.
Māris Žunda no Rūdīšanās skolas uzvēra pareizas elpošanas nozīmi cilvēka veselīgā funkcionēšanā. Dalībniekiem bija iespēja izmēģināt dažus praktiskus uzdevums kā ikdienā katrs var pratizēt elpošanu, tādējādi mazinot iekšējo satraukumu.
Psihologs Ansis Jurģis Stabingis vadīja attālinātu nodarbību par meditāciju. Nodarbības sākumā viņš pastāstīja, kas ir meditācija un iepazīstināja ar dažādām tās praksēm. Interesanti, ka meditācija nav tikai mierīga sēdēšana sakrustotām kājām, bet tā var būt arī staigāšana, gatavošana, lokšaušana un citi. Galvenais ir fokuss uz kādu elementu šajās nodarbēs – ķermeņa sajūtām, kustību, elpu vai ko citu. Otrajā daļā viņš vadīja meditācijas uzdevumu, kurā dalībnieki koncentrējās uz savu ķermeni un elpu, cenšoties būt klātesoši.
Kopumā dalībnieki konferenci atzina kā vērtīgu, aktualizējot šādu tēmu, un tā aicināja viņus veikt konkrētas darbības, lai uzlabotu savu veselību – gan fizisko, gan garīgo.
Dalībnieku atziņas:
- “Liels paldies par iespēju klausīties Pēteri Kļavu. Tas lika aizdomāties un izprast dzīves jēgu. Guvu arī apstiprinājumu, ka daudzas lietas daru pareizi.”
- “Ļoti vērtīgs atgādinājums, ka cilvēks nav tikai ikdienišķā ņemšanās. Daudz pārdomu, kā šo jēgu vienkāršākā un saprotamākā veidā pārnest jauniešiem, lai palīdzētu izkāpt no depresīvajiem bezjēdzības noskaņojumiem.”
- “Nedrīkst apvainoties un pazaudēt humoru.”
- “Pārliecinājos par to, ka daba ir īstais enerģijas avots.”
- “Rūdīšanās nodarbībā – atklāju un paplašināju zināšanas par to, cik svarīgs mehānisms elpošana ir. Miers pēc nodarbības bija atbrīvojošs, tagad arī turpinu piekopt elpošanas vingrinājumus.”
- “Beidzot uzzināju, kas ir meditācija. Un ka tai var būt dažādas izpausmes. Un ka vērīgums ir pati galvenā lieta gan mediācijā, gan ikdienā.”
Vad. Paulīnas stāstījuma ieraksts:
Ansis Jurģis Stabingis – meditācijas nodarbības ieraksts:
Sirsnīgs paldies par dalīšanos ar zināšanām:
- dr Pēterim Kļavam,
- vad. Paulīnai Latsonei
- Mārim Žundam, Rūdīšanās skola
- Ansis Jurģis Stabingim, Apzinātības un miera prakse
- Laurai Ansonei
Paldies “Spiikiizi” komandai par tehnisko nodrošinājumu un “Wellton Riverside SPA Hotel” par viesmīlību!
Konference tapusi ar Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes programmas 2021. gadam finansējumu un brīvprātīgo komandas atbalstu.
Comments are closed.